ASV plāno mīkstināt sankcijas pret Venecuēlu, lai ļautu Venecuēlai eksportēt naftu starptautiskajos tirgos. Šādi pasākumi plānoti, lai mazinātu sasprindzinājumu pasaules naftas tirgos, ko radījusi Rietumvalstu pretstāve ar Krieviju un OPEC+ valstu lēmums ierobežot naftas ieguvi.
Ja sankcijas tiks mīkstinātas, tā rezultātā naftas ražošanas apjomi Venecuēlā tuvāko divu gadu laikā var palielināties vairāk nekā divas reizes.
Sankciju mīkstināšana ļaus amerikāņu kompānijai “Chevron”, kā arī citām naftas pakalpojumu kompānijām atjaunot darbību Venecuēlā, izdevumam “The Wall Street Journal” atklāja avoti, kuri ir iepazinušies ar Baltā nama izteikto piedāvājumu. Lai sankcijas tiktu mīkstinātas, Nikolasa Maduro režīmam nepieciešams atjaunot pārrunas ar opozīcijas pārstāvjiem un jārada brīvu un godīgu prezidenta vēlēšanu norise 2024. gadā.
Turklāt, ASV, Venecuēlas valdība un atsevišķi Venecuēlas opozicionāri sagatavojuši plānu, kas paredz vairāku simtu miljonu dolāru atbloķēšanu. Līdz šim šī naudas summa ir iesaldēta amerikāņu bankās. Šos līdzekļus paredzēts izmantot pārtikas preču, medikamentu, elektrotīkla un ūdensapgādes sistēmu iegādei.
Pēc amerikāņu ierēdņu teiktā, jautājums par sankciju mīkstināšanu pret Venecuēlu joprojām tiek apspriests. Tāpat tiek norādīts, ka pārrunas var arī nenest konkrētu rezultātu. Tiek norādīts, ka viss ir atkarīgs no tā, vai Venecuēlas varasiestādes sāks nopietnas pārrunas ar opozīciju.
“The Wall Street Journal” raksta, ka konkrētiem vienošanās nosacījumiem starp Vašingtonu un Karakasu jābūt izstrādātiem oktobrī.
Agrāk Venecuēla bija viens no lielākajiem naftas ražotājiem pasaulē. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Venecuēla ieguva vairāk nekā 3,2 miljonus barelu nafta dienā, tomēr prezidentu Hugo Čavesa un Maduro politika, totāla korupcija, neefektīva pārvaldība un nepietiekamas investīcijas, Rietumvalstu kompāniju nacionalizācija pakāpeniski mazināja naftas ieguves apjomus.
Pēdējais trieciens Venecuēlai kļuva sankcijas, ko ieviesa bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija. To rezultātā daudzas Venecuēlā strādājošās kompānijas pameta valsti.
Ja vienošanās tiks panākta, tai jāsūta signāls naftas tirgum par to, ka tirgus varēs saņemt papildu piegāžu avotu, norāda “The Wall Street Journal” avoti. Vienošanās ir īpaši svarīga, it īpaši ņemot vērā drīzo Eiropas Savienības embargo attiecībā uz Krievijas naftas iepirkšanu un cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai.
Tāpat jāņem vērā arī OPEC+ valstu lēmums radikāli samazināt naftas ieguvi (par diviem miljoniem barelu naftas diennaktī), lai uzturētu naftas cenu līmeni.
ASV centieni vienoties ar Venecuēlu var būt arī daļa no ilgtermiņa stratēģijas, ASV un Eiropai meklējot jaunus energoresursu avotus, kas meklē alternatīvas Krievijas naftai un gāzei. Atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes notiek, lai sodītu Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, pauž Raisa Universitātes Latīņamerikas enerģētikas sektora eksperts Fransisko Monaldi.
Bijusī “Chevron” augsta ranga amatpersona Ali Moširi strādājis ar kompānijas attīstīšanu Latīņamerikā un darbojies arī Venecuēlā. Viņš norāda, ka naftas ieguve Venecuēlā var sasniegt 1,5 miljonus barelu naftas diennaktī jau tuvāko divu gadu laikā, ja “Chevron” un citas naftas ieguves kompānijas varēs valstī brīvi darboties.
“Atsevišķu sankciju mīkstināšana pret Venecuēlu Baidena administrācijas ieskatā sniedz lielu jēgu, jo lielāka resursu pieejamība tirgū ļaus samazināt energoresursu cenu tirgū,” pauda Moširi.
Ņemot vērā jaunāko Venecuēlai piederošās kompānijas “Petroleos de Venezuela” ziņojumu, septembrī valsts ieguvusi 653 000 barelus naftas diennaktī. Vidējais naftas ieguves apjoms kopš gada sākuma līdz septembrim, ņemot vērā kompānijas sniegtās ziņas, bijis 759 000 barelu naftas diennaktī. Tomēr analītiķi norāda, ka šis rādītājs ir “stipri optimistisks”.
Trešdien naftas ieguvējvalstu organizācijas OPEC+ valstis pieņēma lēmumu par naftas ieguves apjomu samazināšanu. Baltais nams karteli apsūdzēja tajā, ka tas “apvienojies ar Krieviju”. Tādēļ Vašingtona solījusi arī turpmāk tirgū iepludināt naftu no stratēģiskajām rezervēm un pieņemt “papildu atbildes soļus”, kas ļaus palielināt naftas piedāvājumu tirgū.