Bitenieks ar fotokameru uz pleca – Māris Kreicbergs

Runājot par bitēm, daudziem no mums prātā palikusi Vinnija Pūka atziņa: “Ar bitēm jau nekad neko nevar zināt.” Kreicbergu ģimenes zemnieku saimniecībā Andulaiši Saldus novada Zvārdē Māris ar biškopību nodarbojas jau 23 gadus, un viņš Pūka atziņai nepiekrīt. Šo gadu laikā Mārim ir labi izdevies iepazīt bites, un rezultātā saimju skaits ar katru gadu pieaug.

Pēdējā reizē, kad viesojāmies pie Māra, viņa bišu pulks bija lēšams ap 800 saimēm. Cik bišu saimju ir pašlaik un cik čakli tās šovasar strādājušas?

Tagad man jau ir vairāk nekā 900 bišu saimju. Tāpat kā citiem lauksaimniekiem arī biteniekiem svarīgi ir laika apstākļi, jo lielā mērā tie ietekmē medus ienesumu.

Bitenieks var izlēkt no biksēm, var izdarīt visu, kas no viņa atkarīgs, bet kā daba dos, tāds arī būs rezultāts.

Gads ir padevies vidējs, jo kopumā laiks bija auksts, īpaši jau maijs. Jūnijs salīdzinoši bija labs, bet pēc Jāņiem, kad uznāca lielais karstums, tad nedēļu vēl bites čakli strādāja, bet pēc tam kā ar nazi nogrieza, viss apsīka. Ja laikā, kad bitēm būtu jānes medus, ir auksts, tad bites nelido un medus nav.

31. augustā Facebook kontā publicēta bilde ar medus kārē ierakstītu vārdu “finišs”. Kāds tad ir šogad sasniegtais rezultāts?

No saimes ienesums pārsniedz 40 kilogramu, kopumā ap simts 200 litru medus mucu. Pēc aukstuma un karstuma vēlāk palīdzēja griķu, amoliņu, facēliju un daglīšu ziedēšana – no tiem laukiem bija labi ienesumi, kas vidējos rādītājus uzlaboja. Man ir svarīgi, lai no saimes izdotos sasniegt vidējo ražu.

Augu aizsardzības zinātniskā institūta pētnieki pirms kāda laika bija izpētījuši, ka teju katrā otrajā gadījumā bišu saimju bojāeju izraisījusi bišu ērce jeb bišu varroze. Kā šosezon izdevās pasargāt savas bišu saimes no slimībām?

Daudzi varbūt nezina, ka bites arī mēdz slimot, bet savu mājasdarbu pērn biju paveicis labi un nekādu problēmu ar slimošanu nebija.

Tāpat arī ar daudz piesaukto smidzināšanu nekādu problēmu nav. Manā praksē nav gadījies, ka nobrauc miglotājs un bites būtu noindētas.

Lielāko daļu no bišu saimēm Māris ik vasaru izvieto pie dažādu lauksaimnieku rapšu laukiem Dienvidkurzemē un Ziemeļkurzemē. Kāda šosezon bija sadarbība ar lauksaimniekiem?

Bišu saimju skaits turpina pieaugt, tādēļ meklēju jaunas vietas, jaunus saimniekus, pie kuru laukiem izvietot ganībās savas bites. Ieguvēji esam abas puses. Ja vien iespējams, turpinu bites likt pie rapša laukiem, jo rapšu medus eksportā ir pieprasītākais. Man ar lauksaimniekiem veidojas ļoti laba sadarbība, tikai daļa bišu paliek tepat Andulaišos – pārējās saimes izvizinu pa visu reģionu.

Kreicbergu medus laikam ir tikai radu un draugu privilēģija. Kā sekmējas ar eksportu šajā sezonā?

Jā, lauvas tiesu no medus ražas eksportēju. Šogad ar pārdošanu nevedas tik viegli kā citus gadus, jo Eiropā bijušas izcilas rapša ražas. Tas nozīmē, ka viņiem pašiem ir labs rapšu medus, līdz ar to pircēji sāk tielēties un izvirzīt augstākas prasības. Ja nespējam tās izpildīt, tad pazemina cenu.

Kāda ir situācija ar medus cenām?

Ja runājam par eksporta tirgiem, cenas kāpušas nav un ir zemākas nekā pērn. Gan Vācijā, gan Polijā iepirkuma cenas ir samazinājušās. Situāciju tirgū ietekmē arī Bulgārijas un Ukrainas medus – tur apjomi ir lieli, bet cenas tik zemas, ka ar tādām konkurēt nav iespējams.

Kas ir tās prasības, ko izvirza pircēji Eiropā?

Ņemot vērā, ka Eiropā bija izcilas rapša ražas, tad pašlaik vācieši pieprasa tīru rapšu medu – pēc ziedputekšņu sastāva rapšiem jābūt ap 80 %. Ja citu ziedu piemaisījumi ir lielāki, tad sit cenu uz zemi. Diemžēl Latvijā rapsis ziedējā vienā laikā ar pienenēm, ābelēm, un loģiski, ka bite lido visur un apputeksnē visu, kas zied. Lai noteiktu medus tīrību, ir jātaisa dārgas analīzes, un Vācijas augstākajai latiņai šī gada raža nekvalificējas. Turpinu pārrunas ar Poliju, ticamāks ir scenārijs, ka šogad viss eksports būs uz Poliju.

Vācija un Polija medus cenas ir pazeminājušas, bet, skatoties Latvijas veikalu plauktos, šķiet, ka inflācija garām nav aizgājusi, jo arī medus cenas ir ļoti augstas?

Vēl viens aspekts par Vāciju un Poliju – viņi ļoti sargā savu tirgu un vietējiem biteniekiem par medu maksā daudz augstākas cenas nekā mums. Latvijā attiecībā uz medu aina ir cita un importējam visu pēc kārtas. Līdz ar to,

ja jūs papētītu medus burciņas veikalu plauktos, būtiska daļa no tām būtu citu valstu ražojumi – Lietuvas, Polijas, Vācijas. Man par veikaliem radies priekšstats, ka medum liek lielus uzcenojumus, bet tāds ir bizness – nopērc iespējami lētāk, pārdod dārgāk.

Tad medu labāk būtu pirkt tirdziņos?

Ja tur tirgojas paši bitenieki, tad tirdziņos cenas noteikti būs labākas un ar garantiju, ka tas ir Latvijas medus.

Kādi darbi aktuāli tagad pirms ziemas?

Rudens darbi dravās jau ir noslēgušies, arī saimju sagatavošana ziemai lielā mērā ir pabeigta. Tagad būs vēlreiz jāapstrādā pret varrozi ar skābeņskābi. Bites ir sabarotas, būs jānoņem barotavas. Vairāk palikuši iekšdarbi, kas saistīti ar kāru šķirošanu, dezinfekciju un vaska kausēšanu. Protams, medus pārdošana ir vēl nepadarīto darbu sarakstā.

Cik daudz laika paliek dabas foto ķeršanai?

Darbus dravā speciāli plānoju tā, lai augustā paveiktu visu, kas ir atkarīgs no manis. Septembrī pats pieslēdzos pa dienām, palīdz darbinieki, bet es septembri pavadu, lai iemūžinātu vienu no būtiskiem notikumiem dabā rudens laikā – briežu bauri. Septembri es pavadu mežā pie briežiem, un tas ir nopietns un laikietilpīgs darbs.

Četros no rīta man jau ir jābūt mežā, un četros pēcpusdienā atkal atgriežos tur. Laika tas prasa daudz, bet gandarījums ir liels. Dabas fotogrāfija ir mans hobijs, kas kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.