Krievijas mēģinājums izmantot savus plašos energoresursu krājumus kā ieroci pret Eiropu nav sekmējies ar tādiem panākumiem, kā Krievija to vēlējās. Lai arī Krievijas gāzes krāns Eiropai ir aizgriezts, Eiropa šo ziemu pārcietīs. Tomēr aktuāls ir jautājums – kā būs tālāk?
Astoņus mēnešus pēc Krievijas kara noziedznieka Vladimira Putina sāktā kara Ukrainā Eiropa ir atteikusies no sava galvenā enerģijas avota. Eiropa ir atteikusies no Krievijas naftas, lai mazinātu tās ieņēmumus, no kā finansēt Krievijas kara mašīnu, bet Krievija ir izdarījusi tā, lai Eiropa vairs nesaņemtu Krievijas gāzi.
Salīdzinot ar gadu iepriekš, kad oktobrī Krievija nodrošināja 36% no Eiropas Savienībai nepieciešamās gāzes, pašlaik šis rādītājs ir vien 9%. Tāpat arī Krievijas jēlnaftas imports Eiropā ir krities par 33%, jo decembrī stāsies spēkā pilnīgs Krievijas naftas importa aizliegums.
CNN norāda, ka Eiropa pašlaik ir pierādījusi, ka tā sekmīgi veido savu enerģētisko neatkarību no Krievijas. Plāns paredz, ka līdz 2027. gadam Eiropa vairs neimportēs nedz naftu, nedz gāzi no Krievijas. Paredzams, ka tiks palielinātas šo resursu piegādes no Norvēģijas, Alžīrijas, kā arī ASV.
Pašlaik Eiropas gāzes krātuves vidēji ir par 91% pilnas, kas ievērojami pārsniedz iepriekš nosprausto mērķi – līdz novembrim sasniegt 80% aizpildījumu.
“Putinam neizdosies destabilizēt Eiropas ekonomisko kārtību, tāpat kā viņam neizdevās iznīcināt Ukrainu,” sacīja Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.
Tomēr tam visam ir augsta cena ekonomikai – alternatīvie resursi ir dārgi. Lai arī gāzes cena Eiropā kopš augusta ir strauji kritusies, tā tāpat ir par 265% dārgāka nekā pirms gada, kas nozīmē augstākas izmaksas gan biznesam, gan mājsaimniecībai, piespiežot valstu valdības meklēt jaunas subsīdijas.
“No fiziskā viedokļa, atkarība [no Krievijas energoresursiem] būs beigusies jau nākamgad. Tikai šo resursu cenas adekvātā līmenī Eiropā varētu atgriezties vien šīs desmitgades otrajā pusē,” sacīja “Bruegel” pētnieks Georgs Zakmans.
Lai arī gāzes krātuvju aizpildījums ir tuvu maksimālajai kapacitātei, reģiona enerģētiskā drošība joprojām ir trausla, it īpaši, ja būs ļoti auksta ziema. Lielākās bažas ir par vēl atlikušajām Krievijas gāzes piegādēm Eiropai. Lielākā daļa analītiķu gan norāda, ka gaidāmajai ziemai resursiem vajadzētu pietikt, tomēr lielākais izaicinājums sāksies jau pavasarī – Eiropai būs jāgatavojas jau nākamajai ziemai.
Starptautiskais Valūtas fonds jau brīdināja, ka “Eiropas enerģētiskā krīze iezīmē to, ka gaidāmā ziema būs izaicinājumu pilna, taču 2023./24. gada ziema varētu būt vēl sliktāka”.
Gāzes tirgus analītiķis Tomass Marzeks-Mansers sacīja, ka gāzes krātuves marta beigās varētu būt “ļoti tukšas” gadījumā, ja jau tuvāko nedēļu laikā gaisa temperatūra strauji pazemināsies un ilgstoši saglabāsies zema.
Pat ja arī Eiropas Savienības valstīm izdosies samazināt kopējo gāzes patēriņu par 15%, nākamajā vasarā uzpildīt gāzes krātuves būs daudz izaicinošāk it īpaši, ja vairs nebūs nekādas pieejas Krievijas lētajai gāzei.
Eiropa paļaujas uz sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm. Eiropa un Lielbritānija no marta līdz septembrim iegādājās LNG par 68% vairāk nekā gadu iepriekš šajā periodā. Tomēr jārēķinās, ka LNG tirgū konkurence ir sīva, un situācija var kļūt sarežģītāka, ja Ķīnas ekonomika atsāks uzņemt apgriezienus.
“Atgriežoties Ķīnas pieprasījumam pēc LNG, var rasties problēmas Eiropas spējai piesaistīt LNG kravas,” sacīja “Rystad Energy” viceprezidente gāzes un LNG jautājumos Sindre Knutsone.
Arī naftas piegāžu jautājumos var būt zināmas problēmas, neraugoties uz to, ka ekonomiskā izaugsme būs sabremzējusies un pieprasījums pēc naftas samazinājies. Naftas eksportētājvalstu organizācija un tās sabiedrotās valstis (OPEC+) paziņoja, ka sākot ar novembri naftas ieguve globāli tiks samazināta par diviem miljoniem barelu dienā.
Eiropas valstis jau pašlaik ir apņēmušās sniegt ap 553 miljardiem eiro vērtus pabalstus mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai palīdzētu tikt galā ar enerģijas rēķiniem. Tomēr šāda veida programmas nav ilgtspējīgas, it īpaši, ja cenas saglabāsies augstas.
“Valdībām ir jāizstrādā sliktākie scenāriji, kuros jāparedz, ka enerģijas cenas saglabājas konstanti augstas vismaz 2-4 gadus. Pašreizējā situācijā tā ir ļoti dārga likme, kas draud izgāzties, it īpaši, ja cenas nekritīsies,” sacīja “Bruegel” pētnieks Džovanni Sgaravati.
Eiropas mēģinājumi atbrīvoties no Krievijas enerģijas ir maksājuši vēl vienu niansi – pāreju uz videi draudzīgākiem enerģijas risinājumiem. “Rystad Energy” analītiķis Karloss Torress Diass CNN sacīja, ka Eiropas zaļā pāreja pašlaik ir iepauzēta, jo nozīmīgāka prioritāte ir enerģētiskā drošība.
Vairākas Eiropas valstis ir atgriezušās pie ogļu elektrostaciju izmantošanas, kas ir pats kaitīgākais no visiem fosilajiem kurināmajiem.
Enerģijas krīze ir likusi daudziem mainīt savas domas par “zaļo enerģiju”. Maijā Eiropas Komisija atklāja, ka ir izstrādāts 210 miljardus eiro vērts plāns “REPowerEU”, kas paredz atbrīvoties no Krievijas energoresursiem un palielināt atjaunīgo energoresursu lomu Eiropā.
Pašreiz Eiropas Savienība cer, ka līdz desmitgades beigām atjaunīgie energoresursi ļaus nodrošināt 45% no visas blokam nepieciešamās enerģijas. Šāds apjoms ļautu mazināt arī Eiropas pašas atkarību no cita veida enerģijas importa un patiesi stiprināt Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību.
