Gan sabiedrība, gan lēmumu pieņēmēji izvirza arvien augstākas prasības lauksaimniecībai – ražot pārtiku, vienlaikus saudzējot vides resursus, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Kā panākt, lai vilks paēdis, bet kaza dzīva?
Biopesticīdi – būt vai nebūt?
Eiropas Savienības zaļais kurss diktē savus noteikumus un paredz samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50 %. Lai nodrošinātu potenciāli augstāko ražu ieguvi, lauksaimniekiem ir nepieciešams plašs risinājumu klāsts. Taču tas ar katru gadu sašaurinās, jo samazinās augu aizsardzības līdzekļu pieejamība. Visvairāk to izjūt specifisku (piemēram, dārzeņu un augļaugu) kultūru audzētāji.
Lauksaimniekiem ir nepieciešami alternatīvi risinājumi. Mūsu zemnieki jau tagad pielieto dažādus videi draudzīgus risinājumus un izmanto bioloģiskas izcelsmes līdzekļus, ja vien tie ir pieejami un tie ir pietiekami efektīvi.
Lai gan ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi daudzos gadījumos ir vienīgā iespēja efektīvi kontrolēt kādu kaitēkli vai slimību, bioloģiskās izcelsmes līdzekļiem jeb biopesticīdiem* arī ir būtiska nozīme, it īpaši, vides ilgtspējības veidošanā.
Investīcijas bioloģiskā augu aizsardzībā pieaug
Pasaulē pēdējos desmit gados strauji pieaug biopesticīdu piedāvājums. Virzība uz pārtikas produktiem bez pesticīdu atliekvielām veicina biopesticīdu lietošanu un līdz ar to šo produktu pieaugumu. Pašlaik biopesticīdi aizņem apmēram 5 % no augu aizsardzības tirgus. Eksperti prognozē, ka tas varētu pieaugt virs 15 %.
Bioloģiskās izcelsmes līdzekļi, piemēram, Bacillus thuringiensis, ir zināmi un pieejami jau ilgāku laiku, bet pētniecībā un attīstībā, izstrādājot inovatīvus produktus, sākot no dabīgām vielām līdz baktērijām, tiek ieguldīts arvien vairāk resursu. Tiek radīti biopesticīdi, kas orientēti konkrētam mērķorganismam, biostimulatori, kas uzlabo augu augšanu, stimulē augos to aizsardzības mehānismus pret slimībām, tiek izmantoti dabā sastopami augu un kukaiņu augšanas regulatori, kukaiņu dzīves ciklu ietekmējoši savienojumi (piemēram, feromoni) u.c. Jāņem vērā, ka izmaiņas nebūs pēkšņas, jo jaunu un efektīvu produktu izstrāde prasa laiku.
Lauksaimniecībā dabā sastopamo organismu un vielu izmantošana var dot lielu labumu cilvēku veselībai un videi.
Vienlaikus jābūt ļoti uzmanīgiem, pieņemot, ka visi dabīgās izcelsmes produkti ir droši vai drošāki. Produktu izcelsme un tā drošums ir atšķirīgas lietas. Kaitīgas vielas pastāv arī dabā, piemēram, zināmākie ir dabā sastopamie toksīni – botulīna toksīns un mikotoksīni, kas var parādīties ar mikroskopiskām sēnēm inficētos graudos.
Biopesticīdu piedāvājums aug, tomēr lauksaimnieki uz tiem joprojām raugās piesardzīgi. Viņi vēlas būt droši, ka iegādātais produkts – ķīmiskais vai bioloģiskais – ir efektīvs, un pasargās ražu no konkrētām slimībām un kaitēkļiem.
Ne viss, kas ir ilgtspējīgs, ir drošs
Šovasar prezentēti četrus gadus ilgā Eiropas projekta OPTIMA rezultāti*. Tā mērķis bija izstrādāt videi draudzīgu integrētās augu audzēšanas sistēmu ar holistisku pieeju vīnogulājiem, augļkokiem un burkāniem, kas ļautu samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Projekta laikā atklāts, ka sērs, kas līdz šim plaši izmantots bioloģiskajā lauksaimniecībā, ir toksisks bitēm. Tas liecina, ka ir jāpēta un jāvērtē arī bioloģisko preparātu drošums.
Pētījumā arī konstatēts, ka biopesticīdiem ir zemāka efektivitāte nekā ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. To efektivitāti samazina arī neparedzamie laikapstākļi. Tiek lēsts, ka biopesticīdu efektivitāte sasniedz līdz 60%, tie jālieto biežāk un lielākos daudzumos, savukārt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu efektivitāte ir 80% un augstāka.
Ņemot vērā projekta rezultātus, varam secināt, ka
efektīvāka un videi draudzīgāka integrētās augu audzēšanas sistēma ir tāda, kurā kombinē jaunākās paaudzes ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus ar bioloģiskās izcelsmes līdzekļiem.
Lauksaimniekiem ir jānovērtē slimību vai kaitēkļu izplatības līmenis un, pamatojoties uz to, jāizlemj, kad lietot biopesticīdus un kad lietot iedarbīgākus līdzekļus.
Līdz ar precīzajām lauksaimniecības tehnoloģijām, viedajiem smidzinātājiem, kas atpazīst lauka robežu, un, to pārkāpjot, automātiski izslēdzas, kas atpazīst un pielāgo smidzinājumu nezālēm (t.i., smidzinātājs aktivizējas tikai virs konkrēta objekta – nezāles, tādējādi samazinot AAL patēriņu platībā), mums izdosies samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, nodrošinot kvalitatīvu un drošu ražu. Saruks arī pesticīdu atliekvielu līmenis un ietekme uz cilvēku veselību un vidi.
Vienlaikus nedrīkstam aizmirst par lauksaimniecības nozares un katras individuālās saimniecības rentabilitāti. Biopesticīdus ir jālieto biežāk un lielākos daudzumos, kas rada papildus izdevumus ne tikai par degvielas patēriņu, operatora darba algu, bet arī – vairāk CO2 emisiju. Arī ar to lauksaimniekiem ir jārēķinās, izvērtējot, kādu optimālāko modeli izvēlēties, lai augus aizsargātu no slimībām, kaitēkļiem un nezālēm.
Nepieciešams skaidrāks regulējums biopesticīdiem
Biopesticīdu pieejamības paplašināšanās piedāvā jaunas iespējas lauksaimniecības praksē iekļaut labus saimniekošanas prakses principus, taču to regulējums pagaidām rada daudz jautājumu. Lai arī ir veikti vairāki uzlabojumi prasībām un izstrādāti vairāki vadlīniju dokumenti, tomēr šobrīd joprojām Eiropā nav vienotas pieejas bioloģiskas izcelsmes līdzekļiem. Nav līdz galam skaidrs, kādas prasības tiem tiek izvirzītas un kādi pētījumi ir nepieciešami, lai tos izvērtētu un reģistrētu palaišanai tirgū. Patiesībā patlaban nemaz nav definēts, kas tad precīzi ir biopesticīdi.
Līdz ar to šobrīd radusies situācija, kad tirgū tiek laisti arvien jauni biopesticīdi, kuru reālā iedarbība un efektivitāte ir maz pētīta. Biopesticīdu drošums tiek rūpīgi pārbaudīts produkta izstrādes sākumposmā, taču mums būtu svarīgi saprast, ka visi produkti, kas reģistrēti ES, ir izgājuši plašus pētījumus, izturējuši izmēģinājumus un testus, un ir pierādīts, ka tie nerada nepieņemamu risku cilvēku veselībai un videi.
Kamēr tas nav izdarīts, joprojām ir daudz neskaidrību, ar ko sastopas visas ieinteresētās puses – gan ražotāji, gan atbildīgās Eiropas un dalībvalstu iestādes, gan lietotāji. Neskaidrību dēļ jaunās inovācijas biopesticīdu jomā nesasniedz Eiropas tirgu, un šajā situācijā cieš lauksaimnieki, jo viņiem ir grūtāk konkurēt ar citiem pasaules reģioniem.
Augu aizsardzības nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka
biopesticīdiem ir svarīga un pieaugoša loma un tiem ir nākotne. Tie palīdzēs samazināt izmantoto ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu daudzumu. Esošā regulējuma pārskatīšana un datu prasību pielāgošana palīdzētu nozarei ātrāk padarīt inovatīvos produktus pieejamus Eiropas Savienībā.
Lai uzlabotu inovāciju nonākšanu un ieviešanu lauksaimniecībā, nepieciešams veicināt zinātnisko kompetenci ES institūcijās un dalībvalstu novērtēšanas iestādēs. Savukārt, lai nodrošinātu labu un efektīvu pārvaldību, nepieciešamas lauksaimnieku apmācības, jo biopesticīdu lietošana ir ievērojami specifiskāka un sarežģītāka, tāpēc prasa labas zināšanas.
Biopesticīdu priekšrocības:
Biopesticīdi var iedarboties selektīvāk pret mērķorganismu - kaitēkli vai slimību atšķirībā no plaša spektra ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Biopesticīdi var palīdzēt nodrošināt ekonomiski dzīvotspējīgas ražas, ja tos izmanto kā vienu no integrētās augu audzēšanas sastāvdaļām;
Lietojot kopā ar ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, biopesticīdi var samazināt kopējo pesticīdu atliekvielu līmeni ražā un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
Biopesticīdi nav ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu aizstājēji, taču tie var palīdzēt samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, tādējādi samazinot risku cilvēka veselībai un videi.
Biopesticīdu trūkumi:
Lai biopesticīds būtu efektīvs, lauksaimniekiem ir ļoti precīzi jāidentificē kaitēklis/patogēns kultūraugam. Ja to neidentificē pareizi, tad produkta lietojums ir bezjēdzīgs.
Biopesticīdi ir produkti, kas vairāk paredzēti profilaktiskai, nevis ārstnieciskai lietošanai. Ja slimības jau izplatītas – augi ir inficēti, šādu produktu efektivitāte parasti ir zema.
Biopesticīdiem var būt dažāda efektivitāte dažādu biotisko (piemēram, citi uz kultūrauga sastopamie mikroorganismi, kas var negatīvi ietekmēt mikroorganismu saturošu biopesticīdu) un abiotisko (piemēram, naktssalnas, spēcīgi nokrišņi) faktoru ietekmē, jo daži biopesticīdi ir dzīvi organismi, kas nodrošina kaitēkļu/patogēnu kontroli, vairojoties mērķa kaitēkļa/patogēna iekšienē vai tā tuvumā.
Biopesticīdiem parasti ir īsāks «mūžs», proti, kaitēkļi un slimības ar laiku kļūst pret tiem izturīgi un produkti zaudē savu efektivitāti.
Tāpat kā jebkuram produktam arī biopesticīdiem ļoti svarīga ir pareiza apmācība un pilnīga biopesticīdu lietošanas nosacījumu ievērošana.
*Biopesticīdi – ir dabiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļi, tostarp mikroorganismi (piemēram, baktērijas un vīrusi), semioķīmiskas vielas (piemēram, feromoni), bioķīmiskas vielas (piemēram, augu ekstrakti, peptīdi), makro-organismi (piemēram, labvēlīgi kukaiņi, nematodes).