Eiropas Zaļā kursa neatņemama sastāvdaļa ir precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas. Par to, kāds bijis šīs 21. gadsimta inovācijas izrāviens pēdējā piecgadē, iztaujāsim Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Aigaru Laurinoviču.
Kā ražas iegūšanu, pasargāšanu no slimībām un kaitēkļiem un novākšanu mainījusi lauksaimniecības tehnikas modernizācija pēdējo piecu gadu laikā?
Tāpat kā mūsu ikdienā, sākot ar viedtālruņiem, mājsaimniecības robotiem un citiem izgudrojumiem, kas kļuvuši par neatņemamu un pašsaprotamu dzīves sastāvdaļu, arī lauksaimniecībā precīzo tehnoloģiju nozīme ir palielinājusies, vēl jo vairāk tagad, kad dramatiski ir pieaugušas visu izejvielu cenas. Darbs, kas paveicams, lai lauksaimnieks rudenī varētu novākt ražu, ir vesels agrotehnisko pasākumu komplekss. Lauksaimniecības tehnikas nozarē pēdējos piecos gados straujākais izrāviens ir noticis uz precīzo tehnoloģiju rēķina. Pašlaik esam jau trešajā attīstības līmenī, kad tiek nodrošināta sekciju kontrole visām iekārtām – minerālmēslu kliedētājiem, smidzinātājiem un sējmašīnām.
Kādus ieguvumus dod sekciju kontrole?
Skaidrs, ka dabā tīrumi vienmēr nav smukos kvadrātos vai taisnstūros, bet neregulāras formas. Tas nozīmē, ka, apsējot laukus ar sējmašīnu, veidojas pārsējas, vienkāršiem vārdiem daudzviet sēklas izsējas dubultā.
Sekciju kontrole sējmašīnas gadījumā katrā sēklu vadā nolasa situāciju uz lauka. Ja lauka stūros, ķīļos vai jebkur citur braucam pāri vietai, kas ir jau nosēta, tad attiecīgais sēklu vads automātiski aizveras ciet. Pirmkārt, neveidojas nenosētas vietas, kurās pēc tam aug nezāles. Otrkārt, neveidojas dubultā pārsētas vietas, tādējādi ekonomējam sēklas.
Līdztekus tam vēl ir precīzā sēklu kalibrēšana, un lāzers sēklu vadā skaita sēklas, kas nepieciešamas uz vienu kvadrātmetru, lai būtu ievērota precīza izsējas norma.
Agronomi arvien biežāk iesaka veikt augsnes analīzes..
Agrāk tehnoloģiskās iespējas nebija tādas, kā šodien. Augsnes un ražas kartēs mēs redzam, kāda ir augsnes kvalitāte, barības vielu daudzums un ražas potenciāls, jo tā nereti būtiski atšķiras pat viena lauka ietvaros. Kartēs redzam, kur nepieciešams iedot vairāk barības vielu, bet kur augsne ir bagātīgāka un mēslojuma devu iespējams samazināt. Piemēram, ja kādā posmā augsne ir nabadzīgāka, tad tur nav jēgas izbērt mēslojumu, jo tur tāpat nekas prātīgs neizaugs. Minerālmēslu kliedētāji ļoti precīzi izsēj mēslojumu un variē tā devas, un ražas kartes palīdz pielāgot nepieciešamās devas konkrētās lauku vietās.
Ja ar šādu tehniku braucam gar lauka ārējo malu, tad šī manevra laikā sekciju kontrole seko līdzi lauka malai un neveic kaisīšanu pilnā sekcijas garumā, tādējādi nenokaisot ceļa malas, grāvjus vai kaimiņa laukus. Izmantojot precīzās tehnoloģijas, darbs uz lauka šodien notiek ar precizitāti līdz pāris centimetriem. Tik augstu precizitāti nodrošina GPS.
Tāpat darbojas arī smidzinātāji, turklāt smidzinātājiem tehnoloģiskais izrāviens ir bijis vēl straujāks. Līdz ar sekciju kontroli tieši šo gadu laikā ir attīstījusies nezāļu atpazīšana. Uz smidzinātāja spārniem ir izvietotas kameras, un lāzers lasa tīruma virsmu, atpazīst nezāles.
Piedevām, lāzers ne tikai atpazīst nezāli, vai tā būtu vārpata, balanda vai cita, bet atpazīst arī to, kādā attīstības fāzē tā ir. Katra sprausla redz, ka nezāle ir, piemēram, divu lapu stadijā, tai vajag mazāku devu nekā nezālei piecu lapu stadijā. Un tāpat ar fungicīdu smidzinājumiem – tehnika atpazīst dažādas slimības, un šis saraksts regulāri tiek papildināts. Tātad tehnika kļūst vēl gudrāka ar katru dienu.
Piemēram, agrāk agronoms apskatīja katru konkrēto tīrumu un pieņēma lēmumu, ar kādu augu aizsardzības līdzekļa normu uz 1 hektāru veikt apstrādi. Ar šo normu vienmērīgi tika nosmidzināta visa tīruma platība. Strādājot ar smidzinātāju, kas aprīkots ar sekciju kontroli un augu atpazīšanas sensoriem, norma tiek pielāgota un līdz ar to ķīmijas ietaupījums var veidoties līdz pat 10 reizēm! Tāpēc mēs droši varam teikt, ka šajā gadījumā, mēs strādājam daudz draudzīgāk apkārtējai videi.
Izklausās iespaidīgi. Kāds ir praktisks labums šim tehnoloģiju izrāvienam, vai tas tiešām palīdz arī dabai, par kuru šodien arī domājam vairāk nekā pirms pieciem gadiem?
Kopumā tehnoloģiju izrāviena dotais ieguvums lauksaimniecībā ir tāds, ka modernā tehnika palīdz mums strādāt daudzkārt precīzāk – efektīvāk apsēt laukus, samazinot nepieciešamo sēklu apjomu, samazināt gan minerālmēslu apjomu, gan augiem nepieciešamo augu aizsardzības līdzekļu daudzumu, lai cīnītos ar slimībām un kaitēkļiem.
Jo efektīvāk saimniekojam, jo mazāk braucam pa laukiem krustu šķērsu, tādējādi samazinot degvielas patēriņu, jo mazāk iedarbojamies uz vidi. Šodien lauksaimnieki strādā efektīvāk, ekonomiskāk un viennozīmīgi videi drošāk, un tas ir iespējams, pateicoties lauksaimniecības tehnikas attīstībai.
Kādas ir jaunākās tendences nozarē? Kādas inovācijas varam gaidīt tuvākā vai tālākā nākotnē?
Viens no nozīmīgiem attīstības virzieniem, pie kura strādā zinātnieki un inženieri mehāniķi, ir autonomās sistēmas. Lauksaimniecībā liela problēma joprojām ir kvalificētu darbinieku trūkums. Tehnoloģiju izrāviens nozarē ir tik straujš, ka darbiniekiem ir jābūt ļoti zinošiem, lai varētu sēsties pie moderna traktora vai kombaina stūres, monitoriem, plašā kloķīšu un podziņu klāsta.
Autonomās sistēmas nodrošina, ka tehnika, labi, sauksim vēl to par traktoru, ir bez kabīnes. Šo traktoru vada GPS un dažādi sensori, kamēr lauksaimnieks sēž mājās pie datora un attālināti vada traktoru ar agregātu, kas uz lauka veic darbus. Varbūt saimnieks pat nesēž pie datora, bet savā viedtālrunī seko līdzi un vada šo traktoru.
Tas varētu izklausīties pēc tālas nākotnes, bet ASV šādi autonomi vadāmie traktori jau ir realitāte un tādus var nopirkt. Iespējams, ka viņiem prēriju plašumos ir vieglāk iztestēt, ieviest un jau sākt strādāt ar šādām tehnoloģijām, jo citviet pasaulē vēl ir daudz jautājumu par to, cik droša ir šāda tehnika un kādai jābūt tās sertifikācijai. Tomēr jau šodien ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk šādi autonomie traktori būs realitāte arī Latvijā.
Nevaram nepieminēt arī notikumus Ukrainā. Kā situāciju nozarē ir ietekmējis Krievijas nepamatotais karš pret Ukrainu?
Šis karš ir ietekmējis visu pasauli. Vēlos atgādināt, ka 2016. un 2017. gadā pēc tam, kad Donalds Tramps paziņoja, ka NATO valstīm ir jāpalielina militārais budžets līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, novērojām metāla cenu straujāku paaugstināšanos. Ja līdz tam lauksaimniecības tehnikas cenu pieaugums bija 2 līdz 2,5% līmenī, tad pēc metāla cenu lēciena pieaugums palielinājās 5 līdz 7% līmenī.
Krievijas iebrukums metāla cenās uzdzina kosmosā, jo strauji pieauga pieprasījums pēc metāla militārām vajadzībām.
Lieta, par ko daudzi noteikti neaizdomājas, ka precīzajām lauksaimniecības tehnoloģijām un militārajai tehnikai ir vieni un tie paši izejmateriāli. Tas ir melnais un krāsainais metāls, tās ir GPS tehnoloģijas, kuras vispirms radīja militāriem mērķiem. Tās pašas programmatūras ir gan traktoros, gan militārajā tehnikā. Līdz ar to pašlaik turpinās situācija, ka militārās tehnikas ražošana dzen cenas uz augšu.
Vēl viena nianse – zemākās cenu kategorijas lauksaimniecības tehnikas ražotāji Eiropā pirms kara kā izejvielu izmantoja Krievijas tēraudu un arī Ķīnas tehnoloģijas. Covid pandēmija un karš šīs loģistikas ķēdes un izejvielu piegādes avotus ir pilnībā izmainījis, un rezultāts ir tāds, ka viss paliek dārgāks un lētāks vairs nepaliks.
Pēdējā laikā izskan ziņas par zādzībām no traktoriem. Oktobra sākumā policija nodeva prokuratūrai krimināllietu par navigācijas ierīču zādzībām no lauksaimniecības tehnikas gandrīz 200 000 eiro vērtībā. Ar ko izskaidrojams šādu zādzību pieaugums un kā lauksaimniekiem pasargāt savu tehniku?
To, ka lauksaimniecības tehnika ir vilinošs kumoss, zagļi sapratuši jau sen. Šādu zādzību uzplūdi notiek viļņveidīgi. Iespējams, ka pašlaik iemesls ir jau pieminētais karš. Ukraina un Krievija ir tirgus, kur pēc globālās pozicionēšanas sistēmām ir liels pieprasījums, jo tās var izmantot militāros nolūkos. Neizslēdzu, ka noziedznieku mērķis ir salaupītās iekārtas pa nelegāliem kanāliem mēģināt nogādāt un realizēt Krievijā vai Ukrainā.
Mans ieteikums lauksaimniekiem būtu maksimāli pieskatīt dārgo tehniku, glabāt drošāk, turēt slēgtās telpās, kas aprīkotas ar signalizāciju, veikt īpašumu videonovērošanu. Tāpat svarīgi ir ikdienā vērot, vai tevi kāds nevēro, vai nav aizdomīgas, svešas automašīnas, vai virs saimniecībām nelidinās droni.
Ja manāt ko aizdomīgu, par to jāziņo tiesībsargiem!
Kāda ir situācija ar Krievijas un Baltkrievijas tehniku Latvijā?
Lauksaimniecībā izmantojamo tehniku Latvija no Krievijas un Baltkrievijas pirms kara iepirka salīdzinoši mazos apmēros, tās īpatsvars ir neliels. Pašlaik Krievijā un Baltkrievijā ražoto tehniku, ja tā ir ar Eiropas atbilstības deklarāciju un ražotājs nav pakļauts sankcijām, var iegādāties.
Lai cik dīvaini tas nebūtu, lauksaimniecības tehnika kā tāda, izņemot traktorus, nav iekļauta sankciju sarakstā. Krievi ir nodibinājuši uzņēmumus Kazahstānā, Ķīnā un citās “draudzīgās” valstīs, un tādā veidā iepērk rietumu pasaules lauksaimniecības tehniku. Arī viens no Vācijas lieliem ražotājiem, kas bija pārtraucis darbību Krievijā, pašlaik rūpnīcā Krasnodarā ir atsācis ražošanu. Tas laikam tāds Eiropas humānisms, lai neļautu krievu tautai nomirt badā.
Lai interviju pabeigtu uz pozitīvākas nots, sakiet, kas vēl bez attālināti vadāmajiem traktoriem ir nākotnes tehnoloģiju virzieni?
Svarīgs jautājums ir arī par enerģijas patēriņu, līdz ar to daudz tiek eksperimentēts ar jauniem spēka avotiem dzinējiem. Biodīzelis traktoros savā ziņā ir jau aizvakardiena. Pašlaik aktuālais ir ūdeņradis un elektromotori, kas darbināmi ar saules baterijām. Viens virziens ir mazo modulīšu veida robotu izstrāde, kas aprīkoti ar vienu saules paneli un var, piemēram, sēt divas trīs vadziņas. Nākamais solis, ka būtu vesela vienība ar šādiem robotiņiem, kuri tad reizē varētu iesēt lielākas platības. Līdzīgi ar nezālēm cīnās ar saules bateriju vadītu robotu palīdzību. Viens prototips ir mehāniskie ravētāji – roboti, kas brauc un rušina zemi, lai nezāles neizaugtu.
Nākamā tendence ir robots, kas nezāles šauj un piededzina ar lāzera elektrisko lādiņu, tādā veidā iznīcinot tās. Līdzīgi kā tagad ierasta lieta ir robots, kas mājās slauka un mazgā grīdas, tā nākotnē pa laukiem brauks roboti, kas sēs burkānus un ravēs nezāles mūsu vietā. Domāju, ka savā mūžā es piedzīvošu šo brīdi.