Visā pasaulē, sākot no slaveniem izsoļu namiem Parīzē, beidzot ar muzejiem Ņujorkā, mākslas tirgū arvien biežāk nonāk zagti mākslas darbi, bet to tirdzniecība papildina teroristu kabatas. Turklāt varasiestādes šādos gadījumos izrādās bezzobainas, jo mākslas nelegālās tirdzniecības izskaušanai paredzētās metodes vienkārši nedarbojas.
Nelegālā mākslas tirgus attīstību veicina pieaugošais pieprasījums. Tā rezultātā pieaudzis arī mākslas darbu zādzību skaits, it īpaši konfliktu skartajās teritorijās. Mākslas darbu pārdevēji izmanto interneta sniegtās iespējas, kā arī nepilnības likumdošanā.
Rietumāzijas eksperts Mihaēls Millers-Karls strādā par kriminālo arheologu Centrālajā Romas-Vācijas muzejā Maincā. Jau vairākus gadus viņš pēta, kas notiek antīkās mākslas melnajā tirgū.
"Kopumā pasaulē Vāciju uzskata par vienu no galvenajiem centriem, kur notiek tirdzniecība ar zagtiem mākslas darbiem un kultūras vērtībām," sacīja Millers-Karls intervijā vācu radio "Deutschlandfunk". Eksperts mākslas pagrīdes biznesu salīdzināja ar mafiju.
Ņemot vērā savu darba pieredzi, Millers-Karls nebrīnās, ka pirms vairākiem gadiem Parīzes prestižajā izsoļu namā "Pierre Berge & Associes" tika arestēti pieci mākslas pazinēji, kas labi zināmi Francijas kultūras aprindās. To vidū bija arī izsoļu nama izpilddirektors Antuāns Godo, novērtētājs un arheologs Kristofs Kanikī, galerists Dāvids Gēzelbahs un bijušais Luvras muzeja Tuvo Austrumu mākslas nodaļas kurators.
Aizturēšanas iemesli - tirdzniecība ar zagtiem mākslas darbiem. Skandāla centrā Francijas izsoļu namā nonāca zelta sarkofāgs, kurā iekšā bija mūmija. Sarkofāgs tika vests no Ēģiptes uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un no turienes uz Vāciju, kur tas tika restaurēts. Pēc tam sarkofāgs sadarbībā ar Parīzes izsoļu namu ar viltotiem dokumentiem tika nosūtīts uz Metropolitēna muzeju ASV.
ASV tika veikta izmeklēšana un noskaidrots, ka sarkofāgs tika izvests no Ēģiptes 2011. gadā - laikā, kad reģionā norisinājās "arābu pavasara" nemieri. 2019. gadā ASV varasiestādes sarkofāgu arestēja un nosūtīja atpakaļ uz Kairu. Pēc Millera-Karla teiktā, tas ir ļoti rets gadījums, jo līdzīgos gadījumos vēl neviens priekšmets nav atgriezies pie tā patiesā īpašnieka.
Ar aizdomīgu tirdzniecību ar mākslas priekšmetiem bija saistīts arī labi zināmais antikvārs un arheologs no Bāzeles Kristofs Leons, kurš 40 gadus rūpējās par dažādu priekšmetu nogādāšanu Rietumeiropas un Ziemeļamerikas muzejiem. Viņš organizēja īpaši ekskluzīvu mākslas priekšmetu pārdošanu.
Tomēr tagad Leons, kurš ir vairāk nekā 80 gadus vecs, apsūdzēts, ka pagājušajā gadsimtā ar viņa starpniecību tika pārdoti zagti mākslas darbi. Piemēram, astoņdesmito gadu vidū viņš Berlīnes muzejam pārdevis antīku vāžu komplektu no Itālijas. Vēlāk izrādījies, ka vāzes atrastas nelikumīgu izrakumu laikā.
Arī Grieķija izvirzījusi apsūdzības pret Leonu. Viņš tiek apsūdzēts par Maķedonijas reģionā atrasta zelta vainaga pārdošanu muzejam Losandželosā. Leons savu vainu apsūdzībās neatzīst, jo šie priekšmeti bija nonākuši privātās kolekcijās līdz 1970. gadam, kad spēkā stājās UNESCO konvencija par aizliegumu noteikšanu kultūras vērtību nelikumīgai ievešanai, izvešanai un īpašumtiesību mainīšanai.
Šodien Leons ir aktīvists, kurš iestājas par caurspīdīgumu mākslas priekšmetu tirdzniecības jomā, taču tajā pašā laikā eksperts norāda, ka mākslas priekšmetu tirdzniecībā iesaistītie cilvēki aicina noklusēt faktu, ka kādi priekšmeti ir zagti. Īpaši izteikti tas ir gadījumos, kad tirgū parādījās daudzi tā saucamie "asiņainie mākslas priekšmeti", kas iepriekš bijuši teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" kaujinieku rokās.
Briselē pret tirdzniecību ar nozagtiem mākslas priekšmetiem nodarbojas Eiropas Savienības koordinators cīņai pret terorismu Žils de Kerhovs. Viņa atbildības sfērā ir nelikumīgs kultūras vērtību apgrozījums, jo šādā veidā tiek veikta terorisma finansēšana. Iepriekšējais Eiropas komisārs ekonomikas un finanšu jomā Pjērs Moskovisī uzsvēra, ka tirdzniecība Eiropā sniedz teroristiem iespēju izmantot iegūto naudu, lai veiktu teroraktus Eiropā.
Laikā, kad islāma ekstrēmisti ar "Islāma valsti" priekšgalā iznīcina tūkstošiem gadu senas skulptūras un tajā pašā laikā saka, ka "tiek iznīcināts kultūras mantojums no pirmsislāma ēras", var likties, ka ekstrēmistu acīs šiem kultūras priekšmetiem nav nekādas vērtības. Realitātē - tie ir meli.
Patiesībā teroristi kultūras vērtības neiznīcina, bet meklē iespējas, kā šīs relikvijas pārdot par lielu naudu. Tas teroristiem ļauj nopelnīt simtiem miljonu dolāru. No slepeniem dokumentiem, kas nonākuši Irākas specdienestu rokās, var secināt, ka antīki priekšmeti no Sīrijas pilsētas Al Nabukas vien ļāvuši teroristu grupējumiem nopelnīt 36 miljonus dolāru.
