Hibrīddarbs un darbinieku labbūtība - ko sagadīt nākotnes darba tirgū?

Viņš atzīmē, ka pandēmijas veicinātā straujā digitalizācija ievērojami paātrināja dažādu jomu attīstību, tostarp arī e-komerciju, kuras piecu gadu attīstības plāns tika sasniegts vien dažu mēnešu laikā. Kopā ar nozarēm attīstījušās arī tendences, bez kurām tagadējais darba tirgus nav iedomājams. Tā, piemēram, attālinātais darbs kļuvis par ērtu risinājumu kā darbiniekiem, tā darba devējiem.

Šīs pārmaiņas būtiski paplašinājušas arī darba tirgus robežas, un globāli uzņēmumi jau šobrīd pārorientējušies no lokālas uz starptautisku talantu piesaisti.

"Darba tirgus globalizācija nenozīmē tikai vairāk iespēju darba devējiem. Konkurence un iespējas palielinās arī darba ņēmēju vidū - Latvijas speciālisti vairs nav tikai Baltijas darba tirgus iespēju ierobežoti, tiem atvērts visas plašās pasaules darba tirgus," uzsver Ozols.

Tāpēc darbinieki var izvēlēties savām vajadzībām un vēlmēm atbilstošākos darba apstākļus no plašāka darba devēju loka, savukārt uzņēmēji ieguvuši plašākas talantu baseina makšķerēšanas robežas.

Vienlaikus "Httpool" Baltijas valstu reģiona vadītājs norāda, ka hibrīddarba apstākļos lielu lomu spēlē arī darbinieku produktivitātes monitorēšana. "Tas gan vairs nenozīmē klasisko modeli – drastiskas laika uzskaites un aktivitāšu mērījumu sistēmas, bet drīzāk aktivitātes, kas vēl vairāk veicina pašu darbinieku vēlmi būt produktīviem," paskaidro Ozols. Tās var būt gan dažādas lekcijas, gan pieredzes stāstu vakari par to, kā pārvarēt dažādus fiziskus un emocionālus šķēršļus. Kā piemēru viņš man "Httpool" pandēmijas laikā darbiniekiem piedāvātās lekcijas un praktiskas darbnīcas par produktivitātes saglabāšanas un biohakinga tēmām.

Tāpat viņš uzsver, ka hibrīddarba modelī vēl lielāka nozīme ir mūsdienīgām un pievilcīgām biroja telpām. Ozols atzīmē, lai gan darbs birojā sniedz vairākus ieguvumus un mudina kolēģus mijiedarboties, tomēr pilnīga atgriešanās klātienes darbā vairumā nozaru vairs nav iespējama. Tāpēc svarīgi piedāvāt izvēli hibrīddarba modeļa formā, kam seko dažādu nozaru uzņēmumi.

Tomēr viņš atzīst, ka lielākais attālinātā darba modeļa mīnuss ir emocionālās piesaistes trūkums un darba vietas kultūru, darbinieku savstarpējo mijiedarbību un uzņēmuma vērtību praktizēšanu attālināti realizēt ir daudz grūtāk. Tāpēc darbojoties hibrīddarba modelī īpaši svarīgi pievērst uzmanību "bāzes vietai" jeb birojam.

"Darba videi jārosina tajā atrasties, piedāvājot iespēju izrauties no mājās kabineta. Darba vide - mikroklimats, apgaismojums un darba vietas iekārtojums - ir ne vien fiziskās veselības jautājums, bet arī būtisks darba produktivitāti, kvalitāti un darbinieku labsajūtu veidojošs elements," pauž Ozols, piebilstot, ka arī sava jaunā biroja telpas uzņēmums radījis kā vietu, kur mijiedarboties ar uzņēmuma kultūru, komunicēt, apmainīties ar pieredzi un dalīties ne tikai idejās un problēmu risinājumos, bet arī iepazīt kolēģus kā personības, pavadot laiku kopā.

"Httpool" Baltijas valstu reģiona vadītājs arī pauž, ka arvien plašāku popularitāti gūst darbinieku labbūtības tēma.

"Proti, darbinieki, kuri darba vidē jūtas komfortabli, uzrāda labākus rezultātus un ir vairāk iesaistīti, tādējādi veidojot arī pozitīvas attiecības ar kolēģiem," norāda Ozols.

Pēc viņa teiktā, šobrīd labais tonis ir reizi pusgadā veikt kādu no darbinieku kopējās apmierinātības un labbūtības līmeņa novērtējumiem - "Employee Performance Review" vai "Employees Net Promoter Score". Tas ļauj ne tikai iegūt vērtīgus datus, bet arī gūt atbildi uz tik būtisko jautājumu "Vai tu ieteiktu pie mums strādāt arī citiem saviem draugiem un paziņām?"

"Labbūtība darba vietā jau sen nav tikai veselības apdrošināšanas polise un darbinieku saliedēšanās pasākumi reizi pusgadā."

Lai arī šie faktori joprojām ir svarīgi, Ozols skaidro, ka labbūtības jēdzienu pamatā veido piecas komponentes: fiziskā vide, finanšu un materiālā labklājība, fiziskā veselība, sociālie aspekti un emocionālā labsajūta. Turklāt svarīgi neaizmirst arī par mazajām ikdienas lietām – piemēram, svaigiem augļiem uzņēmuma biroja virtuvē, brīvpieejai tiešsaistes grāmatām vai kopīgiem picu vakariem. Būtisks ir arī izglītības iespēju atbalsts.

Ozols ir pārliecināts, ka nākotnes darba tirgus centrālais elements ir darbinieks un cīņā par labāko talantu piesaisti uzvarēs tie darba devēji, kuri spēs piedāvāt darba pieredzi, kas ikvienam palīdzēs augt un pilnveidoties ne tikai kā profesionālim, bet arī personībai. "Citiem vārdiem sakot – darbinieku labbūtībai no saukļa jākļūst par katras dienas rīcībās iztulkotu praksi un tieši tas var kļūt par ikviena uzņēmuma ilgtspējas stūrakmeni."