Atbalstu energoietilpīgajiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

Ministrijā vērsusies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Alus darītāju savienība, norādot, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas ir saistīti ar dzērienu ar zemu alkohola saturu ražošanu, šobrīd krasi izjūt energoresursu sadārdzinājumu, kas radies Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu seku un attiecīgo pretpasākumu rezultātā.

Vienlaikus secināts, ka šīs nozares sniedz būtisku pienesumu (alus, vīna, sidra) pakalpojumu un saistīto nozaru attīstībā, gan valsts budžetā nodokļu nomaksas veidā, gan reģionālās ekonomiskās aktivitātes ziņā. Minētās nozares pārstāv apstrādes nozari, kuru, jo īpaši kā energoietilpīgu nozari, ietekmē energoresursu cenas, līdz ar to ietekme alus, vīna un sidra ražotājiem no Krievijas agresijas sekām, kas izpaužas kā energoresursu sadārdzinājums, izjūtama vistiešākā veidā.

Šobrīd Latvijā reģistrēti 68 alus ražotāji, no kuriem 64 komersantiem ir piešķirts mazā alus ražotāja statuss. Lielākā daļa alus ražotāju atrodas ārpus Rīgas un nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēku. 2021.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no alus ražošanas uzņēmumiem veidoja vairāk nekā 52 miljonus eiro. Šā gada pirmajos piecos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alu veidoja 19 miljonus eiro.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka pēdējos gados Latvijā patēriņam nodotā alus apmērs turpina kristies. 2020.gadā tas samazinājās par 7,8%, 2021.gadā par 5,2%, bet šā gada septiņos mēnešos patēriņam nodotā alus apmērs saruka par 2,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Minēto lielā mērā ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un citi nozarei nelabvēlīgi apstākļi.

Savukārt vīnu ražotāji Latvijā ir 13 un sidra ražotāji - 78. Ražošanas process ir lēns un energoietilpīgs, kas ir īpaši jūtams alus, vīna, sidra ražotāju saimnieciskās darbības izmaksās. Pēdējos gados ražošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārtīgi, ko lielā mērā ir ietekmējis izejvielu, darbaspēka, iepakojuma un energoresursu cenu pieaugums.

Atbalsta programmas mērķis ir mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts saistībā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās energoresursu cenu straujā pieauguma dēļ.

Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem pieejams par laika posmu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalstam komersanti var pieteikties līdz šā gada 17.novembrim par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.

Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem pieejams granta jeb dāvinājuma veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu, pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.

Atbalsts pieejams komersantiem, kuru energoresursu izmaksas veido vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām 2021.gadā, vai kuru kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021.gadā bija vismaz 500 megavatstundu (MWh) vai kopējais gāzes patēriņš 2021.gadā bija vismaz 500 MWh.

Vienlaikus EM norāda, ka uz atbalstu nevar pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme kādā no kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijai vai Baltkrievija, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru, kā arī biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem.