Pensionēšanās vecums palielinās: vai ir pamats uztraukumam?

TVNET | FINANCENET
Pensionēšanās vecums palielinās: vai ir pamats uztraukumam?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 9
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Kamēr pensijas vecums tiek pakāpeniski celts un 2025. gadā sasniegs 65 gadus, atsevišķas Eiropas valstis, ieskaitot Igauniju, jau ieviesušas pensionēšanas vecumu, kas piesaistīts paredzamajam dzīves ilgumam. 

Ņemot vērā to, ka tuvāko 20 gadu laikā sabiedrības novecošanās dēļ nevarēs izvairīties no izmaiņām pensiju sistēmās visā Eiropā, "Luminor" aktīvu pārvaldes un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ko tas nozīmēs iedzīvotājiem, un sniedz padomus, kas nodrošinās labāku dzīvi pensionējoties.

Lai gan pagājušā gadsimta laikā paredzamais mūža ilgums ir ievērojami palielinājies, šobrīd attīstītajās un attīstības valstīs pārsniedzot pat 80 gadu vecumu, tas nenozīmē, ka veselība dzīves otrajā pusē neprasīs papildu aprūpi un papildu izdevumus medikamentiem un veselības manipulācijām.

Tam būs nepieciešams pietiekams finanšu uzkrājums. Tas pats attiecas uz priekšlaicīgu pensionēšanos – ja plānots pilnas slodzes darbu pamest ap 60 gadu vecumu, tad jābūt pārliecībai, ka līdz tam laikam ir uzkrāti pietiekami finanšu līdzekļi.

Ņemot vērā, ka cilvēku vidējais mūža ilgums palielinās un dzimstība ir zema, sabiedrība Eiropā un arī Latvijā strauji noveco, kas rada lielu spiedienu uz valstu pensiju budžetiem un nākotnē ietekmēs pensiju apmēru, ko iedzīvotāji saņems kā valsts pensiju. Vienlaikus Latvijas pensiju sistēma ir labvēlīga visiem nodokļu maksātājiem – visi trīs pensiju līmeņi atbalsta cits citu, piedāvājot labu diversifikāciju un arī papildu motivāciju.

Lai vecumdienas sagaidītu droši un pārliecināti, par savu pensijas kapitālu ieteicams piedomāt laicīgi un veikt vairākus soļus, kas nodrošinās labāku dzīvi pensijas vecumā.

Sava finanšu plānošana

Lai atbildētu uz jautājumu, cik daudz ir jākrāj, sākumā jānoskaidro – cik daudz gribētu saņemt? Sagaidāmo pensijas apjomu nosaka ar tā saukto aizvietojamības koeficientu, kas paredz, cik lielu daļu no līdzšinējiem ienākumiem var veidot pensija. Jo augstāks šis rādītājs, jo labāk, – pasaulē kā mērķi to definē virs 70% no līdzšinējiem ienākumiem.

Tomēr Latvijā aina nav tik optimistiska, tostarp tāpēc, ka ierastās iespējas uzkrājumu veidošanai mūsu iedzīvotājiem ir pieejamas vai finansiāli iespējamas krietni īsāku laiku. Latvijas Bankas eksperti 2018. gadā aprēķināja, ka aizvietojamības koeficients Latvijā tuvākajās desmitgadēs svārstīsies 20-40% robežās. Šie skaitļi viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību aktīvi veikt papildu uzkrājumus.

Tiem vajadzētu atlikt vismaz 10-15% no darba algas. Diemžēl vairums iedzīvotāju par šiem jautājumiem interesējas, tikai tuvojoties pensijas vecumam, nevis 25-40 gadu vecumā, kad būtu pareizais laiks šos ieradumus ieviest savā finanšu plānošanā.

Lai nākotnē izveidotu pienācīgus uzkrājumus, ir nepieciešams ikdienā ieviest rūpīgu finanšu plānošanu, sākot ar tēriņu un budžeta plānošanu, ieskaitot, piemēram, bērnu izglītību un citus vērā ņemamus izdevumus.

Nodokļu nomaksa

Lai arī tas neskan pārāk revolucionāri, tomēr tas ir ļoti svarīgi. Nodokļu maksāšana ir būtiska daļa no personiskās sociālās apdrošināšanas un personiskās nākotnes stabilitātes, piemēram, 6% no bruto ienākumiem tiek novirzīti 2. pensiju līmenī.

Pārdomāta pensiju pārvaldnieka izvēle

Diemžēl tikai neliels skaits cilvēku interesējas par savu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu, tomēr tā ir reāla nauda, kas tiek investēta finanšu tirgos. Katra paša atbildība ir izvēlēties pensiju uzkrājumu pārvaldnieku, kas godprātīgi pārvaldīs naudu un sniegs labu rezultātu, kā arī pensiju plānu, kas ir piemērots vecumam un vēlmei riskēt. Savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var pārbaudīt latvija.lv, un pensiju pārvaldnieku var brīvi mainīt vienu reizi kalendārajā gadā.

Papildu iemaksu veikšana savai pensijai

Lai sasniegtu labu rezultātu, ir pašsaprotami, ka kaut kas ir jādara lietas labā, t.i., ja cilvēks vēlas baudīt iespējami bezrūpīgākas vecumdienas, tad uzkrājumi ir jāveido jau tagad. Ņemot vērā atbalstu, ko sniedz valsts uzkrājumiem pensiju 3. līmenī, tas ir viens no pirmajiem rīkiem, ko vērts izvēlēties.

Pensiju 3. līmeņa galvenās priekšrocības ir viegli pieejams pakalpojums, kur ieguldījumu stratēģijas izvēle un īstenošana ir nodota profesionāļu ziņā, turklāt tiek ievērota disciplīna un nepastāv iespēja uzkrātos līdzekļus impulsīvi iztērēt. Papildus valsts stimulē uzkrājumu veidošanu nodokļu atvieglojumu veidā, kā arī darba devēji bieži izvēlas 3. līmeni kā instrumentu, lai vienlaikus gan motivētu darbiniekus, gan palīdzētu veikt uzkrājumus vecumdienām.

Laba padomdevēja izvēle

Pensiju pārvaldnieku un pensiju fondu izvēle ir liela un, ja vien cilvēkam nav specifisku zināšanu, pareizā izvēle var šķist sarežģīta. Tomēr patiesībā tas nav pārāk sarežģīti, jo vairums pārvaldnieku ir izstrādājuši un savās mājaslapās publicējuši vienkāršus pamatprincipus pareizā pensiju fonda izvēlei – ir vērts veltīt laiku un ar tiem iepazīties. Nepieciešamības gadījumā par dažādiem finanšu jautājumiem var vērsties pie kompetentiem speciālistiem, piemēram, savā bankā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu