No nākamā gada 1. jūlija ievērojami pieaugs elektrības rēķini (51)

Kā informē "Sadales tīkls", kopējais tarifa pieaugums plānots vidēji 75% apjomā, konkrētās izmaiņas būs atkarīgas no klienta pieslēguma un patēriņa paradumiem.

Tipiskai mājsaimniecībai – daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ar aptuveni 100 kWh patēriņu mēnesī – tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, būs 6-8 eiro apjomā.

Jāņem vērā, ka pārvades un sadales pakalpojums klienta elektrības rēķinā veido nelielu daļu, tāpēc kopējais maksas par elektroenerģiju pieaugums būs daudz mazāks.

Vienlaikus tiks veikta tarifa struktūras maiņa, padarot to lietotājiem vienkāršāku un ilgtspējīgāku, kā arī sniedzot iespēju klientiem izvēlēties saviem patēriņa paradumiem piemērotu fiksētās - mainīgās tarifa komponentes īpatsvaru.

Plānots, ka jaunais sadales tarifs stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Vienlaikus, lai virzītu izmaiņas pakāpeniski un līdz ar to mazinātu kopējo tarifa maksas pieaugumu, "Sadales tīkls" iesniedzis SPRK priekšlikumu tarifa korekcijai un attiecīgi daļējam maksas pieaugumam jau no 2023. gada 1. janvāra.

Pašlaik "Sadales tīkls" gaida komisijas vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā priekšlikumu pilnveidotu. Jāuzsver, ka uzņēmumiem līdz pat 2023. gada 30. aprīlim saistībā ar valsts atbalstu elektroenerģijas lietotājiem sadales sistēmas pakalpojumu maksa joprojām būs samazināta pilnā apmērā.

Tarifa projektā vairāk nekā 2/3 (69%) izmaksu pieauguma veido pārvades tarifa sadārdzinājums par 102% (pieaugums no 71 uz 144 milj. eiro gadā) un elektroenerģijas pārvadīšanas tehnoloģiskā patēriņa nodrošināšanai nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas (pieaugums no 16 uz 69 milj. eiro gadā), kuru sadales operators iegādājas par tirgus cenu. Inflācijas ietekmē augušas arī uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu – koksnes, metāla, degvielas, loģistikas pakalpojumu u.c. – cenas.

Izmaksu pieaugumu "Sadales tīkls" daļēji akumulējis ar iepriekš veiktiem visaptverošiem optimizācijas pasākumiem, tostarp uzņēmuma reorganizāciju, procesu un pakalpojumu digitalizāciju, specializētās tehnikas parka modernizāciju, darbinieku skaita samazinājumu kopš 2016. gada par 1/3 jeb teju 900 darbiniekiem. Šo aktivitāšu rezultātā septiņus gadus, kopš 2016. gada, sadales tarifs Latvijā nav audzis, neskatoties uz 41,9% kumulatīvo inflāciju šajā periodā, bet 2020. gadā tarifs tika samazināts par 5,5%. Vienlaikus kopējā elektroapgādes kvalitāte šajā periodā pieaugusi – samazināts elektroapgādes pārtraukumu skaits un ilgums, īstenota viedo skaitītāju programma, digitalizēta tīkla pārvaldība.

"Latvijā 2021. gadā bijis viszemākais kopējais elektroapgādes pārtraukumu ilgums, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Elektroenerģijas sadales pakalpojuma kvalitāti apliecina arī tehnoloģiskā patēriņa apjoms, kas pērn bijis mazākais Baltijā (Latvijā 3,79%, Igaunijā 3,94%, Lietuvā 4,62%). Šādus kvalitātes rādītājus esam sasnieguši ar zemākajām izmaksām uz vienu elektrotīkla kilometru Baltijā.

Tomēr šobrīd vairs nespējam pilnībā akumulēt augošās izmaksas teju 200 miljonu eiro apmērā ik gadu un sniegt drošu elektrības piegādes pakalpojumu esošo ieņēmumu robežās.

Šī gada pirmajā pusgadā uzņēmums jau strādāja ar zaudējumiem. Turklāt sabiedrības pieprasījums valsts kritiskās infrastruktūras - elektrotīkla drošumam un kvalitātei zaļās enerģijas laikmetā pieaug, savukārt klimata pārmaiņu nestās biežākās vētras izvirza jaunus izaicinājumus sadales infrastruktūras uzturēšanai," situāciju iezīmē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Šobrīd mazināt pieauguma ietekmi var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tādiem kā jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa maksas samazinājumu pilnā apmērā uzņēmumiem līdz 2023. gada 30. aprīlim. Ja nākotnē elektrības izmaksas tehnoloģiskam patēriņam samazināsies, tas mums ļaus mazināt arī sadales tarifu," rezumē "Sadales tīkla" vadītājs.

"Sadales tīkls" piesaistījis ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 42 milj. eiro apjomā un turpina strādāt uz ārējā finansējuma piesaisti, kas ļaus tuvāko gadu laikā straujāk pielāgot infrastruktūru atjaunīgās enerģijas vajadzībām, vienlaikus sniedzot pozitīvu ietekmi uz tarifu nākotnē.