Nevainīgā Ilinoisas bubuļa Čestera Vēgera traģiskais stāsts

Noziegums

1960. gada 14. martā Sentluisas kanjonā Ilinoisā tika atrasti trīs Čikāgā dzīvojošu sieviešu līķi. 50 gadu vecā Mildreda Lindkvista, 47 gadus vecā Frānsesa Mērfija un 50 gadus vecā Lilliana Etinga bija devušās baudīt četras dienas ilgu atpūtu vienā no Ilinoisas populārākajām atrakcijām – Stārvedrokas parkā. Pēc reģistrācijas parkā un maltītes sievietes devās pārgājienā, lai aplūkotu Sentluisas kanjona gleznaino ainavu, tomēr dzīvas atpakaļ viņas neatgriezās.

Pēc vairākiem mēģinājumiem sazināties ar sievietēm viņu radinieki sāka satraukties, tāpēc tika sākta plaša meklēšana. Pēc dažām stundām nelielā alā Sentluisas kanjonā tika atrasti sieviešu asiņainie līķi. Sievietes bija piekautas līdz nāvei. Divas no viņām bija kailas no vidukļa uz leju. Par spīti tam, autopsijā tika secināts, ka sievietes nebija seksuāli izmantotas. Arī laupīšanas motīvs tika izslēgts, jo upuru pulksteņi un rotaslietas nebija paņemtas. Drīz netālu tika atrasts iespējamais slepkavības ierocis – sasalis koka zars.

Kas ir Česters Vēgers?

Laikā, kad tika paveiktas šīs slepkavības, Česters Vēgers bija 21 gadu vecs trauku mazgātājs parka namiņā. Viņš stāstīja, ka nozieguma laikā esot atradies namiņā. Par spīti tam vīrs, tēvs un kara veterāns kļuva par visu laiku ilgāk ieslodzīto cilvēku Ilinoisas vēsturē.

Čestera atzīšanās

Pēc sieviešu līķu atklāšanas Česters Vēgers bija viens no galvenajiem aizdomās turamajiem, tomēr viņa vaina sākotnēji netika pierādīta. Viņš arī izturēja vairākus melu detektora testus. Tomēr sešus mēnešus pēc slepkavībām Česteram lūdza veikt vēl vienu melu detektora testu un intervijas visas dienas garumā. Izmeklētāji apgalvoja, ka Česters melu detektora testā ir izgāzies, un centās izvilkt no viņa atzīšanos noziegumā, tomēr viņš uzstāja, ka ir nevainīgs. Izmeklētāji viņam piedraudēja – ja viņš neparakstīs atzīšanās dokumentu, tad viņu gaida elektriskais krēsls. Viņš joprojām nepiekrita atzīties.

Izmeklētāji sāka nemitīgu Čestera novērošanu un izsekošanu vairāk nekā mēneša garumā. 1960. gada 16. novembrī Česteram tika likts atkal ierasties uz iztaujāšanu. Pēc vairākām stundām nopratināšanas istabā viņš joprojām neatzinās. Tajā pašā vakarā par spīti tam, ka nebija nekādu fizisku pierādījumu, liecinieku vai Čestera atzīšanās, policija viņu arestēja par laupīšanu un izvarošanu, kas norisinājās parka teritorijā 1959. gadā.

Atkal sākās Čestera pratināšana. Viņam atkal tika piekodināts – ja viņš neatzīsies, viņam draud elektriskais krēsls. Pratināšana ilga līdz vēlai naktij, un beidzot no Čestera tika izspiesta atzīšanās. Pēc viņa aresta Česters paziņoja, ka atzinies tikai nežēlīgā policijas spiediena un draudu dēļ. Par spīti tam tiesa Česteru atzina par vainīgu un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu.

Atbrīvots un attaisnots

Kopš tā laika Česteram 23 reizes tika liegta nosacīta atbrīvošana. Daļēji tāpēc, ka viņš neizrādīja nekādu nožēlu par pastrādāto, turpinot apgalvot, ka ir nevainīgs. 2020. gada februārī viņš beidzot tika nosacīti atbrīvots un nu dzīvo kopā ar savu māsu un sievasbrāli.

Gadu laikā bija izvirzītas daudzas teorijas par to, vai Česters ir vainīgs vai nav. 2021. gada dokumentālajā filmā “The Murders at Starved Rock”, kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, Čestera lietas prokurora dēls stāsta, ka parka apkaimē dzīvojošie cilvēki dalās divās daļās – vieni uzskata, ka Česters ir vainīgs, otri to noliedz.

VIDEO: FILMAS KACEKLIS

Viņa vainu it kā pierāda asins traipi uz viņa jakas un viņa paša atzīšanās. Savukārt viņa nevainību atbalsta kāda noklausīta saruna, kurā divi vīrieši apspriež slepkavības un asiņainus kombinezonus, no kuriem jātiek vaļā. Kā arī daudzi nespēja noticēt, ka 21 gadu vecais vīrietis pārtraukuma laikā būtu paspējis atrast trīs sievietes, nogalināt tās, paslēpt un atgriezties atpakaļ, lai pabeigtu savu darba dienu.

2022. gada augustā beidzot tika veikts pienācīgas DNS analīzes matam, kas tika atrasts uz vienas nogalinātās sievietes cimda. Iepriekš tika apgalvots, ka tas ir Čestera mats, tomēr nu atklājās – tā vis nav. Česters cietumā pavadīja sešdesmit gadus, kļūstot par ilgāk ieslodzīto cilvēku Ilinoisas vēsturē. Tagad viņam ir 83 gadi, un viņš beidzot ir panācis to, ko tik ļoti alka – pirms nāves pierādīt, ka ir nevainīgs.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".