Sv, 29.01.2023.

Banku analītiķi prognozē, kad varētu atsākties ekonomikas izaugsme

TVNET/LETA
Banku analītiķi prognozē, kad varētu atsākties ekonomikas izaugsme
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Eiro banknotes un monētas.
Eiro banknotes un monētas. Foto: Edijs Pālens/LETA

Turpmākajos ceturkšņos ekonomikas kritums varētu kļūt lēnāks, bet ekonomikas izaugsme varētu atsākties 2023.gada otrajā pusē, prognozēja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka gada izteiksmē vēl saglabājas Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2,4% apmērā, tomēr aktivitātes bremzēšanās ceturtajā ceturksnī turpināsies un pazeminās šā gada vidējo izaugsmi līdz 1,5%.

Trešajā ceturksnī joprojām parādās iepriekšējo ierobežojumu efekts, kā dēļ būtisku kāpumu uzrāda tūrisma, izklaides un atpūtas sektors, kā arī komercpakalpojumi. Gašpuitis uzsver, ka patīkami redzēt sparīgo informācijas un komunikācijas pakalpojuma nozares attīstību par 14,2%. Šīs nozares attīstība balstās eksportā un tuvākajā laikā varētu būt viena no tām, kas velk ekonomiku. Turklāt arī ilgākā termiņā tā saglabā nozīmīgu potenciālu, kā dēļ gan no valsts, gan pašvaldību, īpaši Rīgas, puses ir jāveicina apstākļi tās attīstībai, uzskata ekonomists.

Vienlaikus Gašpuiti nepatīkami pārsteidz būvniecības vājums ar kritumu par 13,6%, kas izceļas uz tuvāko kaimiņu fona. Visticamāk, ka tuvākajos mēnešos tās negatīvā ietekme saglabāsies. Stabilizējoties izmaksām, būvniecībai, īpaši ar Eiropas Savienības (ES) fondu palīdzību, nākamgad vajadzētu sākt aktivizēties, domā Gašpuitis. Viņaprāt, tas ir viens no svarīgākajiem jaunās valdības uzdevumiem un noturēt nozari no grimšanas dziļākos mīnusos.

Tirdzniecības sarukumu par 10,3% ietekmē kritums vairumtirdzniecībā, kur šķiet, ka negatīvās tendences vēl mājos krietnu laiku, prognozē ekonomists. Tāpat būtiski negatīvo pienesumu veido pārējā rūpniecība ar kritumu par 8,5%, ko galvenokārt veido elektroenerģijas ražošanas samazināšanās. Šo trīs nozaru kritums ir ievilcis ekonomisko aktivitāti mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts.

Gašpuitis norāda, ka būtiskākais risks saistībā ar 2023.gadu ir tas, vai Eiropā izvairīsies no enerģētiskās krīzes un cik dziļš aktivitātes kritums izvērsīsies gada sākumā un cik spēcīga atgūšanās sekos gada otrajā pusē. Šobrīd prognozes seko noskaņojumam un redzams, ka ar katru jaunu prognožu ciklu tās tiek pārkoriģētas uz leju. Ekonomists skaidro, ka riski ir lejupvērsti, taču iezīmējas arī pozitīvi aspekti - samērā noturīgs patēriņš, stabils darba tirgus un tendences enerģijas cenās, tai skaitā ziemu prognozē siltu. Arī vājie signāli par inflācijas spara mazināšanos eirozonā un Latvijā sniedz nelielu optimisma devu.

Ja ziema izrādīsies silta, tas ierobežos augsto cenu ietekmi uz pirktspēju, bet situāciju pilnvērtīgāk varēs novērtēt pavasarī, skaidro Gašpuitis. Viņš uzskata, ka rēķinu maksāšanas disciplīna vājināsies un ietekmēs daudzus uzņēmumus, tāpēc uzņēmējiem samērīgi jālūkojas cenu celšanas virzienā un šiem riskiem savlaicīgi jāgatavojas. Noturīgs patēriņš sniegs arī papildus atbalstu uzņēmumiem turpināt investīcijas.

Ja ekonomika izvairīsies no jaunu enerģijas šoku trieciena, inflācija apliecinās samazināšanās pazīmes un enerģijas cenās nebūs negatīvu pavērsienu, skats pēc dažiem mēnešiem būs daudz cerīgāks, uzsver Gašpuitis. "SEB bankas" IKP prognozes Baltijai paredz minimālu izaugsmi - Lietuvai prognoze ir 0,1%, Igaunijai 0,3%, bet Latvijai 1,1% izaugsme.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pēc piecus ceturkšņus ilguša kāpuma gada griezumā šī gada trešajā ceturksnī IKP salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājās par 0,6%. Strautiņš uzskata, ka ekonomikas kritums turpināsies līdz nākamā gada vidum, tomēr uzsver, ka visstraujākās krišanas brīdis jau ir aizvadīts un ekonomiskās aktivitātes sarukums ceturkšņa griezumā turpmāk varētu būt mazāks.

Strautiņš norāda, ka trešajā ceturksnī IKP pret iepriekšējo periodu samazinājās par 1,7%, bet turpmākajos divos ceturkšņos samazinājums varētu būt 0,5-1% robežās. Diemžēl kritums gada griezumā padziļināsies līdz 2-3%, pie pozitīvas dinamikas gada griezumā varam atgriezties nākamā gada otrajā pusē, prognozē Strautiņš.

Par stabilizāciju zemā punktā liecina arī jaunākie novembra noskaņojuma rādītāji, informē ekonomists. Latvijas kopējais noskaņojuma indekss (ESI) trīs mēnešus gandrīz nav mainījies. Gandrīz neitrāli noskaņotas pakalpojumu nozares, mērenā pesimismā ir ieslīdējusi rūpniecība, bet patērētāji jau kopš marta ir "gandrīz nemainīgi skumji". Tikai celtnieki uz savas nozares vēsturisko rādītāju fona ir drīzāk optimistiski.

Strautiņš uzskata, ka šobrīd nav pamata mainīt septembrī publicēto "Luminor Bank" 2023.gada IKP prognozi, ekonomika nākamgad varētu sarukt par 0,5%. Savukārt šogad kopumā varētu būt pieaugums apmēram par 1,7%, par procentpunktu mazāk nekā tika gaidīts septembrī.

Lielākā ekonomikas "bremze" šī gada izskaņā un nākamgad noteikti būs patēriņš, uzsver Strautiņš. Viņš skaidro, ka globālie procesi pēdējos pāris mēnešos jau virzās patērētājiem drīzāk labvēlīgā virzienā, taču iepriekšējo notikumu nelabvēlīgā inerce vēl turpinās. Enerģijas cenas pasaules un Eiropas tirgos ceturtajā ceturksnī kopumā ir zemākas nekā trešajā ceturksnī. Kuģu pārvadājumu izmaksu normalizēšanās ļauj cerēt uz daudzu patēriņa preču cenu kritumu. Taču reālās algas pēdējā gada laikā ir samazinājušās apmēram par desmito daļu, turpmākā pusgada laikā gaidāma pirktspējas stabilizācija, bet nozīmīgi uzlabojumi iespējami vien, sākot no vasaras.

Gada inflācija jau piekto mēnesi nav nozīmīgi mainījusies, tā svārstās ap 22%, arī novembrī, tā vēsta "Eurostat" provizoriskie dati, taču cenu līmenis vēl pakāpeniski turpina augt. Patēriņa cenu indeksa kāpuma lauvas tiesa ir notikusi, bet gada daļa, kad ir jāmaksā lielākie apkures rēķini, vēl ir priekšā, akcentē Strautiņš.

Ekonomists brīdina, ka krīzes riski ir ievērojami lielāki reģionos ārpus Rīgas un tās tuvākās apkārtnes, to nosaka šo reģionu eksporta nozaru struktūra. Preču eksporta nozarēs situācija vēl turpinās pasliktināties, tagad "atspēlējas" Latvijas rūpniecības izteiktā atkarība no cikliskiem tirgiem, kas pandēmijas preču buma laikā palīdzēja. Taču lielākais nepatīkamo pārsteigumu periods jau varētu būt aiz muguras, ekonomisko pārsteigumu indekss ASV un eirozonā ir pozitīvs, uzskata Strautiņš.

Viņš atzīst, ka pakalpojumu nozarēs kopumā situācija ir laba. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu nozarēs šis ir labākais gads vēsturē, to mērot pēc eksporta pieauguma absolūtajos skaitļos. Pagātnē var atrast gadus ar straujāku pieaugumu, bet tad bāze bija salīdzinoši niecīga. Strautiņš uzskata, ka nākamgad "balto apkaklīšu" pakalpojumu eksportā sliktākais scenārijs ir izaugsmes piebremzēšanās.

Uz eksportu orientētā vairumtirdzniecība pavasarī piedzīvoja lielu šoku sankciju dēļ, tagad tā ir stabilizējusies, bet tūrisms turpina atgūties no pandēmijas ietekmes, vēl ir rezerve, skaidro Strautiņš. Pakalpojumu eksports trešajā ceturksnī gada griezumā auga par 21,7%. Pakalpojumu labo kondīciju apstiprina arī nozaru dati, norāda ekonomists. Izmitināšanas un ēdināšanas pieaugums gada griezumā par 33,1% ir pandēmijas "tukšuma" aizpildīšana, taču informācijā un sakaros (+14,2%) un komercpakalpojumos (+13,2%) nekāda tukšuma nebija, redzam ilglaicīgas attīstības procesu turpināšanos. Pēdējo trīs gadu laikā abas nozares ir vairojušas pievienoto vērtību attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

Ekonomikas lielākā cerība tuvākajā nākotnē ir investīcijas un ar tām saistītie celtniecības darbi, uzsver Strautiņš. Pēdējo trīs gadu laikā celtniecības rādītāji ir vissliktākie starp nozarēm, tās pievienotā vērtība ir samazinājusies par 28,5%. Strautiņa ieskatā, tā ir dziļi absurda situācija - ir daudz iespēju uzlabot infrastruktūru, mājokļu fondu, investēt enerģijas ražošanā, uzņēmēji pieprasa jaunas ražošanas un biroju telpas. Šo darbu finansēšanai ir pieejami milzu resursi ES fondu un strauji izaugušo noguldījumu veidā.

Strautiņa ieskatā, celtniecības apjomu kritums šajā laikā ir rezultāts nespējai pārvaldīt materiālu cenu svārstības, virzīt ES fondu apguvi, pārāk sarežģītajam būvatļauju izsniegšanas un citiem "papīra" procesiem. Ja nebūtu šī celtniecības krituma, mēs šobrīd nerunātu par arvien dziļāko atpalicību no Igaunijas un Lietuvas, jo eksporta nozares attīstās labi, bez sekmīgajām intelektuālo pakalpojumu nozarēm jāatzīmē arī apstrādes rūpniecības kāpums trīs gados par 9,6%, kamēr IKP auga tikai par 2,5%, uzsver Strautiņš.

"Valdības veidošanas laikā būs daudz patētisku vārdu par krīzes pārvarēšanu, par ekonomikas glābšanu un stimulēšanu. Taču, reāli vērtējot, tuvākajā laikā politiķi var izdarīt maz, lai lietu stāvokli nozīmīgi vērstu uz labo pusi. Valsts finanšu atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem šobrīd ir liels un svarīgs, taču to vēl daudz vairāk palielināt diez vai būtu ieteicams. Iespējas izdarīt kaut ko labu ir ierobežotas, taču ir iespējas nenodarīt kaitējumu, pēc iespējas ātrāk apstiprinot 2023.gada valsts budžetu, jo tehniskā budžeta scenārijā izdevumi būs mazāki, nevajadzīgi bremzējot jau tā vājo ekonomisko aktivitāti," pauž Strautiņš.

Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece atzīmē, ka straujais cenu kāpums mazina pieprasījumu un nelabvēlīgi ietekmē ekonomikas aktivitāti. Visstraujākais kritums vērojams būvniecības nozarē (-13,6%). Augsto būvniecības izmaksu ietekmē tiek pārskatīti līgumi un atlikti projekti. Arī jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu projekti nedaudz kavējas. Piegāžu ķēžu izaicinājumi būvniecības nozarē tiek risināti, bet joprojām ir lielāki nekā gada sākumā un būtiski lielāki nekā pirms pandēmijas. "Jācer, ka aktīvāks ES fondu pieplūdums parādīsies nākamā gada otrajā pusē un sekmēs arī būvniecības aktivitāti. ES fondu investīcijas ekonomikai grūtākā laikā būtu ļoti vēlamas ar nosacījumu, ka tās neveicina inflāciju. Šī brīža augstās būvniecības izmaksas gan var nozīmēt, ka par Latvijai piešķirto ES finansējumu varēsim izdarīt mazāk, nekā plānots."

Būtisks kritums reģistrēts arī tirdzniecības nozarē (-10,3%). Nozares vājais sniegums gulstas uz vairumtirdzniecības pleciem. Tā, visticamāk, turpina sarukt, jo mazinās ekonomiskās saites un tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju. Ražotāju vidū nesekmējas arī, piemēram, enerģētikas, gāzes apgādes, ūdensapgādes nozarēm, kur augsto cenu ietekmē ir sarucis pieprasījums. Apstrādes rūpniecība, kas salīdzinoši labi tika galā ar pandēmijas izaicinājumiem un līdz šim ir uzrādījusi diezgan stabilu pieaugumu, trešajā ceturksnī saruka par 1,6%. Nozare eksportē aptuveni divas trešdaļas no saražotā. Preču eksporta apjomi trešajā ceturksnī vēl turējās itin labi, tos gan sekmēja arī lauksaimniecības produktu eksports. Tomēr eksporta pasūtījumu skaits apstrādes rūpniecībā sācis mazināties un norāda, ka arī eksporta apjomi tuvākajos ceturkšņos, visticamāk, saruks, prognozē Buceniece.

Nozare, kas trešajā ceturksnī visvairāk cēla pievienoto vērtību, bija informācijas un komunikāciju nozare (kāpums par %)., Labs pieaugums vērojams arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko, kā arī apkalpojošo dienestu un administratīvo pakalpojumu sniegšanā (13,2%). Šie biznesa pakalpojumi, visticamāk, arī sekmēja pakalpojumu eksportu.

Izskatās, ka strādājošo skaita pieaugums kopā ar ienākumu kāpumu un pandēmijas laika uzkrājumiem vēl ir spējis balstīt patēriņu. IKP dati stāsta, ka trešajā ceturksnī sabiedrība turpināja audzēt patēriņa apjomu. Mājsaimniecību tēriņi auga nedaudz straujāk nekā inflācija, kas nozīmē, ka kopumā iedzīvotāji ir iegādājušies vairāk preču un pakalpojumu. Visstraujāk augošās nozares ekonomikā joprojām bija izmitināšana un ēdināšana (+33,1%), mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumi (+26,2%), labi rezultāti arī tūrisma firmām. Tas rāda, ka vēlme un iespēja atgūt pandēmijas ierobežojumu laikā iekavēto daļai sabiedrības joprojām bija aktuāla.

Pēc Bucenieces teiktā, mazumtirdzniecība trešajā ceturksnī vairs nozīmīgu pieaugumu neuzrādīja (+0,1%), bet tomēr no mīnusiem vēl izbēga. Vairāk pirkām pārtiku, un pavisam nedaudz samazinājām iegādāto nepārtikas preču apjomu. Ņemot vērā lielo ienākumu nevienlīdzību, dažādās ienākumu grupās situācija gan ir ļoti atšķirīga. Gaidāms, ka gada nogalē patēriņa apjoms samazināsies, pieaugot apkures rēķiniem. Iedzīvotāji arvien vairāk taupīs uz ne pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem.

Tāpat Buceniece norāda, ka gaidāms, ka kritums ekonomikā ceturksnis pret ceturksni turpināsies vēl nākamajos divos ceturkšņos. Krituma dziļumu mazinās valsts atbalsts gan Latvijā, gan mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Prognozes rāda, ka lejupslīde būs īslaicīga un salīdzinoši neliela. Situācija ekonomikā sāks uzlaboties pavasarī, kad apkures rēķini zaudēs savu aktualitāti un arī inflācija atkāpsies straujākiem soļiem. Šogad ekonomikas izaugsme, iespējams, pat nesasniegs 2%, bet nākamgad būs ap 0%.

Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska norāda, ka "tautsaimniecība Latvijā jau labu laiku kā virves dejotāja staigā pa nestabilo recesijas ir/nav robežu, datiem precizējoties te uz leju, te uz augšu". Trešdien publicētie precizētie dati par IKP trešajā ceturksnī sakrīt ar ātro novērtējumu un uzrāda 1,7% kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kas līdz ar 0% otrajā ceturksnī neizpilda recesijas kritēriju par diviem secīgiem IKP samazinājumiem.

Tomēr, lai ko arī dati uzrādītu, šaubu nav, ka nenoteiktības fons joprojām ir augsts, un rēķinus par enerģijas pakalpojumiem iedzīvotāji un uzņēmēji gaida ar zināmām bažām, skaidro Rutkovska. Iedzīvotāji ir piesardzīgāki tēriņos, investori pietaupa naudu saulainākiem laikiem, eksportētāji ar bažām gaida jaunos pasūtījumus no šādu pašu drūmo laiku skartajiem klientiem citviet pasaulē.

Rutkovska piebilst, ka trešajā ceturksnī IKP uz leju galvenokārt vilka privātais patēriņš, bet trešā ceturkšņa kritumu nosaka krājumu samazinājums, ko nespēj kompensēt pat necerēti labais eksports.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu