Kā droši iepirkties internetā un Ziemassvētkos sev neuzdāvināt nepatikšanas

TVNET | FINANCENET
Kā droši iepirkties internetā un Ziemassvētkos sev neuzdāvināt nepatikšanas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: Unsplash

Ar katru jaunu interneta vietni vai iepirkšanās platformu, ko atveram pirmo reizi, ir tāpat kā ar jauniem paziņām: pirmais iespaids var būt žilbinošs, bet to, kas patiesībā slēpjas aiz sapucētās fasādes, uzzinām tikai ar laiku un, iespējams, arī ar skaudru pieredzi. Nereti pircēji aiz neuzmanības vai nezināšanas iepērkas visai vieglprātīgi un iekuļas arī prāvākās nepatikšanās – zaudē naudu, negribot nodod personīgu informāciju ļaunprātīgām trešajām pusēm.

E-komercijas IT risinājumu izstrādātāja "Magebit" izpilddirektors Artūrs Krūze stāsta, kādi aspekti jāņem vērā, lai iepirkšanās interneta vietnēs notiktu droši, jo īpaši laikā, kad gatavojamies gada skaistākajiem svētkiem – Ziemassvētkiem, kas daudziem nav iedomājami bez dāvanām, kas ērti iegādājamas arī internetā.

“Pirms vispār sākt iepirkšanos nezināmā veikalā, es ieteiktu aplūkot citu pircēju atsauksmes, taču neuztvert pārāk nopietni tās, kuras publicētas tirgotāja vietnē. Ja interneta vietnei ir pilna kontrole pār atsauksmēm, kritiskās, visticamāk, netiks parādītas. Lai redzētu objektīvu ainu, labāk izmantot trustpilot.com vai līdzīgu resursu, kur var ievadīt konkrētās vietnes adresi un aplūkot reālas atsauksmes. Ja viss šķiet pieņemami, var pievērsties produktu izvēlei, vienlaikus paturot prātā dažus vērtīgus ieteikumus pašu drošībai,” stāsta Krūze.

Sarkanie karogi, kas signalizē – šajā vietnē iepirkties nevajag!

Ja, atverot lapu, izlec paziņojums, ka vietne nav droša, tas jau ir pirmais lielais, sarkanais karogs, ka tur nevajag uzturēties un, vēl jo vairāk, ievadīt savus datus – e-pasta adresi, personīgo informāciju, maksājumu kartes datus u. tml.

Lapa izskatās “salūzusi” jeb stilistiski sabrukusi – teksti mētājas, kur pagadās, pogas nereaģē u. tml. Arī šādā gadījumā nekādus personīgos datus ievadīt nevajadzētu.

Uz pircēju tiek izdarīts milzīgs psiholoģisks spiediens, lai liktu kaut ko iegādāties nekavējoties. Nav nekas neparasts parādīt, ka, piemēram, vēl pieci cilvēki skatās šo produktu vai kāds tikko nopircis kaut ko citu. Taču, ja šādu spiediena punktu ir ļoti daudz, labāk izvairīties no pirkumiem. Visi taimeri – īpaša cena tev pieejama vēl tikai 5 minūtes un tamlīdzīgi – pārsvarā ir blēņas, kas domātas psiholoģiskai ietekmēšanai.

Vienīgā maksāšanas iespēja ir karšu maksājums, un kartes dati jāievada pa tiešo lapā. Ja tiek piedāvāta arī iespēja norēķināties caur kādas trešās puses procesoru maksājumiem (piemēram, "Stripe"), tas ir pieņemami. Ja nav pieejams neviens maksājumu procesora logo un maksājumu liek izdarīt tikai ar maksājumu karti, tas ir ļoti aizdomīgi.

Kādus datus ievadīt, ko labāk nē?

“Atverot jebkuru interneta pārlūku, jebkuru vietni, jebkuru logu, ir jāatceras viena vienkārša lieta – viss, ko dari, var tikt izmantots. Ja pieteiksies ar "Google" vai "Facebook", interneta vietne zinās, ka tev ir tāds profils un kādā platformā tas atrodas. Taču tas nav viennozīmīgi slikti – man, piemēram, labāk patīk redzēt personalizētu reklāmu, nevis preces un pakalpojumus, kas mani vispār neinteresē. Tāpēc droši ievadi tos datus, ko esi ar mieru atklāt reklāmdevējiem un interneta vietnēm,” atklāj Krūze.

Paroles un pieteikšanās - no drošības viedokļa interneta veikalos būtu ieteicams reģistrēties caur "Google", "Facebook' utml. – tādējādi interneta vietne nesaglabās tavu paroli, bet gan "Facebook" lietotāja “kodu” (token), un potenciālas datubāzes uzlaušanas gadījumā tava parole būs drošībā, jo interneta vietnei tā nemaz nav zināma.

Vienīgi jāņem vērā, ka, šādi rīkojoties, jau iepriekš vajadzētu pieteikties "Facebook" vai "Google" un, ienākot caur to kādā interneta vietnē, tikai spiest pogu “Piekrītu”. Uznirstošajos logos paroles labāk nerakstīt. Ja, spiežot "Login with Facebook", izlec "Facebook" autorizēšanās logs, piesakies "Facebook" jaunā interneta pārlūka logā un tikai tad mēģini vēlreiz.

"Ja tu neizmanto ne "Facebook", ne "Google" vai tamlīdzīgas pieteikšanās iespējas, labs risinājums ir unikāla parole, piemēram, automātiski ģenerētās paroles, ko piedāvā "Google Chrome"," saka Krūze.

Maksājumu kartes dati - jaunā lapā nevajadzētu uzreiz ievadīt maksājumu kartes datus, bet gan sākumā iepirkties caur kādu zināmu un uzticamu maksājumu veicēju, piemēram, "PayPal", "Apple Pay" vai "Google Pay". Tādā veidā maksājums tiek apstiprināts, taču interneta vietnei netiek nodoti kredītkartes dati. Ja lapa tiek uzlauzta, tad, visticamāk, maksājumu karte joprojām ir drošībā.

Laba prakse ir izmantot interneta pirkumiem tikai vienu maksājumu karti. Dažas bankas vai maksājumu iestādes piedāvā "disposable cards" – digitālas kartes, kas derīgas konkrētiem pakalpojumiem vai summām. Šādu iespēju nodrošina, piemēram, "Revolut". Tādā veidā katrā vietnē vari ievadīt savu karti un caur "Revolut" mierīgi bloķēt kādu karti, ja pakalpojums vairs nav vajadzīgs.

E-pasta adrese - ja pērc kaut ko tādu, par ko labāk negribētu redzēt reklāmas (slepena dāvana otrajai pusītei, intīmās preces un citi pirkumi, kas nav domāti svešām acīm), ieteicams atvērt pārlūku inkognito režīmā un neievadīt tajā savu e-pasta adresi. Ja tomēr to dari, izmanto e-pastu, ko nelieto ikdienā, vai anonimizētu e-pastu. "Apple" ierīces piedāvā funkciju "Hide my email", kas darbojas tā: "Apple" ģenerē unikālu e-pasta adresi, un visi tirgotāja e-pasti caur to tiek automātiski pārsūtīti uz tavu parasto e-pasta adresi. Tādā veidā interneta vietnei nav informācijas par tavu reālo e-pasta adresi.

Sensitīvi personas dati - ir redzētas arī vietnes, kas prasa ievadīt personas kodu. Ja tas šķiet loģiski, piemēram, pērkot alkoholu vai rezervējot nomas mašīnu, tas ir pieņemami, jo tev ir jāapliecina, ka esi pilngadīgs. Bet, ja vienkārši iepērcies un precēm nav nekāda sakara ar tavu pilngadību, labāk šādu informāciju neievadīt. Ja to prasa obligāti, labāk tur neiepirkties vispār.

Vai bez maksas patiešām ir bez maksas?

“Redzot izcili izdevīgus un pat bezmaksas piedāvājumus, rodas divējādas sajūtas – no vienas puses, ļoti kārdinoši, bet, no otras, neviļus pārņem doma – mani “ķer uz muļķi”. Un bieži vien tā arī ir. Protams, pārdevējam kaut kā ir jānopelna, tāpēc “bezmaksas” piegāde parasti ir iekļauta produkta cenā, “bezmaksas” produkta paraugs ir iekļauts tavā potenciālajā nākotnes pirkumā utt. Bet tas uzreiz nenozīmē, ka darījums ir slikts,” norāda Krūze.

Parasti pircējus “ķer uz muļķi” tieši ar psiholoģiskiem trikiem. Spektrs ir ļoti plašs, un tā ir sava veida pelēkā zona, kur robeža starp pircēja informēšanu un ne sevišķi glītu ietekmēšanu ir ļoti trausla.

Bet var izcelt vairākus, ja tā varētu teikt, psiholoģiskās ietekmēšanas “brutalitātes” līmeņus.

Visnevainīgākais paņēmiens ir citu pircēju atsauksmes, kāpēc izvēlēties konkrētu pārdevēju vai produktu. Jārēķinās, ka visbiežāk potenciālajam pircējam tiek rādītas tikai vislabākās atsauksmes, tāpēc īpaši objektīvi tas nav.

Jau mazliet viltīgāks līmenis ir dažādi bezmaksas papildinājumi, piegāde u. tml. – kā jau minēts, bez maksas patiesībā nav nekas. Tomēr klientam šādi sīkumi ir patīkami.

Agresīvāks paņēmiens ir paziņojums no sērijas “Jānis no Rīgas tikko nopirka šo produktu”, dažādi taimeri u. tml. Principā visa steidzināšana un viltus atlaides ar īsiem termiņiem spiež pircēju izdarīt nepārdomātu izvēli (un dažreiz beigās vēl samaksāt par kaut ko papildus).

Tāpēc no sasteigtiem pirkumiem ieteicams atturēties. Ja rodas sajūta, ka interneta vietne mēģina uzspiest kādu pirkumu, prātīgāk ir aizvērt lapu, padomāt un tikai pēc tam atgriezties un pabeigt pirkumu, ja tiešām esi izlēmis tur iepirkties.

Kā tomēr tikt pie izdevīgiem pirkumiem?

Pārbaudi, vai jauniem lietotājiem netiek piedāvātas atlaides, piemēram, atlaižu kupons pirmajam pirkumam.

Pamēģini simulēt iziešanu no lapas "Check out" brīdī: izbrauc ar peles kursoru ārā no interneta pārlūka, piemēram, uzspiežot uz mājaslapas adreses lauka – šajā brīdī interneta veikali bieži vien sauc: “Hei, neaizej, te ir atlaides!”

Ja tikai apsver kaut kad kaut ko iegādāties, ieliec to pirkuma grozā (kā reģistrēts lietotājs vai kā citādi nododot veikalam informāciju ar savu e-pastu) un pēc tam aizver lapu. Visticamāk, pēc pāris stundām vai dienām veikals sūtīs atgādinājumu, ka tev ir nepabeigts pirkums, bieži vien – ar atlaidēm.

Iepērcies tieši pie pārdevēja – bez starpniekiem. Tas sevišķi sakāms par viesnīcām un aviobiļetēm. Rezervējot viesnīcu bez starpnieku kompānijām vari saņemt izdevīgākus piedāvājumus, jo nav jāmaksā komisija starpniekam.

Ieteicams iepirkties Eiropas Savienībā reģistrētos veikalos – tā būs mazāk klapatu ar piemaksām, muitu, dažādiem papildu dokumentiem, sūtīšanu utml.

Ja tomēr kaut kas nogājis greizi

Viss atkarīgs no tā, kas īsti ir noticis. Ja no tavas maksājumu kartes pazūd nauda, jāvēršas pie bankas vai maksājumu iestādes, kas ar šo maksājumu saistīta. Ja uzlauzta kāda vietne, kur esi reģistrējies ar e-pastu un paroli, vajadzētu nomainīt paroli visur, kur bijusi tāda pati e-pasta un paroles kombinācija. Ja uzlauzta lapa, kur esi reģistrējies ar pieteikšanos "Facebook", viss ir kārtībā un nekas īpašs nav jādara.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu