Sv, 29.01.2023.

Putina draudi zaudē ietekmi jeb kā Eiropa mācās dzīvot bez Krievijas gāzes un naftas

TVNET | FINANCENET
Putina draudi zaudē ietekmi jeb kā Eiropa mācās dzīvot bez Krievijas gāzes un naftas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 18
Foto: Reuters / Scanpix

Pasaules tirgū pastāv veltīgas bažas, ka Saūda Arābijas un Krievijas alianses dēļ radīsies energoresursu deficīts. Jeila Menedžmenta skolas profesors Džefrijs Zonenfelds skaidro, kādēļ energoresursu izmantošana par ieroci pret saviem ienaidniekiem kļūst arvien mazāk aktuāla problēma.

Krievijas diktators Vladimirs Putins sevi līdz šim uzskatījis par “enerģētikas caru”, kurš var diktēt noteikumus ne tikai savā valstī, bet arī citos reģionos. Tomēr šīs dienas tuvojas beigām – pasaule jau meklē (un atrod) alternatīvas Krievijas gāzei un naftai, mazinot atkarību no totalitārās valsts. Kremļa ieņēmumi no energoresursiem samazinās, un tas rada arvien lielāku spiedienu Krievijas budžetam. Arī karš Ukrainā Krievijai kļūst pārlieku dārgs.

“Putins tik centīgi biedēja eiropiešus, ka viņi šajā ziemā nosals bez Krievijas gāzes, ka tas radīja pretēju efektu. Pārdevēja tirgus kļūst par pircēja tirgu – Krievijai tagad ir vairāk nepieciešama gāzes pārdošana Eiropai, nekā Eiropai Krievijas gāze. Enerģētikas krīze un potenciālais eiropiešu diskomforts vairs nerada draudus Eiropas vienotībai un Ukrainas atbalstam,” pauž Zonenfelds.

Iemesls tam ir vienkāršs – šogad būtiski palielinājies sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu apjoms. Tāpat audzis arī piegāžu apjoms no citiem dabasgāzes avotiem, ne tikai no Krievijas. Pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas gāzes daļa Eiropas Savienībā no 46% ir samazinājusies līdz 9%. Lūzuma punktu izdevās sasniegt, jo Eiropai izdevās panākt vienošanos par gāzes piegādēm no Norvēģijas un Alžīrijas. Vēl lielāku efektu Eiropai radīja gāzes piegādes no ASV un citām valstīm.

Eiropa pašlaik ir rezervējusi 40% no visām pasaules sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm. Šī revolūcija notikusi burtiski tik tikko, un ne visi to ir pamanījuši. Tomēr, spriežot pēc tā, kā attīstās jaunie sašķidrinātās dabasgāzes projekti, šajā gadā vien piegāžu apjoms pieaugs par 20% jeb par 100 miljardiem kubikmetru gāzes.

“Pēc mūsu konservatīvajiem aprēķiniem, Putins gada laikā nesaņems ap 100 miljardiem dolāru no gāzes pārdošanas apjomu krišanās. “Gazprom” gāzes ieguves apjomi jau kritušies par trešo daļu. Kremlis vairs nevar izmantot gāzes pārvades sistēmu, kas savieno Krieviju ar Rietumvalstīm, līdz ar to nepieciešams pārorientēties uz Āzijas tirgu. Tomēr arī šeit ir problēma – liela gāzesvada starp Krieviju un Āziju nav,” norāda Zonenfelds.

Pašlaik ir tikai būvniecības stadijā esošais “Sila Sibirji” – kas jau tā tiek būvēts ar budžeta pārtērēšanu un ilgstošu aizkavēšanos. Šis gāzesvads savienos Krieviju ar Ķīnu, un tam ir vien 10% no tās kapacitātes, kāda bija Krievijas gāzesvadiem, kas savienoja Krieviju ar Eiropu. Ķīna arī nesteidzas būvēt gāzesvadus. Putins faktiski ir zaudējis gāzes karu, un tas nozīmē, ka Krievijas gāze tā arī paliks zemes dzīlēs.

“Putina naftas vienošanās ar viņa naivajiem biedriem no Saūda Arābijas perspektīvas ir visai bēdīgas. Ņemot vērā, ka OPEC+ valstis vienojās samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu naftas dienā, ASV palielina naftas ieguves apjomus. Tas nozīmē, ka Saūda Arābijas un Krievijas vara pār naftas tirgus piedāvājumu vairs nav tā, kas bija agrāk,” norāda profesors.

Pirmo reizi ASV iegūst vairāk naftas nekā Saūda Arābija – 11,8 miljonus barelu naftas dienā. Pēc Enerģētikas Informācijas pārvaldes (EIP) datiem, Saūda Arābija iegūst 11 miljonus barelu naftas dienā. 2022.-23. gados ASV vēlas uzstādīt jaunu rekordu jēlnaftas ieguvē. Pēc EIP datiem, vidējais naftas ieguves apjoms ASV varētu sasniegt 12,6 miljonus barelu naftas dienā Šogad naftas ieguves iekārtu skaits tika palielināts par 50%.

Pasaulei, protams, ir ļoti svarīga Saūda Arābijas nafta – tā nodrošina desmito daļu no pasaules piedāvājuma. Tomēr Saūda Arābijas un Krievijas ietekme naftas tirgū vairs nav tik liela, cik agrāk. Kļūdainais lēmums samazināt naftas ieguves apjomus vairs nedod vēlamo efektu – sašķeltības Rietumu sabiedroto vidū nav un tie tāpat turpina atbalstīt Ukrainu.

“Pat Aukstā kara karstākajā laikā PSRS centās uzturēt uzticama un stabila energoresursu piegādātāja reputāciju.

Pircējam vienmēr ir vieglāk atrast jaunus enerģijas piegādes avotus nekā sevi diskreditējušam piegādātājam jaunus noieta tirgus. It īpaši, ja diskreditētais piegādātājs jau tā tiek uzskatīts par izstumto,” raksta Zonenfelds.

Ar savām kļūdām pēdējo mēnešu laikā Putins ir pilnībā sagrāvis Krievijas reputāciju, un to vairs neuzskata par drošu un uzticamu energoresursu piegādātāju. Līdz ar to Putina politikai – izmantot energoresursus par ieroci cīņā pret ienaidniekiem jau drīzumā tiks likts punkts.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu