P, 30.01.2023.

Krievijas jēlnaftu importēt nedrīkst: līdz "patiesības mirklim" gan jāpagaida

TVNET | FINANCENET
Krievijas jēlnaftu importēt nedrīkst: līdz "patiesības mirklim" gan jāpagaida
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 18
Foto: AP/Scanpix

Lielākā daļa Krievijas jēlnaftas importa Eiropā nu ir liegta,  Rietumvalstīm tādējādi cenšoties izdarīt finansiālu spiedienu uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kamēr karš Ukrainā ilgst jau desmito mēnesi.

Naftas embargo, par ko vienošanās tika panākta vēl maijā, Eiropas Savienībā stājās spēkā pirmdien. Turklāt to pavada septiņu lielāko ekonomiku noteiktie cenu griesti Krievijas jēlnaftai. Tas nozīmē, ka Rietumi neļauj tādām valstīm kā Ķīna un Indija turpināt iepirkt Krievijas naftu, ja tās cena ir augstāka par 60 dolāriem par barelu.

Kas notiks tālāk, lielā mērā ir atkarīgs no Maskavas, kas sola ignorēt cenu griestus un draudējusi ar nepatīkamām sekām globālajam enerģijas tirgum. Pirmdien naftas cenas vidēji pieauga par 2,6%, un investori gaida, kas notiks tālāk.

Kādas naftas imports ir liegts?

Eiropas Savienība tagad liedz Krievijas jēlnaftas importu no jūras, tādējādi izslēdzot no tirgus 90% Krievijas jēlnaftas importa. Tas ir ļoti spēcīgs gājiens, ņemot vērā, ka Eiropa 2021. gadā no Krievijas saņēma trešo daļu sev nepieciešamās jēlnaftas. Savukārt Krievija eksportēja uz Eiropu vairāk nekā pusi no sava kopējā eksporta apjoma.

Pastāv arī daži izņēmumi. Bulgārija ir saņēmusi pagaidu atļauju turpināt Krievijas naftas importu, tāpat embargo neskar importu caur naftas cauruļvadiem. Tas nozīmē, ka cauruļvads “Družba” var turpināt darbu un apgādāt Ungāriju, Slovākiju un Čehiju, bet drīzumā šāda veida imports tiks izbeigts Vācijā un Polijā.

2021. gadā Eiropas Savienība importēja 48 miljardus eiro vērtu jēlnaftu un 23 miljardus eiro vērtus naftas produktus no Krievijas. Divas trešdaļas no šī apjoma tika saņemtas pa jūru. Februārī stāsies spēkā liegums importēt naftas produktus, kā dīzeļdegvielu.

Kā darbojas cenu griesti?

Eiropas Savienība, kā arī citas G7 dalībvalstis – ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija un Austrālija piektdien vienojās noteikt cenu griestus Krievijas jēlnaftai – 60 dolārus par barelu, kas mērķēti pret Maskavas citiem klientiem. Arī šis nosacījums stājās spēkā pirmdien.

Cenu griestus var mainīt, un tie paredz, ka kompānijām, kas veic naftas pārvadājumus, apdrošināšanu un cita veida pakalpojumus, ir jāņem vērā – ja pircējs maksā vairāk nekā cenu griesti, tad viņiem jāatsakās no pakalpojumu sniegšanas. Turklāt – lielākā daļa naftas pārvadātāju ir reģistrēti tieši Eiropā un Lielbritānijā.

Ko Rietumi vēlas panākt ar šiem pasākumiem?

Neraugoties uz bezprecedenta sankcijām, Krievijas ekonomika turpina gūt lielus ienākumus, jo Krievija ir otra lielākā naftas eksportētāja pasaulē. Oktobrī Krievija eksportēja 7,7 miljonus barelu naftas dienā, kas ir par 400 000 bareliem mazāk nekā pirms kara. Līdz ar importa liegumu, Eiropa cer būtiski mazināt Krievijas budžeta ieņēmumus, tādējādi apgrūtinot Putinam iespējas arī turpmāk finansēt karu pret Ukrainu.

Tomēr vairākas valstis, kā Ķīna, ir sākušas iepirkt Krievijas naftu, un šeit arī stājas spēkā cenu griesti. G7 valstis nevēlas, lai Krievijas nafta pavisam atstātu pasaules tirgu, jo tas radītu milzīgu spiedienu uz globālo cenu līmeni (kā arī – palielinātu inflāciju). Nosakot cenu griestus, Rietumi cer, ka izdosies saglabāt Krievijas naftas plūsmu, tajā pašā laikā padarot naftas biznesu mazāk izdevīgu Maskavai.

Vai tas izdosies?

Nav zināms. Valstis kā Polija un Igaunija vēlējās zemākus cenu griestus, uzsverot, ka 60 dolāri par barelu ir pārāk tuvu esošajam cenu līmenim. Septembra beigās Krievijas “Urals” markas jēlnafta tika pārdota par 64 dolāriem par barelu.

“Šodienas cenu griesti ir solis pareizajā virzienā, taču tas nav pietiekams. Kāpēc mēs joprojām vēlamies barot Krievijas kara mašīnu?” jautāja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Cenu griestu ievērošana varētu būt apgrūtināta. Krievija un tās klienti var sākt izmantot vairāk kuģu un apdrošinātāju ārpus Eiropas Savienības un Lielbritānijas jurisdikcijas, kas ļautu apiet šos noteikumus, izmantojot “ēnu floti”.

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņoja, ka “Maskava neatzīs nekādus cenu griestus”, bet premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks svētdien uzsvēra, ka Krievija neeksportēs naftu uz valstīm, kas pakļausies cenu griestiem, pat ja valstij tas nozīmēs produkcijas apjoma samazinājumu.

Ko tas nozīmēs enerģijas cenām?

Naftas cenas kopš pavasara ir ievērojami kritušās, jo pastāv bažas par lielu pieprasījuma kritumu ekonomiskās krīzes dēļ. Tagad visas acis ir uz Krieviju, jo tās amatpersonas draudējušas, ka “var destabilizēt situāciju enerģētikas tirgū”.

Maskavai ir nepieciešams atrast pircējus 1,1 miljonam barelu naftas dienā, kas joprojām plūda uz Eiropu. Tas nav vienkārši, ņemot vērā, ka pandēmijas uzliesmojums un izaugsmes kritums Ķīnā ievērojami mazina pieprasījumu pēc naftas šajā valstī.

Arī cenu griesti rada neskaidrības. Krievijas naftas pircēji var pakļauties cenu griestiem, jo tas var izrādīties pārāk riskanti, bet tie var arī meklēt iespējas, kā apiet šīs sankcijas.

Kremlis draudējis, ka Krievija mazinās naftas ieguves apjomus. Starptautiskā enerģētikas aģentūra prognozē, ka 2023. gada sākumā Krievija samazinās naftas ieguves apjomus par 1,4 miljoniem barelu naftas dienām.

Arī citi faktori diktēs cenas. Retie protesti Ķīnā ir radījuši jautājumus, vai valsts turpinās tikpat spītīgi pieturēties pie nulles kovida politikas, un, ja ierobežojumi tiks atcelti, augs arī pieprasījums pēc naftas.

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) arī varētu mazināt naftas ieguves apjomus. Kartelis svētdien vienojās pieturēties pie iepriekš noteiktā produkcijas apjoma samazinājuma plāna, tādējādi dodot laiku pielāgoties Rietumvalstu noteiktajam embargo Krievijas naftas importam un cenu griestiem.

Naftas produktu cenām “patiesības mirklis” varētu pienākt februārī, jo reģions joprojām ir atkarīgs no Krievijas dīzeļdegvielas. Atrast alternatīvus avotus vien divu mēnešu laikā varētu būt sarežģīts uzdevums.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu