Īlona Maska uzņēmums “Neuralink”, kas darbojas medicīnas jomā, saskāries ar apsūdzībām dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpšanā, tieši tāpēc pret kompāniju sākta izmeklēšana, vēsta BBC.
Sākta izmeklēšana pret Maska kompāniju, kuras eksperimentos gājuši bojā simtiem dzīvnieku (2)
Pret “Neuralink”, kas izstrādā smadzeņu implantu, tika sākta izmeklēšana, ņemot vērā kompānijas darbinieku sūdzības. Tajās teikts, ka nereti izmēģinājumi ar dzīvniekiem ir sasteigti, un tas rada nevajadzīgas ciešanas un nāves gadījumus, norāda aģentūra “Reuters”.
Aģentūra, balstoties uz izmeklēšanai pietuvinātiem avotiem un iekšējiem kompānijas dokumentiem, ziņo, ka uzņēmums kopš 2018. gada nogalinājis ap 1500 dzīvnieku, piemēram, cūkas, aitas un pērtiķus.
Bojāgājušo dzīvnieku skaits gan obligāti nenozīmē apzinātu vardarbību pret dzīvniekiem, jo medicīnas uzņēmumi nereti savos eksperimentos izmanto dzīvniekus. Tomēr daudzi dokumenti liecina, ka lielākās problēmas ir ar veidu, kā uzņēmums īsteno testus. Vairāki neizdevušies testi tiek atkārtoti, kā rezultātā nevajadzīgi iet bojā daudzi dzīvnieki.
Vairāki kompānijas darbinieki norādījuši, ka neveiksmīgo testu atkārtošana tiek veikta, jo Masks izdara spiedienu uz uzņēmuma darbiniekiem. Tas tādēļ, ka uzņēmums izstrādā smadzeņu implantu, kas potenciāli varētu palīdzēt paralizētiem cilvēkiem atgūt kustību spējas, kā arī ļautu ārstēt citas neiroloģiskas kaites.
“Reuters” norāda, ka 2016. gadā dibinātā kompānija jau nav spējusi izpildīt vairākus Maska noteiktos termiņus, kas ļautu uzņēmumam sākt klīniskos izmēģinājumus ar cilvēkiem. Pats Masks nav komentējis izskanējušās ziņas.
51 gadu vecais biznesmenis, kurš pašlaik ir bagātākais cilvēks pasaulē, savā “Twitter” kontā pagājušajā nedēļā ierakstīja, ka “ir pārliecināts par “Neuralink” implanta gatavību cilvēkiem, jo tiek aktīvi strādāts pie visām formalitātēm”.
Pret “Neuralink” sāktā izmeklēšana rada jaunu skandālu, kurā ierauts Masks. Novembrī Masks noslēdza “Twitter” iegādes procesu un īsi pēc tam atlaida tūkstošiem darbinieku, kā arī atjaunoja profilus iepriekš bloķētajiem lietotājiem. Turklāt, aizbildinoties ar “vārda brīvības ierobežojumiem”, viņš atcēlis vairākus dezinformācijas apkarošanas pasākumus, kas tika ieviesti pandēmijas laikā.