Eiropa nav nosalusi bez Krievijas gāzes, taču saskaramies ar "pirmo sala eksāmenu" (9)

Nemanāmi, taču trešā daļa apkures sezonas jau aiz muguras, un rezultāti ir iespaidīgi. 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās dzīvo 450 miljoni cilvēku, ir spējušas samazināt gāzes lietošanu par ceturto daļu, un eiropieši var būt (gandrīz) pārliecināti, ka šajā ziemā izdosies iztikt bez enerģijas piegāžu pārrāvumiem, raksta BBC.

Kā tas ir izdevies, ko nācies upurēt un vai ilgi pietiks naudas un pacietības?

Pirmais solis Eiropai

Gāze nav Eiropas sankcionēto nozaru sarakstā, atšķirībā no naftas un oglēm, jo Eiropas Savienība nevēlējās atteikties no lēta un relatīvi tīra energoresursa. Tiesa gan, Krievijas diktators Vladimirs Putins pats lēma “piegriezt” gāzes krānu. Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Kremlis ar dažādiem aizbildinājumiem samazināja gāzes piegādes Eiropai par 80%.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienība no Krievijas iepirka 40% no saviem gāzes krājumiem, bet atrast citus piegādātājus nav viegli, Eiropu biedēja fakts, ka, sākoties ziemai, būs masveidā jāslēdz rūpnīcas, bet iedzīvotājiem nāksies iztikt bez apkures. Tomēr nekas no tā nenotika piecu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Krievija pilnībā nav apturējusi gāzes piegādes. Otrkārt, gāzes krātuves Eiropā izdevās aizpildīt teju par 100%, iedzīvotājiem un uzņēmumiem valdības palīdz ar subsīdijām, arī laikapstākļi oktobrī un novembrī bija necerēti labvēlīgi, un galvenais – eiropieši iemācījās (vai arī bija spiesti) taupīt gāzi.

No šiem iemesliem lielākais uzsvars ir jāliek uz pēdējo – tieši gāzes taupīšana ir tas, uz ko koncentrējas eiropieši tuvāko mēnešu laikā. Tas tādēļ, lai uzvarētu ne tikai pirmajā ziemas gāzes kaujā, bet lai uzvarētu visā enerģētikas karā.

“Mums jau šobrīd jāsāk koncentrēties uz gatavošanos nākamajai ziemai. Ne tai, kas tagad, bet jau nākamajai. Šajā ziemā mēs esam drošībā,” sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Viņa gan piebilda, ka eiropieši par to ir samaksājuši augstu cenu.

Eiropas Savienībā cīņā pret enerģētikas krīzi iedalīti ap 600 miljardiem eiro, no kuriem puse pienācās Vācijai – lielākajai Eiropas ekonomikai un galvenajam Krievijas gāzes importētājam. Ņemot vērā arī Lielbritānijas plānus tērēt 100 miljardus eiro subsīdijām iedzīvotājiem un biznesam, Kremļa gāzes karš Eiropai ir izmaksājis ap 700 miljardiem eiro, aprēķinājis pētniecības centrs “Bruegel”.

Vēl vienu tādu pašu ziemu izturēt būs teju neiespējami, jo Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Eiropas valstis vairāk nekā jebkuras citas saskarsies ar ekonomisko krīzi. Enerģētisko neatkarību varētu iegūt arī citā veidā, piemēram, ar citiem piegādātājiem vai zaļās enerģijas uzplaukumu, taču tas ir ilgi un dārgi.

Tieši tāpēc eiropiešu galvenais uzdevums ir ekonomēt energoresursus. “Samazinot patēriņu, mēs samazinām arī rēķinus par enerģiju, samazinām kaitīgos izmešus un kaitējumu no Krievijas gāzes spēlītēm. Bez pieprasījuma samazināšanas nekas neizdosies,” sacīja Eiropas komisārs Fracs Timmermans.

Kā Eiropa ekonomē gāzi

Vienošanās ekonomēt tika panākta vēl vasarā, kad kļuva skaidrs – Putins, kurš gāzes krānu Eiropai grieza ciet lēnām, nu sāk to darīt arvien straujāk.

Maijā Krievijas gāzes piegādes bija samazinājušās uz pusi, salīdzinot ar maksimumu pirms trim gadiem – līdz 250 miljoniem kubikmetriem diennaktī. Jau jūlija sākumā šis rādītājs sasniedza vēsturisko minimumu – 80 miljonus kubikmetru gāzes diennaktī. Līdz ar to Eiropa saprata, ka Krievija kā uzticams gāzes piegādātājs ir zaudēts uz visiem laikiem, tāpēc panāca vienošanos par 15% samazināt gāzes patēriņu.

Šo plānu izdevās izpildīt ar lielu uzviju. Apkures sezonas pirmajos divos mēnešos – oktobrī un novembrī gāzes patēriņš Eiropā samazinājās par 24%, aprēķinājuši ICIS pētnieki. Pieprasījuma kritums pēc gāzes lielākajās ražošanas ekonomikās Eiropā – Vācijā un Itālijā pārsniedza 21%, bet Lielbritānijā pieprasījums kritās par 19%.

Kā tas izdevās? Brīvprātīgi piespiedu kārtā. Kopumā Eiropā 40% gāzes pieprasījumu veido iedzīvotāji – viņi ar gāzi silda mājas, silda ūdeni, gatavo ēst. Aptuveni 30% pienākas ražošanai. Tieši šajā jomā pieprasījuma samazinājums tika veidots piespiedu kārtā, bet iedzīvotāju vidū – galvenokārt brīvprātīgi, jo subsīdijas iedzīvotājiem ir krietni augstākas nekā rūpnīcām vai kompānijām, bet cenas – zemākas.

Galvenokārt nācās ekonomēt energoietilpīgajām nozarēm, kuras veido pusi no rūpnieciskā gāzes pieprasījuma – metalurģijas un cementa rūpnīcām, stikla, keramikas un cita veida ražotnēm.

Ja situācija neuzlabosies, tad īslaicīgais pieprasījuma kritums var kļūt par pastāvīgu un apturēt Eiropas Savienības rūpniecības bāzi. Daļa kompānijas pāries uz citām valstīm, piemēram, ASV, kur naftas un gāzes krājumi ir lielāki un lētāki, tātad – šo resursu piegādes uzticamākas.

Mazāk energoietilpīgām nozarēm un valsts sektoram izvēle ir vieglāka – noteikumu mīkstināšana, atjaunīgā enerģētika vai arī vienkārši atteikšanās no kādiem paradumiem (piemēram, naktī izgaismot ēkas fasādi).

Protams, ka ir jauki redzēt izgaismotu rātsnamu vai strūklaku, patīkami sēdēt siltā bibliotēkā un vērot naksnīgās vitrīnas. Tomēr šajā rudenī kļuva skaidrs, ka eiropieši ir gatavi atteikties arī no tā, lai izdotos apturēt karu Ukrainā.

Francijā, Spānijā un citās Eiropas valstīs tagad ir liegts izgaismot slēgtos veikalus, bet dienās turēt durvis vaļā laikā, kad darbojas apsildes vai kondicionēšanas sistēmas. Ielas apgaismojums ir samazināts, bet sabiedriskās iestādēs vairs nevar būt vairāk par 19 grādiem.

Vācijā pat mirušie “piedāvā” mazināt atkarību no Krievijas gāzes – vācu krematorijas piedāvājušas plānu, kā uz nelaiķu dedzināšanas rēķina ieekonomēt 80% gāzes. Daļu krāšņu atslēgt, bet citas pārvest diennakts režīmā, un temperatūru samazināt līdz 750 grādiem iepriekšējo 850 vietā.

“Reuters” vēsta par citu piemēru – Romas katoļu baznīcas Nīderlandē ekonomijas dēļ aizvada ievērojami mazāk svēto mišu.

Iedzīvotājiem pagaidām nav pienākums ekonomēt – tas ir tikai ieteikums. Bet arī – ne visur. Lielbritānijā iepriekšējā valdība atteicās apmaksāt sociālo reklāmas kampaņu, un tikai pēc valdības maiņas briti savās pastkastītēs saņēma vēstules, kurās sniegti padomi par enerģijas taupīšanu un tās ieguvumiem.

Tajā pašā laikā aprēķināts, ka, samazinot iekštelpu temperatūru par vienu grādu, var izdoties ieekonomēt līdz pat 7% gāzes. Analoģiski rēķināts citās lielajās Eiropas ekonomikās, kuru apkures sistēmas ir atkarīgas no gāzes, – Itālijā, Nīderlandē un Vācijā.

Pirmais sala eksāmens

Kāpēc tieši iedzīvotāji, nevis ražošana ir galvenā Eiropas cerība samazināt atkarību no Krievijas gāzes? Pašlaik iedzīvotājus uztur ar subsīdijām un ierobežotiem gāzes tarifiem. Tādēļ daudzi cilvēki neredz jēgu ekonomēt. Ja elektrības un apkures cenas augs, bet ne pārāk ievērojami, tad arī nebūs redzama vajadzība samazināt patēriņu. Tirgus mehānisms, ar kuru būtu jāmazina pieprasījums, buksē.

“Daudzas valstis joprojām kļūdaini subsidē patēriņu tur, kur nepieciešams pieprasījuma samazinājums. Šāda pieeja rada dažādus riskus. Ja valsts atbalsts izsīks, tad uzticība tirgum būs sagrauta, bet kopējās izmaksas kļūs dārgākas,” brīdināja Timmermans.

Pieprasījuma samazināšana ir aktuāla tāpēc, ir četri faktori, kuri ļauj Eiropai bez problēmām virzīties pretim apkures sezonas ekvatoram, neraugoties uz Krievijas gāzes importa samazinājumu par 80%, kas kādā brīdī varētu arī beigties.

Pirmais faktors – Krievija joprojām piegādā gāzi Eiropai, taču kuru katru brīdi tā var izbeigt gāzes piegādes. Eiropas Savienība sola, ka Jaunajā gadā tiks apstiprināts cenu griestu plāns gāzei, bet Putins solīja atslēgt no gāzes visus, kuri šim plānam piekritīs.

Otrkārt, analītiķi pieļauj, ka uz nākamās apkures sezonas sākumu gāzes krātuvju aizpildījums varētu būt vien 65%, nevis 95%, kā tas bija šogad. Galvenais iemesls ir ļoti iespējamā Kremļa gāzes blokāde.

Treškārt, subsīdijas pašreizējā apjomā nākamajā ziemā nebūs iespējamas. Tās uztur pieprasījumu un neļauj samazināt patēriņa apjomu, un otrkārt – tam vienkārši nepietiks naudas. Pēc Eiropas Komisijas datiem, 70% valsts atbalsta ir naudas piešķiršana visiem pēc kārtas, nevis tiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk. Līdz ar to valstis sāks subsidēt tikai nabadzīgākos un ievainojamākos iedzīvotājus – dāsnuma festivālam būs pienākušas beigas.

Ceturtkārt – silto rudeni nomainījusi auksta ziema. Ziemeļeiropā decembris ir neierasti auksts, tāpēc gāzes patēriņš pieaudzis nedēļas laikā pieaudzis pat par piektdaļu.

“Gāzes pieprasījums Eiropas Savienībā un Lielbritānijā nedēļas laikā samazinājās par 10%, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju decembra pirmajā nedēļā. Novembrī ietaupījums bija 22%, bet oktobrī - 24%. Īsumā sakot – laipni lūgti pirmajā aukstuma eksāmenā,” rakstīja ICIS gāzes analītiķis Toms Marzeks-Mansers.