/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2022/06/10/14616127t1he992.jpg)
Eiropas Savienība šajā ziemā ir relatīvā drošībā, taču jau tagad jāsāk rūpēties par nākamā gada ziemu, pretējā gadījumā 2023./24. gada ziemā nāksies saskarties ar gāzes trūkumu, brīdinājušas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas.
IEA un ES vadītāji ir vienisprātis, ka Eiropa šai ziemai ir sagatavojusies labi, un šo ziemu izdosies izturēt bez manāmām problēmām. Tomēr IEA vadītājs Fatihs Birols brīdinājis, ka Eiropai jau tagad jāsāk palielināt atjaunīgo energoresursu izmantošana, kā arī jāsper citi soļi, lai izvairītos no potenciāla gāzes trūkuma nākamajā ziemā.
“Šoziem izskatās labi, neraugoties uz atsevišķām ekonomiskām un sociālām brūcēm. Tomēr priecāties ir pāragri, jo krīze vēl nav beigusies, un nākamgad... Būs daudz grūtāk nekā šogad,” teica Birols.
Neraugoties uz to, ka Krievija apturēja gāzes piegādes Eiropai, ES dalībvalstīm izdevās aizpildīt gāzes krātuves pietiekamā līmenī. Pozitīvu lomu spēlē fakts, ka iedzīvotāji un uzņēmumi vairāk taupa enerģiju, kā arī laikapstākļi oktobrī un novembrī bijuši īpaši labvēlīgi, sekmējot nelielu gāzes izmantošanu.
Tomēr nākamajā gadā šie iemesli var mainīties, un ES valstīm būs nepieciešams pastiprināt enerģijas taupības režīmu, lielāku uzsvaru liekot uz atjaunīgajiem resursiem.
Atsaucoties uz IEA, ES potenciāli draud līdz pat 30 miljardiem kubikmetru gāzes liels deficīts, ko radīs pilnīga gāzes piegāžu izbeigšanās no Krievijas, kā arī konkurence par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm ar Ķīnu.
2021. gadā Eiropa patērēja 412 miljardus kubikmetru gāzes.
“Neviens arī nevar garantēt, ka nākamā gada rudens un ziema būs tikpat labvēlīgi kā šogad,” teica Birols.
Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena norādīja, ka Eiropai nepieciešams darīt vairāk. Viņa aicināja bloka dalībvalstis domāt par energoresursu iegādi nākamajai ziemai jau tagad, jo “katra kavēšanās diena izmaksās arvien dārgāk”.
Fon der Leiena cer, ka tuvākajās dienās tiks panākta politiska vienošanās par gāzes cenu griestiem, kam vajadzētu mazināt spiedienu uz enerģijas rēķiniem.
“Ir jāatrod pareizais balanss, kurā mēs izslēdzam straujus cenas lēcienus, manipulācijas, kā arī spekulācijas. No otras puses, mēs turpinām apgādāt ar gāzi Eiropas tirgu,” teica fon der Leiena.
Viņa arī aicināja ES dalībvalstis aktīvāk izmantot atjaunīgos energoresursus un investīcijas zaļajā enerģijā gan nacionālā, gan ES līmenī.
“Mēs esam nogājuši garu ceļu un zinām, ka priekšā vēl ilgs ceļš, lai ES dzīvojošajām ģimenēm un uzņēmumiem būtu pieejamas, drošas un izdevīgas gāzes piegādes,” teica fon der Leiena.
Kopš vasaras beigām Eiropā gāzes cenas ir kritušās, un arī gāzes krātuvju aizpildījums ir bijis lielāks, nekā plānots. Tomēr joprojām pastāv bažas par to, ka kādā brīdī varētu piepildīties sliktākais scenārijs, kas paredz gāzes piegāžu trūkumu. Pašlaik Eiropa cīnās par sašķidrinātās gāzes piegādēm no ASV un Kataras.