IEA un ES vadītāji ir vienisprātis, ka Eiropa šai ziemai ir sagatavojusies labi, un šo ziemu izdosies izturēt bez manāmām problēmām. Tomēr IEA vadītājs Fatihs Birols brīdinājis, ka Eiropai jau tagad jāsāk palielināt atjaunīgo energoresursu izmantošana, kā arī jāsper citi soļi, lai izvairītos no potenciāla gāzes trūkuma nākamajā ziemā.
“Šoziem izskatās labi, neraugoties uz atsevišķām ekonomiskām un sociālām brūcēm. Tomēr priecāties ir pāragri, jo krīze vēl nav beigusies, un nākamgad... Būs daudz grūtāk nekā šogad,” teica Birols.
Neraugoties uz to, ka Krievija apturēja gāzes piegādes Eiropai, ES dalībvalstīm izdevās aizpildīt gāzes krātuves pietiekamā līmenī. Pozitīvu lomu spēlē fakts, ka iedzīvotāji un uzņēmumi vairāk taupa enerģiju, kā arī laikapstākļi oktobrī un novembrī bijuši īpaši labvēlīgi, sekmējot nelielu gāzes izmantošanu.
Tomēr nākamajā gadā šie iemesli var mainīties, un ES valstīm būs nepieciešams pastiprināt enerģijas taupības režīmu, lielāku uzsvaru liekot uz atjaunīgajiem resursiem.
Atsaucoties uz IEA, ES potenciāli draud līdz pat 30 miljardiem kubikmetru gāzes liels deficīts, ko radīs pilnīga gāzes piegāžu izbeigšanās no Krievijas, kā arī konkurence par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm ar Ķīnu.