Sv, 29.01.2023.

Uzņēmēja: Pelnīt no krīzes nav sociāli atbildīga valsts politika

TVNET | FINANCENET
Uzņēmēja: Pelnīt no krīzes nav sociāli atbildīga valsts politika
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Foto: Ieva Čīka / LETA

Katrs uzņēmēju izmaksātais eiro darbiniekiem, kas domāts energokrīzes seku mazināšanai, tiek aplikts ar visiem darbaspēka nodokļiem. Tas uzņēmējiem rada lielu finanšu slogu, darbinieki saņem mazāku atbalstu – valsts ir vienīgā, kas šajos apstākļos pelna un pārpilda budžeta ieņēmumu prognozes.

"Mēs visi esam vienā situācijā. Energokrīze ir tikai sākusies, taču jau redzam tās ietekmi uz cilvēku ikdienu – strauji augošas cenas un lieli apkures rēķini, divciparu inflācija un pirktspējas kritums, kā arī darba ņēmēju gaidas no darba devējiem par atbalstu grūtā brīdī," uzsver "McCANN" grupas partnere un biznesa attīstības direktore Ieva Danieljana.

Danieljana uzsver, ka tikmēr valsts joprojām ir lēnīga un turpina vilcināties ar gudras atbalsta politikas izstrādi, kurā energokrīzes radīto seku pārvarēšanai varētu iesaistīties arī lielāks skaits uzņēmēju, kas ir gatavi palīdzēt saviem darbiniekiem.

Uzskatu, ka valstij ir jāpasteidzas, jo energokrīzes apstākļos, kad lielie apkures rēķini apdraud darba ņēmēju finansiālo labklājību, katra diena ir no svara.

"McCANN" grupas partnere un biznesa attīstības direktore Ieva Danieljana

Centrālas statistikas pārvaldes dati liecina, jau trešo ceturksni pēc kārtas ir novērojams algotu darbinieku pirktspējas kritums – šobrīd tas ir 12,9%. Kaut arī vidējā bruto alga pieaugusi par 6,3% un ir 1384 eiro, tomēr patēriņa cenu kāpuma dēļ algotie darbinieki aizvien ir zaudētāji, jo būtisku daļu tēriņu pieaugumu veido pirmās nepieciešamības vajadzības (apkure, elektrība un citi komunālie maksājumi, pārtika, telekomunikāciju, veselības izdevumi u.c.).

Jebkura darba devēja iniciatīva palīdzēt darbiniekiem pārvarēt energokrīzes radītās sekas tiek aplikta ar darbaspēka nodokli. Tātad, jebkura izmaksu pozīcija jāplāno teju divtik liela, jo darba ņēmēja un darba devēja sociālie un ienākuma nodokļi kopā veido 83% slogu.

"Algas pielikums, kas nav balstīts biznesa efektivitātē un produktivitātē neizbēgami novedīs pie nākamā cenu paaugstināšanas viļņa. Tā mēs nonākam algu-cenu spirālē, kas ļauj iesakņoties inflācijai un šo Eiropas Centrālās bankas padome izceļ kā būtiskāko risku tautsaimniecības veselīgai attīstībai,"  brīdina Danieljana.

Algu – cenu spirāles ietekmi uz inflācijas iesakņošanos varētu mazināt, ja darba devēju piemaksām energokrīzes seku mazināšanai piemērotu nodokļu atvieglojumus, līdzīgi kā ar veselības, dzīvības un negadījumu apdrošināšanas polisēm, kuras neapliek ar papildu nodokli.

Uzrunājot darba devēju organizācijas var secināt, ka valdībā un budžeta komisijā uzņēmēju iniciatīvas pagaidām tiek atliktas un atstātas bez virzības, bet atbalsts iedzīvotājiem ir vajadzīgs tūlīt. Šobrīd cilvēki gaida atbalstu ziemas sezonā, lai segtu pieaugošos rēķinus un, strādājot pilnu darba dienu, nenonāktu uz nabadzības sliekšņa.

Arvien vairāk uzņēmēji pievienojas "siltuma bonusu" iniciatīvai, kas paredz uz laiku izmaksāt darbiniekiem lielākas algas, lai palīdzētu segt siltuma rēķinus, un vēl vairāk pievienotos, jo darba devēji vienlīdz domā par biznesu, ilgtspēju, sabiedrību un tautsaimniecības attīstību, tas kopā veido uzņēmējdarbības vidi.

"Protams, ka Latvijas valdība ir paredzējusi ievērojamus līdzekļus energokrīzes seku mazināšanai – kopumā valsts budžetā šim nolūkam atvēlēti 820 miljoni eiro. Atbalsts paredzēts gan visām mājsaimniecībām daļējai energoresursu izmaksu pieauguma kompensēšanai, gan mērķētiem pasākumiem mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Tas ir apsveicams solis no valsts puses, tomēr tas nav pietiekami, vēl ir nepieciešama izlēmīga rīcība un tālredzīga politika, kas apvieno visas iesaistītās puses krīzes seku mazināšanai," saka Danieljana.

Nepieciešams arī solis pretī tiem darba devējiem, kas šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos vēlas būt sociāli atbildīgi un atbalstīt savus darbiniekus.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu