“LVM uzdevums ir rūpēties ne tikai par mūsu apgādībā esošo teritoriju saimniecisko vērtību, bet arī par tajās mītošo sugu un ekosistēmu labklājību un pastāvēšanu nākotnē,” stāsta AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Vides projektu vadītāja Ieva Rove, informējot, ka uzņēmums ir iesaistījies trīs Eiropas Savienības līdzfinansētos vides projektos.
Speciāliste skaidro, ka
šobrīd LVM valdījumā atrodas teju puse no Latvijas sauszemes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ar augstu dabas vērtību,
kā arī nozīmīgas citu kategoriju dabas aizsardzības teritorijas, piemēram, mikroliegumi un citas vērtīgās platības, kuras veidojušās ilgstošas mežsaimnieciskās darbības rezultātā.
“Dzīve pierāda, ka daļā teritoriju, kur nekas netiek darīts aizsardzības vārdā, aizsargājamās vērtības ar laiku izzūd. LVM ir ilgtspējīgs un atbildīgi saimniekojošs uzņēmums, tādēļ loģisks lēmums ir mūsu aktīva dalība vides projektos, sniedzot ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā un pilnvērtīgu ekosistēmu pakalpojumu klāsta nodrošināšanā," norāda LVM pārstāve.
LVM īstenotie vides projekti un to mērķi
Vides aizsardzība mežsaimniecībā ir pastāvējusi jau izsenis, stāsta Ieva: “Protams, laika gaitā ir lietoti dažādi termini, bet nav tā, ka dabas aizsardzība Latvijā ir sakusies tikai līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā vai līdz ar ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura2000 tīkla izveidošanu 2004. gadā.”
LVM pašreiz ir aktīvi trīs ārējā līdzfinansējuma (Eiropas Savienības fondi) vides projekti:
Skatoties plašākā mērogā, visu trīs projektu mērķi ir saistīti ar dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, proti – uzlabot nozīmīgu sugu dzīvotņu un Eiropas Savienības nozīmes biotopu stāvokli.
“Piemēram,
Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā saglabājam Latvijā retas dabas vērtības - uzlabojam nozīmīgu sugu un ES nozīmes biotopu stāvokli 780 ha kopplatībā 13 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Natura2000 teritorijās un vienā mikroliegumā.
Savukārt LIFE GoodWater IP projekta virsmērķis ir uzlabot saldūdeņu stāvokli Latvijā, upju baseinu tvērumu un, ņemot vēra to, ka upes ietek jūrā – uzlabot arī Baltijas jūras ūdeņu kvalitāti,” skaidro Ieva.
Prioritātes, izaicinājumi un paredzamie ieguvumi
Kvalitatīvi īstenojot uzskaitītos projektus, nākotnē paredzamie vides ieguvumi ir sugu un biotopu saglabāšanās, pastarpināti – arī tradicionālās kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšana. Lai sasniegtu virzītos mērķus, katrā projektā ir formulētas konkrētas aktivitātes un uzdevumi, kas jāīsteno noteikā laika posmā.
“Prioritārais fokuss ir profesionālā dabas aizsardzība Latvijā.
Tostarp arī, informējot un izglītojot sabiedrību par profesionālās dabas aizsardzības aspektiem, kas ir ļoti plašs un izaicinošs darba lauks – saprotami skaidrot nozares speciālistu redzējumu,” skaidro Ieva.
Vaicāta par to, kas būtu jāmaina, lai uzlabotu situāciju - gan valstiski, gan sabiedrības apziņas līmenī – LVM pārstāve teic, ka, saskaņā ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta īstenotu vides regulu vērtējumu, pirms dažiem gadiem nonākts pie secinājuma, ka Latvijā vides aizsardzību reglamentējošie dokumenti ir jēgpilni - problēma ir to ieviešanas kvalitātē, izpratnē un interpretācijās.
“Rūpe ir tieši sabiedrības un tās pārstāvju izpratnē, motivācijā un atbildībā – svarīgi ir tieši cilvēki un cilvēku lēmumi.
Mūsu sabiedrība ir ļoti fokusēta uz cilvēku un patērēšanas kultūru. Lielisks solis būtu katra sava soļa apzinātība un rīcības izvērtēšana, izprotot, kādas sekas tā radīs.”
Aisberga neredzamā daļa – komandas darbs
Ieva Rove uzsver, ka ārējā līdzfinansējuma projektu īstenošana ir stāsts par apjomīgu plānošanu un sadarbību. Katra projekta īstenošanu var iedalīt trīs soļos:
Tiesa gan, lielākoties apjomīgais speciālistu darbs – gluži kā tā aisberga zemūdens daļa - plašākā sabiedrībā paliek nemanāms un nenovērtēts. "Nereti dabā redzamais rezultāts tiek sasniegts tikai pēc pāris gadiem, ikdienā pie tā cītīgi strādājot gan uzņēmuma darba grupai, gan sadarbības partneriem - katra projekta “neredzamajā” komandā var var darboties pat līdz 300 cilvēki.
Priecājoties par acij tīkamo ainavu vai lasot informācijas stendā norādīto informāciju, reti kurš aizdomājas par to, ka tas ir ilgstoša mērķtiecīga darba rezultāts.”
Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".
