Sv, 29.01.2023.

Video ⟩ Valsts parāda apkalpošanas izmaksas dubultosies

Valsts parāda apkalpošanas izmaksas dubultosies
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 5
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Foto: Paula Čurkste/LETA

Pieaugošās valsts parāda apkalpošanas izmaksas līdzās augstajai inflācijai ir viens no apstākļiem, kas Finanšu ministrijai, gatavojot šā gada budžetu, liek būt piesardzīgai par jauniem tēriņiem, lai arī budžeta stāvoklis izrādījies labāks nekā prognozēja vēl rudenī, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.

Latvijas valsts budžeta izdevumi, reaģējot uz kovida pandēmiju, enerģijas cenām un bēgļu pieplūdumu no Ukrainas, bija tās pozīcijas, kas pērn novembrī nodzina Latviju pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā kā valsti ar lielāko mīnusu budžetā. 2022. gada deficītu lēsa 7,1% apmērā.

Taču, pateicoties labiem budžeta ieņēmumiem augstas inflācijas dēļ, iztrūkums valsts pagājušā gada budžetā saruka līdz 5%. Uzlabojās arī šā gada budžeta iespējas.

Jaunu tēriņu apmēru Finanšu ministrijā rēķina atbilstoši specifiskam terminam - strukturālais deficīts. Valdības deklarācija paredz pakāpeniski sadeldēt šī deficīta līmeni līdz 0,5% no IKP 2025. gadā. Taču augstā inflācija un tādēļ pieaugušie budžeta ieņēmumi izpildīja trīsgades plānu uzreiz – strukturālais deficīts sasniedza 0,2%, lai gan bija plānoti 1,8%.

Tas ļāva dubultot šogad papildu piešķiramās naudas apjomu no 95 miljoniem eiro līdz 215 miljoniem.

Tas gan vienalga ir 10 reižu mazāk nekā gribētu ministrijas. Tāpēc līdz ceturtdienai valdībā diskutēs, kam naudu dot, bet kam nē.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) min, ka papildu naudu piešķirs drošībai, ekonomikas transformācijai, veselībai un labklājībai, bet konkrētas izdevumu pozīcijas viņš līdz diskusiju noslēgumam neatklāj.

Saeimas opozīcijā ir arī viedoklis, ka labie budžeta ieņēmumi ļautu valdībai tērēt vēl vairāk. Rudenī ministrija bija gatava lielākam deficītam nekā piedāvā tagad.

“Valdības deklarācijā arī tika norādīts, ka recesijas apstākļos mēs rīkosimies pretcikliski, kas būtībā arī nozīmē šādos gadījumos palielināt deficītu. Es domāju, ka tas ir jādara,” saka opozīcijas partijas “Progresīvie” deputāts Andris Šuvajevs un piebilst, ka ekonomikas transformācija nenotiks, ja valdība aktīvāk nerisinās nevienlīdzības un nabadzības problēmas.

Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos Eiropas Komisija mudina dalībvalstis izvairīties no kovida laikam līdzīgas ekonomikas stimulēšanas. Par to ne reizi vien runājis komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

“Pašreiz mēs rekomendējam krietni piesardzīgāku fiskālo politiku gan tāpēc, ka palielinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas, procentu likmes valsts parādzīmēm, gan tāpēc, lai vēl vairāk neveicinātu inflāciju,” novembrī Dombrovskis sacīja intervijā Latvijas Televīzijai.

Saeimas deputāts Šuvajevs oponē, ka tēriņu mazināšana varētu palīdzēt, ja inflāciju būtu izsaucis pārāk liels naudas apjoms ekonomikā, taču inflāciju pamatā veido energoresursu un pārtikas cenas.

Vaicāts, kāpēc budžetā netiek palielināti tēriņi, finanšu ministrs Ašeradens atbild, ka valda liela nenoteiktība un prognozes var arī nepiepildīties, tāpēc ministrija vēlas saglabāt piesardzību.

“Ja Eiropas Centrālā banka mēģina ugunskuru dzēst, to inflāciju samazināt, tad valdība nedrīkstētu no otras puses mest tai krāsnij klāt malku. Tajā pašā laikā mums jāpalīdz iedzīvotājiem. Mums jāmēģina to zelta vidusceļu atrast,” saka Ašeradens.

Ministra ieskatā fiskālā disciplīna būtu arī labs signāls naudas aizdevējiem, kas tagad prasa lielākus procentus.

Kopējais Latvijas valsts parāds ir tuvu 17 miljardiem eiro, kas proporcionāli pret IKP ir viens no zemākajiem savienībā. Septiņi miljardi eiro no parāda ir jāpārfinansē nākamajos četros gados. Fiskālās disciplīnas padome pēdējā ziņojumā lēsa, ka parāda apkalpošanas izmaksas varētu dubultoties. Valsts kasē apstiprina, ka matemātika ir pareiza.

“Pēdējo gadu laikā viszemākie parāda apkalpošanas izdevumi jeb procentu maksājumi bija tieši pagājušajā gadā 164 miljoni eiro, šogad mēs plānojam, ka procentu izdevumi būs apmēram 200 miljoni. Savukārt 2024. gadā jau būs pieaugums par 130 miljoniem, sasniedzot 330 miljonus,”

uzskaita Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Viņš gan mierina, ka šādas izmaksas savulaik jau pieredzētas.

Nauda kļuvusi dārgāka, jo visā pasaulē centrālās bankas pacēlušas aizdevumu likmes. Ja 2021. gadā Latvija varēja aizņemties naudu gandrīz bez maksas, tad pērn jau bija jāmaksā 4%.

“Ja mēs skatāmies uz priekšu, tad izskatās, ka straujākais likmju kāpums ir aiz muguras. Mēs no negatīvām procentu likmēm esam aizgājuši krietni pozitīvā teritorijā. Gada “eiribors” ir virs 3% atzīmes, un parādzīmes, kas ir uz 5 gadiem, arī ir virs 3% atzīmes. Bet šobrīd tirgus gaida turpmākos Eiropas centrālās bankas lēmumus, kas tiks pieņemti, balstoties uz to, kā attīstās inflācija,” skaidro SEB bankas finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Pērn kādu brīdi varēja manīt, ka Latvijai naudu aizdeva dārgāk nekā, piemēram, Itālijai un Grieķijai, kurām kredītreitings pat bija sliktāks. To ietekmēja dažādi apstākļi, tajā skaitā Krievijas tuvums.

“Jā, bija tāda brīdis, it īpaši pēc kara sākuma Ukrainā, kad mēs ieraudzījām obligāciju procentu likmju lēcienu, kas nozīmē, ka tirgus cenoja mūsu atrašanos kaimiņos kā papildus risku. Bet, skatoties šobrīd, situācija obligāciju tirgū ir nomierinājusies,” saka Lāriņš.

Valsts kases pārvaldes pārvaldnieks Āboliņš neizslēdz, ka Krievijas tuvums spēlē lomu, bet izteikt to procentu punktos ir pagrūti: “Katrā ziņā, tad, kad mēs komunicējam gan ar reitingu aģentūrām, gan ar investoriem, tad, protams, viņus interesē tie jautājumi, kas saistās ar mūsu valsts drošību. Gan fizisko drošību, gan enerģētisko drošību. Tie ir jautājumi, kas agrāk tika mazāk uzdoti. Tagad tie ir fokusā.”

Jāatzīmē, ka pēdējās nedēļās ir labas ziņas inflācijas sakarā. Biržās kritušas gan gāzes, gan pārtikas cenas. Tas nozīmē, ka būtu jāsamazinās inflācijai, kas savukārt varētu novest pie zemākām aizņēmumu likmēm. Bet skaidrs, ka tas nenotiks uzreiz.

Valdība cer pabeigt diskusijas un šī gada budžetu iesniegt lemšanai Saeimai līdz 9.februārim.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu