Pēc politiskā aukstā kara beigām 1990. gadā pasaules ekonomika ir augusi aptuveni trīs reizes. Tomēr šodien pastāv jauna bīstamība, ka pasaule sašķelsies savstarpēji konkurējošos blokos, Davosas forumā paziņojusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalīna Georgijeva.
Pēc Georgijevas teiktā, šodien pasaule saskaras ar virkni dažādu problēmu – sākot ar globālās ekonomikas kritumu, beidzot ar parādu un klimata krīzēm, kas nereti prasa arī cilvēku dzīvības.
“Tam pievienojas arī ģeopolitiskā spriedze, kas vēl vairāk apgrūtina vitāli svarīgu globālo problēmu risināšanu.
Neraugoties uz to, ka mums vajadzētu vairāk starptautiskās sadarbības, mēs redzam atgriežamies aukstā kara spoku, kas var novest pie pasaules sašķelšanās savstarpēji konkurējošos ekonomiskajos blokos.
Tā būtu ļoti liela kolektīvās politikas kļūda, kuras dēļ mēs visi kļūtu nabadzīgāki un mazāk aizsargāti,” teica SVF vadītāja.
Pēc Georgijevas vārdiem, jauna aukstā kara situācija būtu ļoti dramatisks likteņa pavērsiens.
“Galu galā ekonomiskā integrācija ļāva miljardiem cilvēku kļūt turīgākiem, veselīgākiem un izglītotākiem. Pēc aukstā kara beigām pasaules ekonomikas apjoms pieauga teju trīs reizes un gandrīz 1,5 miljards cilvēku izrāvās no galējas nabadzības. Šādas tendences nebūtu vērts apturēt,” teica Georgijeva.
Viņa piebilda, ka spriedze starp divām lielākajām ekonomikām pasaulē – Ķīnu un ASV – turpina pieaugt. Pieaug arī citi tirdzniecības ierobežojumi.
“Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis ne tikai cilvēciskas ciešanas, bet arī masveida problēmas finanšu, tirdzniecības un enerģētikas jomās visā pasaulē,” teica Georgijeva.
SVF vadītāja uzsvēra, ka politiskā iejaukšanās, kas veikta ekonomiskās vai nacionālās drošības vārdā, var novest pie neparedzamām sekām, no kā ekonomisko labumu gūs kāda konkrēta cilvēku grupa.
“Tas būtu ļoti slidens un bīstams ceļš pretim ģeoekonomiskajai fragmentācijai,” tā Georgijeva.
Pēc SVF datiem, pasaules fragmentācijas aplēses stipri atšķiras. Optimistiskākais scenārijs paredz, ka fragmentācija var samazināt globālo ražošanas apjomu vien par 0,2%, taču sliktākais scenārijs – par 7%. Ja tam pievieno vēl tehnoloģisko attīstību, tad pasaules ekonomiskās sašķelšanās gadījumā atsevišķas valstis var zaudēt līdz pat 12% no IKP.
SVF jaunākā analīze liecina, ka bez tirdzniecības ierobežojumiem un citām barjerām pastāv arī citas problēmas – kapitāla plūsmas sarukšana, kā arī starptautiskās sadarbības straujš kritums, bez kā nebūs iespējams pilnvērtīgi cīnīties pret dažādiem izaicinājumiem, ar ko saskaras pasaule.
Tas būs īpaši sāpīgi tiem, kuri visvairāk cietīs no fragmentācijas. Patērētāji ar zemiem ienākumiem attīstītākajās valstīs zaudēs piekļuvi lētākām importa precēm, un arī nelielās ekonomikas ar atvērto ekonomiku varēs rēķināties ar lieliem zaudējumiem. Lielākā daļa Āzijas valstu cietīs tādēļ, ka tās ir atkarīgas no atvērtās tirdzniecības. Paredzams, ka vairums mazāk attīstīto valstu sāks tehnoloģiski atpalikt no attīstītākajām pasaules valstīm.
