O, 31.01.2023.

Vai Jēkabpils iedzīvotāji saņems kompensācijas no apdrošinātājiem?

Vai Jēkabpils iedzīvotāji saņems kompensācijas no apdrošinātājiem?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Pagājušajā nedēļā visa Latvija sekoja līdzi trauksmainajiem notikumiem Jēkabpilī. Ūdens līmenis Daugavā sasniedza kritisko atzīmi, un dambis, kam jāaizsargā pilsēta, draudēja brukt. Nācās evakuēt cilvēkus. Tīmeklī bija redzami šokējoši video no notikuma vietas - daudzas mājas bija applūdušas līdz logiem, bet automobiļi, siltumnīcas un nelielās dārza mājiņas - gandrīz līdz pat jumtiem. 

Pašlaik situācija stabilizējas un ūdens līmenis pakāpeniski krītas. Jēkabpils iedzīvotāji atgriežas savās mājās, kur viņus gaida applūdušie pagrabi, sabojātas mēbeles un vajadzība pēc jauna remonta. 

Tajā pašā laikā valdība izvairīgi atbild uz jautājumiem par atbalstu pilsētas iedzīvotājiem. "Kad būs skaidrs, kādā veidā palīdzēt finansiāli, tad mēs to arī darīsim," teica premjers Krišjānis Kariņš (JV). Kamēr valdība domā, tikmēr latvieši aktīvi ziedo Jēkabpils plūdos cietušajiem. Pašlaik "ziedot.lv" saziedoti aptuveni 62 tūkstoši eiro. Arī apdrošinātāji sākuši saņemt pirmos atlīdzību pieteikumus no plūdos cietušajiem. Kā iegūt kompensāciju un ko vajadzētu zināt par apdrošināšanu ārkārtas situācijās, skaidroja RUS TVNET. 

Apdrošināšanas kompānijas saņem pieteikumus

Atkušņa dēļ plūdu risks ievērojami pieaudzis ne tikai Jēkabpils pusē, bet arī daudzviet citur - Ogrē, Ādažos, Salaspilī un Cēsīs. 

Šī gada pirmo 15 dienu laikā apdrošināšanas kompānija BALTA saņēmusi 15 kompensāciju pieteikumus, kas saistīti ar plūdiem. Pieci no šiem pieteikumiem ir no Jēkabpils, kas pašlaik no plūdiem cietusi vissmagāk. Paredzams, ka pieteikumu skaits palielināsies laikā, kad cilvēki atgriezīsies mājās un apzinās plūdu radītos zaudējumus. 

“Esam lūguši klientus Jēkabpilī sazināties ar apdrošinātāju, ja iestājies plūdu risks. Vairāki klienti to jau paguvuši izdarīt, tomēr paredzams, ka turpmākajās dienās atlīdzības pieteikumu skaits vēl pieaugs. Atkarībā no polisē iekļautā seguma BALTA sedz izdevumus par pagaidu dzīvesvietas īri, pārcelšanās izdevumus, tajā skaitā mantu pārvešanu uz pagaidu dzīvesvietu un atpakaļ, kā arī atlīdzina apdrošinātajam īpašumam plūdu dēļ radušos zaudējumus, tostarp cietušā īpašuma žāvēšanas izdevumus,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Citas apdrošināšanas kompānijas arī norāda, ka plūdu skarto reģionu iedzīvotāji jau sākuši iesniegt pieteikumus, taču viņu pagaidām nav tik daudz, jo ne visi vēl var atgriezties mājās. 

"Pašreizējā brīdī mēs esam saņēmuši vienu kompensācijas pieteikumu no Jēkabpils plūdu zonas, un gaidām, ka pēc ūdens līmeņa krišanās, kad iedzīvotāji atgriezīsies savos īpašumos, būs lielāks atlīdzības pieteikumu skaits. Janvārī esam saņēmuši pieteikumus arī no citām Latvijas vietām, piemēram, Ādažiem," sacīja ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

BTA pārstāve Elīna Zvejniece arī skaidroja, ka uzņēmums saņēmis vien dažus kompensāciju pieprasījumus. 

"Pieļaujam, ka pagaidām cilvēki risina svarīgākas problēmas un pieteikumi būs vēlāk, kad cilvēki atgriezīsies mājās."

Zaudējumu atlīdzība

Kā liecina pēdējo gadu tendences, plūdi vairs nav raksturīgi tikai pavasarim: arvien biežāk plūdu risks mēdz iestāties arī ziemas mēnešos, piemēram, decembrī un janvārī, kā to dažos Latvijas reģionos redzam arī šobrīd. 

Apdrošinātājs 2022. gadā visvairāk atlīdzības pieteikumu par plūdu radītiem zaudējumiem saņēmis no Jelgavas (13% no visiem plūdu riska gadījumiem), Ķekavas (10%), Tukuma un Ogres (8%).

Šogad kādam klientam izmaksāti vairāk nekā 10 400 eiro par ūdens līmeņa celšanās rezultātā appludinātām pagraba telpām, bojātu apkures katlu, granulām un iedzīvi saimniecības ēkā, bet apdrošinātājs lēš, ka atlīdzības varētu būt arī lielākas.

Pērn lielākā BALTA izmaksātā atlīdzība par privātpersonu īpašumam nodarītiem plūdu postījumiem sasniedza 22 000 eiro – tika pilnībā appludināts kādas ēkas pagrabs, bojāti tās pamati, ūdenssūknis un filtrs, kā arī pagrabā noglabātās mantas. Kopumā vidējā atlīdzība par plūdu postījumiem bijusi teju 1400 eiro.

Kompensāciju izmaksa apdrošināšanas kompānijās notiek dažādā veidā. Kompensācijas apmēru un apdrošināšanas vērtība ir atkarīga no atšķirīgiem faktoriem. 

Piemēram, lai iegūtu kompensāciju par automobiļa bojājumiem plūdu dēļ, automašīnas īpašniekam ir jābūt iegādātai KASKO apdrošināšanai (OCTA šajā gadījumā nedarbojas), jo KASKO apdrošina plūdu draudus visos gadījumos, skaidro BTA.

Kas attiecas uz nekustamā īpašuma apdrošināšanu, lielākā daļa apdrošināšanas kompāniju polisēs iekļauj arī plūdu risku.

"Tāpat ir iespējams apdrošināt pret stihisku nelaimju risku (plūdi, vētras, sniegputeņi, negaiss, pat zemestrīces) mājai nepieciešamās lietas vai priekšmetus, kas atrodas mājas iekšpusē vai pagalmā. Polisē noteikti ir jābūt iekļautai arī pašai īpašuma apdrošināšanai. Ja runa ir par auto, tad to sedz KASKO polise, jo tā sevī ietver dabas radītu spēku risku," skaidro ERGO. 

Tā kā polises cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp no īpašuma vērtības un platības, nosaukt vienu konkrētu cenu neizdosies, norāda Čaklis. Dabas stihiju risks jau automātiski tiek iekļauts visos ERGO nekustamā īpašuma apdrošināšanas piedāvājumos. Pēc klienta vēlmēm šo risku var izņemt no polises, taču gala cena mainīsies nenozīmīgi. 

BTA vidējā privātmājas apdrošināšanas vērtība gadam maksā ap 150 eiro, bet dzīvoklim - 60 eiro. 

Kad apdrošinātāji nesedz zaudējumus?

Saistībā ar plūdiem netiek atmaksāti zaudējumi gadījumos, kad apdrošināmais objekts atrodas rajonos, kas bieži applūst, respektīvi - biežāk nekā vienu reizi desmit gados. Būvējot vai pērkot māju šādā rajonā, cilvēkiem pašiem jāapzinās iespējamie riski un attiecīgi jāapzinās, ka plūdi šeit nebūs negaidīts pārsteigums, skaidro Zvejniece. 

"Ja runā konkrēti par Jēkabpili, tad pēdējo reizi tik nopietni plūdi tur bija pirms vairāk nekā 40 gadiem, līdz ar to šeit privātīpašuma objekti, kas bija apdrošināti pret visiem riskiem, bija apdrošināti arī pret plūdu risku," piebilda Zvejniece. 

"Noteikumi apdrošinātājiem atšķiras, bet mūsu izpratnē plūdi - tā ir strauja, negaidīta ūdens līmeņa celšanās, kas saistīta ar dabīgu ūdenskrātuvi (upe, ezers, jūra). Līdz ar to, ja plūdi notikuši mākslīgas ūdenstilpēs, kā piemājas dīķī, vai īpašumam bojājumu radījuši gruntsūdeņi, tad tādos gadījumos tas netiks uzskatīts par plūdu risku vai apdrošināšanas gadījumu. Ja plūdi īpašumā atkārtojas regulāri un paredzami,  tad arī tādā gadījumā apdrošinātājs to neuzskatīs par apdrošināmu risku, jo apdrošināšanas būtība sevī ietver finansiālu aizsardzību neplānotās un neparedzētās situācijās," skaidro Čaklis. 

Kā rāda apdrošināšanas kompāniju pieredze, plūdi ik gadu Latvijas iedzīvotājiem rada desmitiem tūkstošu eiro lielus zaudējumus. Lielākie zaudējumi parasti ir pagraba telpām, siltuma sistēmām, kā arī dažādiem mājas priekšmetiem. Pēc apdrošināšanas sabiedrību aplēsēm, šogad zaudējumi varētu būt lielāki nekā pērn, jo applūšanas riski saglabāsies līdz pavasarim. 

Kā rīkoties, lai mazinātu plūdu radītos zaudējumus?

- Ja īpašums atrodas applūstošā vietā, būtu ieteicams neglabāt pagrabā un saimniecības ēkās neko vērtīgu.

- Ja iespējams, ūdenssūkņi un apkures iekārtas jānovieto vismaz 10–20 centimetrus virs zemes.

- Pagraba ieeja vai, ja iespējams, plašāka teritorija jāaprīko ar augstāku aizsargvalni, lai ūdens nevarētu iekļūt pagrabā vai appludināt ēkas pirmo stāvu.

- Ja māja tiek celta vietā, kur ir iespējami plūdi, tā jābūvē visaugstākajā punktā uz paaugstinātiem pamatiem.

- Plūdu riska zonā māju ieteicams celt bez pagraba, jo pagrabs ir pirmā vieta, kur iekļūst ūdens, – ne tikai pa durvīm un logiem, bet arī pa mikroplaisām sienās;

- Ja pastāv plūdu risks, savlaicīgi jāpārvieto mantas, kas glabājas pagrabā vai applūstošajās ēkās, uz drošāku vietu, lai, ceļoties ūdens līmenim, tās netiktu sabojātas.

Ieteikumi, ja īpašums atrodas vietā, kur varētu būt plūdi, vai ir zināms, ka plūdi tuvojas:

- jau laikus sagatavo līdzi ņemšanai personas dokumentus, naudu, vērtslietas, kabatas lukturīti, pārtiku, medikamentus, apģērbu un apavus – tas būs svarīgi, ja nāksies evakuēties;

- seko līdzi informācijai plašsaziņas līdzekļos par notikumiem apkārtnē, klausies meteorologu brīdinājumus un, ja nepieciešams, evakuējies;

- atstājot dzīvesvietu, atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus;

- savlaicīgi pārvieto mantas, kas glabājas pagrabā vai applūstošajās ēkās, uz drošāku vietu, lai, ceļoties ūdens līmenim, tās netiktu sabojātas;

- nostiprini visus kustīgos priekšmetus, lai ūdens un ledus tos neaiznes;

- ieeju pagrabā vai mājā aprīko ar augstāku aizsargvalni, lai ūdens nevarētu iekļūt pagrabā vai appludināt ēkas pirmo stāvu;

- parūpējies arī par palīgēku (piemēram, siltumnīcas vai garāžas) drošību – pēc iespējas nostiprini to konstrukcijas un pārvieto drošā vietā to saturu.

Papildu ieteikumus iespējams skatīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu