S, 28.01.2023.

Valdības karš pret tirgotājiem? Horvātijā cenšas apkarot cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas

TVNET | FINANCENET
Valdības karš pret tirgotājiem? Horvātijā cenšas apkarot cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: AFP / Scanpix

Horvātijas valdība un uzņēmumi nonākuši sava veida krustcelēs, jo tirgotāji faktiski ignorē noteikumus, kas paredzēti cenu kāpuma apkarošanai pēc eiro ieviešanas. Tirgotāji uzsvēruši, ka pie cenu kāpuma vainas ir inflācija, nevis eiro ieviešana, vēsta aģentūra “Euractiv”.

Horvātijā cenu kāpums novērots pēc 1. janvāra, kad valstī tika ieviests eiro, aizstājot nacionālo valūtu kunu. Ļoti daudzi tirgotāji cenas noapaļojuši uz augšu. Tas 5. janvārī lika valdībai pieņemt pasākumus pret tirgotājiem, kuri tika brīdināti par iespējamiem sodiem, enerģijas subsīdiju atcelšanu, kā arī nodokļu atlaižu atcelšanu, ja viņi atteiksies no precīzākas cenu noteikšanas.

Vietējā tirgotāju asociācija noraidījusi valdības pārmetumus uzsverot, ka tās biedri cenas cēluši nevis tādēļ, lai uz eiro ieviešanas rēķina nopelnītu, bet gan ņemot vērā pieaugošās izejmateriālu un enerģijas izmaksas.

Pagājušajā gadā Horvātijā gada inflācija bija 10,8%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Horvātijas Nodarbinātības asociācijas tirdzniecības sektora pārstāvis Martins Evačičs skaidroja, ka cenas augušas vien nelielam skaitam produktu.

“Cenas pērn auga pat par 15-20%. Cenu kāpums nav skaidrojams ar pāreju uz eiro. Nedomāju, ka tas ir valdības karš ar tirgotājiem, tas drīzāk ir valdības plāns, kā mazināt inflāciju,” sacīja Evačičs.

Savukārt Horvātijas Patērētāju asociācijas prezidents Igors Vujovičs sacīja, ka “atkarībā no produktiem, ir arī gadījumi, kad cenas aug par 5-20% dienā. Cenu kāpums draud kļūt nekontrolējams,” teica Vujovičs.

Kaimiņvalstī Slovēnijā, kas bija pirmā Eiropas Savienības austrumu dalībvalsts, kura ieviesa eiro 2007. gadā. Arī šī valsts ziņoja par inflācijas pieaugumu līdz 7-8% pēc eiro ieviešanas, taču situāciju izdevās stabilizēt trīs mēnešu laikā.

Divas nedēļas pēc intensīviem kontroles pasākumiem, Horvātijas inspekcijas atklājušas, ka 40% uzņēmumu bija nepamatoti cēluši cenas savām precēm un pakalpojumiem, tādēļ negodprātīgajiem uzņēmumiem nācies maksāt sodu vairāku tūkstošu eiro vērtībā. Sods par nepamatotu cenu kāpumu uzņēmējiem ir 26 000 eiro, bet individuāliem tirgotājiem – 1090 eiro.

“Cenu celšana eiro ieviešanas aizsegā ir inflācijas veicināšana, un tā ir negodprātīga prakse, ko nedrīkst atļaut,” sacīja valsts premjerministrs Andrejs Plenkovičs. Viņš arī piebilda, ka virkne tirgotāju savas cenas kopš decembra beigām pat ir samazinājuši.

Divas lielākās mazumtirdzniecības ķēdes Horvātijā “Kozum” un “Lidl” savos paziņojumos uzsvērušas, ka cenas kopš 1. janvāra ir nemainīgas. Tiesa gan, patērētāji pauduši, ka ir grūtības, ko radījis izmaksu pieaugums.

“Esmu pamanījis pārtikas cenu pieaugumu. Tā ir problēma, jo pārtika ir ļoti dārga attiecībā pret manu pašreizējo algu,” sacīja Zagrebas iedzīvotājs Domagožs Brežants.

Vairāki opozīcijas līderi ir kritizējuši Horvātijas valdību par eiro ieviešanu ļoti augstas inflācijas un enerģētikas krīzes laikā, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Tāpat kritizēts reformu trūkums Horvātijas ekonomikā.

Valdība jau ilgstoši ir aizstāvējusi eiro ieviešanas ideju norādot, ka tas stiprinās valsts ekonomiku, uzlabos investīciju klimatu un ļaus Horvātijai būt noturīgākai pret ārējiem satricinājumiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu