/nginx/o/2023/01/26/15100720t1ha199.jpg)
Trešdien Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs deva mājienus, ka Belgrada varētu mainīt savu politisko nostāju un noteikt sankcijas pret Krieviju. Tā ir viena no galvenajām Eiropas Savienības prasībām pret Serbiju, kas ļautu panākt progresu iestāšanās sarunās.
Dačičs intervijā “Euractiv” sacīja, ka Serbija, kura ir Eiropas Savienības kandidātvalsts kopš 2012. gada, rīkosies pēc “savām labākajām interesēm”.
“Mēs nosodām Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpšanu, un tieši tā mēs esam pauduši arī starptautiskajās organizācijās. Cits ir jautājums par to, kad mēs ieviesīsim sankcijas pret Krieviju. Šim jautājumam nav termiņu vai laika limita, tas ir jautājums par mūsu politiskajām un ekonomiskajām interesēm,” teica Dačičs.
Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs ir pastāvīgi iebildis pret sankciju noteikšanu Maskavai par tās sākto karu Ukrainā, uzsverot, ka Serbija importē visu sev nepieciešamo naftu un gāzi no Krievijas. Tomēr pret Serbiju tiek izdarīts spiediens, un oktobrī Vučičs atklāja, ka ir izstrādāts 12 miljardus eiro vērts investīciju plāns, kas ir paredzēts enerģijas piegāžu diversificēšanai un piegāžu drošības uzlabošanai.
Dačičs sacīja, ka kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Serbija nepievienojās Rietumu sankcijām, jo “tas nebija Serbijas interesēs”.
“Ja kaut kas mainīsies attiecībā pret Serbijas interesēm, tad arī mūsu lēmums [par sankcijām] tiks atbilstoši mainīts. Mēs katru brīdi skatāmies, kas ir labāk mūsu ekonomikai, mūsu nostājai pasaulē un Serbijas iedzīvotājiem,” sacīja Dačičs.
Vēl viena pazīme, ka Serbijas nostāja pret Krieviju, kas jau tradicionāli ir viens no ciešākajiem Krievijas sabiedrotajiem, varētu mainīties, ir Serbijas premjerministres Anas Brnabičas teiktais. Viņa trešdienas vakarā savos izteikumos pirmo reizi izmantoja vārdu salikumu “Krievijas agresija pret Ukrainu”, kā arī atzinīgi izteicās par Eiropas Savienību, kas kļuvusi par “lielāko investoru” Serbijā.
Arī Dačičs uzsvēra, ka “kļūšana par Eiropas Savienības dalībvalsti Serbijai ir prioritāte”, taču arī Briselei vajadzētu zināt “savas robežas”.
“Vēstījums, ko mēs bieži dzirdam, ir tas, ka Balkāni varētu radīt jaunas problēmas, ja mēs jau būtu Eiropas Savienībā. Tie drīzāk ir stereotipi, jo Eiropas Savienībā neesošo valstu vidū entuziasms pievienoties blokam mazinās,” tā Dačičs.
Iepriekš vēstīts, ka Serbija līdz šim nav nosodījusi Krieviju par tās īstenoto karu Ukrainā, un tā tradicionāli bijusi Krievijas atbalstītāja. Tomēr Serbijas amatpersonu izteikumi liecina, ka, ļoti iespējams, Serbija varētu būt gatava mainīt nostāju pret savu sabiedroto.