Zināma aptuvenā summa, ko Krievija samaksājusi Ziemeļkorejai par bruņojuma piegādēm (14)

Pēc Dienvidkorejas Centrālās bankas datiem, 2021. gadā Ziemeļkorejas IKP stagnēja, un valstī bija vērojamas būtiskas ekonomiskās problēmas, kā arī vājas nākotnes perspektīvas. Neraugoties uz to, Phenjanai ir ļoti liels apjoms ieroču, kas nu tiek izmantots Ukrainā. It īpaši tas attiecas uz 20. gadsimta artilērijas sistēmām un lādiņiem. Pēc Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta datiem, Ziemeļkorejas rīcībā ir vairāk nekā 21 600 šādu ieroču.

“Ziemeļkoreja ļoti labprāt piekrita iespējai izvairīties no novecojušajām ieroču sistēmām par labu naudu,”

norāda bruņojuma eksperts, grāmatas “Ziemeļkorejas Bruņotie spēki” līdzautors Josts Olimans.

Novembrī ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs sacīja, ka Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai “nozīmīgas” artilērijas lādiņu partijas. Neraugoties uz to, Phenjana un Maskava šo informāciju noliedza, tomēr Rietumu izlūkiem izdevās noskaidrot, ka Phenjana ieročus Maskavai sūtījusi, maskējot tos kā piegādes Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm.

Lielākā Maskavas interese ir par 122 un 152 milimetru kalibra artilērijas šāviņiem, kā arī 122 milimetru reaktīvajiem lādiņiem. Pirms vairākiem gadiem viena reaktīvā lādiņa cena bija 6000 dolāru. Maskava varētu būt samaksājusi Ziemeļkorejai ap 320 miljoniem dolāru, kas sastāda 1% no Ziemeļkorejas IKP. Salīdzinājumam – Kalmikija ir viens no nabadzīgākajiem Krievijas reģioniem, un tās IKP ir ap 380 miljoniem dolāru.

“Ziemeļkorejai ir gan ekonomiski, gan politiski iemesli piegādāt ieročus Krievijai, un šie iemesli var būt savstarpēji saistīti. Ziemeļkorejai ir ļoti vajadzīga “cietā valūta”. Tāpat Phenjana labprāt pieņemtu apmaksu par ieročiem arī citā veidā, piemēram, ar degvielas piegādēm,” skaidro “Rand Corp.” politoloģe Naoko Aoki.

Janvārī Baltais nams paziņoja, ka Ziemeļkoreja pārdod ieročus arī privātajam militārajam grupējumam “Vagner”, kas ir tiešs ANO Drošības padomes rezolūcijas pārkāpums. “Vagner” dibinātājs Jevgeņijs Prigožins noliedza apgalvojumus, ka viņa vadītā organizācija saņem Ziemeļkorejas bruņojumu. Savukārt Ziemeļkorejas Ārlietu ministrs Kvons Čongins draudēja ASV “ar sekām, ja tās turpināšot izplatīt līdzīgus paziņojumus”.

30. janvārī par Phenjanas atbalstu “Vagner” paziņoja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pēc NATO rīcībā esošajiem datiem, Ziemeļkoreja nosūtījusi grupējumam raķetes, kuras tiek izmantotas karā Ukrainā.