Vēl pirms nepilnām divām nedēļām Saeima atlika Latvijas un Norvēģijas ieguldījumu aizsardzības līguma izbeigšanu, pamatojot to ar Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvību, taču šodien parlaments galīgajā lasījumā tomēr atbalstīja likumu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu".
Par ko ir stāsts jeb tā dēvētā sniega krabju lieta
Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam "North Star LTD" piederošo zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.
Joprojām turpinās tiesāšanās Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā Vašingtonā, kur sūdzību par Norvēģiju šķīrējtiesā iesniedza "North Star LTD" īpašnieks Pēteris Pildegovičs un "North Star LTD". Prasītājs norādījis, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. "North Star LTD" no Norvēģijas pieprasa 388 miljonus eiro.
Šīs tiesvedības dēļ virkne deputātu, turklāt gan koalīcijas, gan opozīcijas, iepriekš bija rosinājusi atlikt minēto līguma izbeigšanu, līdz tiesvedība būs noslēgusies.
"Sniega krabju" lietas iztiesāšanu lēmums, pēc deputātu vairākuma domām, neietekmēšot
Latvijas un Norvēģijas ieguldījumu aizsardzības līguma izbeigšanu atbalstīja kopumā 56 deputāti no partijām "Jaunā vienotība", Nacionālā apvienība, "Progresīvie" un "Stabilitātei!", bet neatbalstīja kopumā 23 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Latvija pirmajā vietā" un Ingmārs Līdaka no "Apvienota saraksta". Atturējās visi pārējie klātesošie "Apvienotā saraksta" deputāti, kā arī partijas "Progresīvie" deputāte Skaidrīte Ābrama.
Vienlaikus tikai noraidīts ZZS deputāta Armanda Krauzes priekšlikums, kuru, pēc deputāta teiktā, viņš bija iesniedzis Latvijas uzņēmēja interešu aizsardzībai. Noraidītais priekšlikums paredzēja, ka minētā līguma normas attiecībā uz jaunu tiesvedību uzsākšanu ir spēkā desmit gadus pēc vienošanās stāšanās spēkā.
Taču tika pieņemts cits Krauzes priekšlikums, ar kuru noteikts, ka šodien pieņemtā likuma spēkā stāšanās neietekmēs tiesvedībā jau esošās lietas, kas uzsāktas, pamatojoties uz minēto līgumu.
Tāpat likumā noteikts, ka iesāktajās tiesvedībās ir iespējams iecelt jaunus tiesnešu sastāvus, ja tas nepieciešams.
Saskaņā ar likumu stāšanās spēkā kārtību paredzēts, ka likums arī varēs stāties spēkā vai nu ap 10.februāri vai pat vēlāk februārī.
Līdz ar šīs vienošanās spēkā stāšanos spēku zaudēs Augstākās Padomes 1992. gada 28. oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību ratificēšanu".
"Jaunās Vienotības" deputāts Gatis Liepiņš debatēs uzsvēra, ka 1992.gadā noslēgā līguma izbeigšana minēto tiesvedību neietekmēs. Vienlaikus viņš pauda, ka maldinoši ir uzskatīt, ka šīs tiesvedības rezultāts atrisinās jautājumu par tiesībām zvejot sniega krabjus Svalbāras arhipelāga teritorijā Latvijas zvejas kuģiem. "Privātā šķīrējtiesa nelems un tai nav jurisdikcijas lemt nedz par Norvēģijas suverenitātes jautājumiem, nedz par zvejas kvotu sadali un arī par licenču piešķiršanu," sacīja Liepiņš.
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) informēja, ka Lietuva šādu līgumu ar Norvēģiju ir lauzusi jau pērnā gada decembrī, bet Igaunija - šogad janvārī. Pēc viņa teiktā, arī kāds Lietuvas uzņēmums pret Norvēģiju ir vērsies ar prasību tiesā, vienlaikus šajā valstī neesot izskanējušas bažas par uzņēmuma iespējām savas intereses aizstāvēt tiesā.
Tomēr "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka viņa pārstāvētajai partijai ir bažas par šī līguma laušanu pēc sarunām ar uzņēmēju organizācijām. Tāpēc "Apvienotais saraksts" aicināja atlikt lēmumu par līguma ar Norvēģiju izbeigšanu.
Iepriekš jau izskanējis, ka debatēs pirms aptuveni divām nedēļām lēmumu atlikt likumprojekta skatīšanu ZZS deputāts Krauze skaidroja ar to, ka likumu vēl varētu paspēt pieņemt līdz martam, šo laiku izmantojot uzņēmēju pārstāvošo organizāciju viedokļa uzklausīšanai.
Politiķis tolaik vērsa uzmanību, ka pašlaik starptautiskā arbitrāžas tiesā notiek tiesvedība starp Latvijas uzņēmēju un Norvēģijas valsti tā sauktajā "krabju lietā". Krauze arī vērsa uzmanību, ka Latvijas Darba devēju konfederācija un zivsaimniekus pārstāvošas organizācijas aicinājuši saglabāt desmit gadu klauzulu par to, ka tiesvedība var turpināties.
Jāpiebilst, ka tieši "sniega krabju" lietā iesaistītais uzņēmums - SIA "North Star LTD" - iepriekš ir aicinājis Saeimu neatbalstīt šo likumu par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līguma izbeigšanu. "North Star LTD" īpašnieks Pēteris Pildegovičs aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka uzņēmums "North Star LTD" vērsies pie visām Saeimā pārstāvētajām deputātu frakcijām ar aicinājumu prioritārā kārtā likt augstāk nacionālās intereses un vietējo uzņēmumu aizstāvību, ļaujot uzņēmumam taisnību izcīnīt sāktajā starptautiskās šķīrējtiesas procesā.
"Mums ir aizdomas, ka aiz šīm visām pēkšņajām izmaiņām abu valstu partnerattiecībās patiesībā slēpjas Latvijas amatpersonu vēlme "pārlieku" izdabāt Norvēģijas valdībai," komentēja Pildegovičš, piebilstot, ka tas tiek darīts ar nolūku, lai labvēlīga starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma gadījumā Norvēģijai nebūtu Latvijas uzņēmumam jāizmaksā kompensācija.
Pildegovičs arī pauda bažas, ka likuma pieņemšana tobrīd sagatavotajā redakcijā Saeimā nozīmēšot, ka Latvijas uzņēmumam praktiski zudīšot iespēja tiesiskā ceļā panākt godīgu rezultātu, jo pirms tiesa nāks ar atzinumu par Latvijas uzņēmumu investīciju aizsardzību Norvēģijā, šāds līgums vairs nebūs spēkā esošs.
