Diagnoze neauglība – grūti aptverama, bet pārvarama: Intervija ar ārsti

Dr. Nellija Seimuškina kļūt par ginekologu sapņojusi jau skolas laikos. „Vēlme palīdzēt sievietēm nav pametusi mani ne uz mirkli, un ļoti vilināja tieši grūtniecības tēma. Šo sievietes dzīves posmu vēlējos izzināt detalizēti, no sākuma līdz beigām,” saka daktere. Tieši tāpēc pirmie soļi ginekoloģijā un neauglības ārstēšanas jomā sperti, vēl esot trešā kursa studentei. Dr. Seimuškina piedalījusies dažādās konferencēs – gan kā lektore, gan klausītājas lomā, publicējusi vairākus zinātniskos rakstus un paralēli strādājusi arī Rīgas Stradiņa universitātē – sākotnēji Anatomijas un antropoloģijas katedrā, vēlāk Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā, kur turpina apmācīt studentus vēl šodien.

Raksta turpinājumā daktere atbild uz biežākajiem jautājumiem par neauglības cēloņiem un ārstēšanu.

Cik izplatīta mūdienās ir neauglība un kam tā tiek konstatēta biežāk – sievietei vai vīrietim?

Rietumvalstu dati liecina, ka ar neauglību jeb grūtībām tikt pie bērniņa saskaras gandrīz katrs piektais pāris. Diemžēl vēl joprojām izplatīts ir uzskats, ka neauglības cēlonis meklējams tikai sievietē, taču patiesībā vismaz pusē gadījumu pāra neauglība saistīta ar vīrieša veselību. Bet, kā zināms, pierunāt vīrieti doties pie ārsta nav viegli, daudziem stiprā dzimuma pārstāvjiem tas ir emocionāli ļoti grūts solis...

Kādi ir biežākie cēloņi, kas var novest pie vīrieša neauglības, un kādi apdraud sievietes auglību?

Vīriešu neauglības cēloņi var būt ļoti dažādi. Nereti iemesls ir idiopātisks, tāpat neauglība varētu būt saistīta ar kādu traumu anamnēzē, STS, varikocēli jeb sēklinieka varikozo vēnu paplašināšanos, urīnceļu obstrukciju, hipotalāma disfunkciju; arī saskare ar apkārtējās vides toksīniem var būt vainojama. Vēl viens ļoti būtisks faktors, kas palielina neauglības risku, ir smēķēšana, jo tieši šis nelāgais ieradums visbiežāk kalpo par cēloni oligospermijai jeb oligozoospermijai (samazinātam spermatozoīdu daudzumam spermā) un azoospermijai (spermatozoīdu neesamībai ejakulātā).

Arī sievietēm ir vairāki neauglības iemesli, bet viens no būtiskākajiem ir vecums. Diemžēl arvien biežāk sievietes dzemdē lielākā vecumā, kas saistīts ar karjeras plāniem vai attiecību neesamību. Vēl kā neauglības risks noteikti jāmin tubārie jeb olvadu faktori un ovulatora disfunkcija, kad olnīcas nespēj ik mēnesi producēt dzīvotspējīgu olšūnu.

Kā pārim, kas vēlas veidot ģimeni, saprast, ka pienācis laiks meklēt ārsta-reproduktologa palīdzību?

Neauglība tiek definēta kā reproduktīvā vecuma vīrieša un sievietes nespēja ieņemt bērniņu vismaz viena gada laikā, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas. Savukārt pārim, kurā sieviete sasniegusi 35 gadu vecumu, izvērtēt neauglības risku vajadzētu jau pēc sešiem mēnešiem, kad neiestājas grūtniecība. Ātrāk par pusgadu neauglības diagnostiku var apsvērt, piemēram, ja pacientei ir riska faktori priekšlaicīgai olnīcu mazspējai (piemēram, smēķēšana), vai ja ģimenē novērota agrīna menopauze / priekšlaicīgs olnīcu izsīkums. Ja anamnēzē bijusi apjomīga olnīcu operācija, kas veikta, piemēram, smagas endometriozes dēļ, vai onkoloģiska operācija ar tai sekojošo staru vai ķīmijterapiju, – arī tad būtu apsverama neauglības diagnostika. Tāpat diagnostiku ieteicams veikt pacientēm, kuras pārslimojušas autoimūnu slimību, vai ja ir zināmi dzemdes vai tubāri defekti.

Arī vīrietim ir stāvokļi, pie kuriem neauglības ārstēšanai būtu jāpievēršas agrīni, piemēram, sēklinieku traumas, cūciņas pieaugušā vecumā, impotence vai kāda cita seksuāla disfunkcija, ķīmijterapija / staru terapija anamnēzē.

Pastāv uzskats, ka neauglību iespējams ārstēt jebkurā vecumā. Vai tiesa?

Daļēja taisnība šajā apgalvojumā ir. Ieņemt bērniņu iespējams arī 50 gadu vecumā, taču šeit jautājums ir par ģenētiskā materiāla piemērotību. Ja paciente vēlas izmantot savas olšūnas, tad 50 gadu vecumā palikt stāvoklī diemžēl nebūs iespējams, jo savas rezerves jau būs izsmeltas. Savukārt, sasaldējot olšūnas vai embrijus vairākus gadus iepriekš un pēc atbilstošas sagatavošanas tos ievietojot atpakaļ dzemdē, iespējas palikt stāvoklī būs.

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai noteiktu neauglības iemeslus?

Mūsdienās, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām un metodēm, atklāt neauglības iemeslus iespējams jau divu mēnešu laikā un, piemeklējot efektīvāko metodi, nekavējoties uzsākt ārstēšanu. Vēlētos uzsvērt, ka ne visos gadījumos vienīgā izeja būs IVF jeb medicīniskā apaugļošana. Dažkārt pēc atbilstoša ārstēšanas procesa izdodas palikt stāvoklī dabīgā ceļā.

Savukārt, ja tiek konstatēts, ka medicīniskā apaugļošana ir vienīgais risinājums, aicinu pacientus no tā nebīties – „Northway” klīnikā speciālisti izstrādās individuālu ārstēšanas plānu un sniegs atbalstu visā ārstēšanas procesā. Mēs cenšamies rast risinājumu pat sarežģītākajos un šķietami bezcerīgākajos gadījumos, piemēram, kad citur ir atteikta palīdzība nepiemērota vecuma vai sarežģītu patoloģiju dēļ. Pateicoties mūsu speciālistu rūpēm, zināšanām un tehnoloģijām, radīt veselu bērniņu izdevies pat tiem vecākiem, kas slimo ar hemofiliju, retu, iedzimtu asinsreces saslimšanu. Veiksmīgi palīdzam pārvarēt neauglību arī vīriešiem – 2014. gadā „Northway” klīnikā veikta Latvijā pirmā Micro TESE operācija. Un nu jau ir dzimuši vairāki veseli bērni pēc šīs operācijas – pirmie Baltijas reģionā!

Kā notiek neauglības diagnostika un ārstēšana?

Jebkuras diagnostikas sākumā notiek rūpīga informācijas apzināšana par neauglīgā pāra anamnēzi, tiek veikti nepieciešamie izmeklējumi – asins analīzes, spermas diagnostika, USG. „Northway” klīnika auglības traucējumu diagnostikā un ārstēšanā plaši pielieto arī histeroskopijas metodi, kas ļauj konstatēt tādas dzemdes īpatnības, kas nav saskatāmas USG izmeklēšanas laikā. Tālāk, pamatojoties uz iegūto informāciju, tiek izstrādāta vispārējā ārstēšanas stratēģija, pielietojot medikamentozu un / vai ķirurģisku pieeju. Tikai tad, ja iepriekšminētās metodes nedod gaidīto rezultātu, tiek veikta medicīniskā apaugļošana. „Northway” klīnikā tiek nodrošinātas visas pasaulē atzītās medicīniskās apaugļošanas metodes – mūsu speciālisti piedāvās piemērotāko un efektīvāko metodi jebkurā no auglības traucējumu gadījumiem.

Cik liela ir iespējamība palikt stāvoklī pēc medicīniskās apaugļošanas?

Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, tādiem kā para vecums un diagnozes smaguma pakāpe. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī apaugļošanas veids, kā arī pāra līdzestība ārstēšanas procesā.

Pēc pēdējiem Eiropas cilvēku reproduktoloģijas un embriologu biedrības datiem, kas tika apkopoti 2018. gadā, medicīniskās apaugļošanas ciklu skaits turpina pieaugt, taču samazinās vairāk nekā viena embrija transfēru skaits (1). Pēc 21 Eiropas klīnikas ziņotajiem rezultātiem – veicot svaigo embriju transfēru, grūtniecību skaits pēc IVF procedūras pieauga par 34,1%, bet pēc ICSI procedūras – par 32,1%. Savukārt veicot atsaldēta embrija transfēru, klīnisko grūtniecību skaits pieauga par 33,4%*.

Līdz ar to aicinu pacientes apzināties, ka neauglība nav spriedums, bet gan saslimšana, ko var un ir nepieciešams pārvarēt! Tas ir mūsu kopīgais galvenais uzdevums – darīt visu iespējamo, lai ģimenē dzimtu veselīgs un laimīgs bērns!

Pieteikties uz konsultāciju pie „Northway” klīnikas speciālistiem var, zvanot uz tālruni +371 26407723 vai +371 28664723, rakstot e-pastu info@northwayklinika.lv, kā arī elektroniskā pieraksta sistēmā www.epacients.lv.

*C Wyns, C De Geyter, C Calhaz-Jorge, M S Kupka, T Motrenko, J Smeenk, C Bergh, A Tandler-Schneider, I A Rugescu, V Goossens ART in Europe, 2018: results generated from European registries by ESHRE Human Reproduction Open, Volume 2022, Issue 3, 2022, hoac022, https://doi.org/10.1093/hropen/hoac022