“Apple” un “Google”, kā arī viedtālruņu ražotāji, kā “Samsung”, regulāri laiž klajā programmatūras un operētājsistēmu atjauninājumus ar mērķi izlabot dažādas nepilnības. Telefonu lietotājiem ir kaitīgs ieradums – teju bezgalīgi atlikt programmatūras atjauninājumus, tādējādi apdraudot savu datu (un ne tikai) drošību.
Kā vēsta CNBC, lielai daļai lietotāju atjauninājumu atlikšana neliekas nekas nozīmīgs, tomēr tas var beigties ar bēdīgām sekām, jo vecākas operētājsistēmas vai programmatūras versijas ir ievainojamākas pret hakeru uzbrukumiem.
Tieši tāpēc kiberdrošības eksperti uzsver, ka, tiklīdz ir pieejams jauns sistēmas atjauninājums, to nedrīkst ilgstoši atlikt – ierīci vēlams atjaunināt pēc iespējas ātrāk.
Telefona iestatījumos ir opcija, ka atjauninājumus var instalēt automātiski. Ja šādas iespējas nav, tad brīdī, kad ir pieejams jauns atjauninājums, lietotāji pamana, ka ik pa brīdim ekrānā izlec paziņojums par nepieciešamību instalēt atjauninājumu. Tas var būt kaitinoši, taču – lietotājam labāk.
Kompānijas, kā “Apple”, “Samsung” un “Google”, kas veido “Android” operētājsistēmu, konstanti strādā pie lietotāju drošības un lietotāja pieredzes uzlabošanas, tāpēc periodiski tiek laisti klajā atjauninājumi, kas ietver sevī dažādas jaunas funkcijas, piemēram, pasargā tālruni no kiberuzbrukumiem, kā arī piedāvā cita veida drošības rīkus.
Kur lietotāja vienaldzība satiekas ar tehnoloģijām
Tas ir fenomens, ko pētnieki sauc par “adaptēto prokrastināciju”. Tenesī un Minhenes universitāšu pētnieki apzinātu atjauninājumu atlikšanu uzskata par lietotāja “samierināšanās stratēģiju”, kas ir saistāma negatīvu reakciju par katru atjauninājumu. Iespējams, ka lietotāji nevēlas noslogot savas smadzenes ar jaunu informāciju un no jauna mācīties kādas labi apgūtas tālruņa funkcijas. Līdz ar to izstrādājas vienaldzība, kas kaitē tehnoloģijām – atliekot atjauninājumu, var ciest ierīce.
“Tā ir daļa no cilvēka psiholoģijas. Es to apiešu vai arī – es atradīšu veidu, kā tos atjauninājumus apiet. Tāpēc ir iespēja iestatīt, ka telefons automātiski atjauninās un cilvēkiem nav jāizjūt negatīvas emocijas,” sacīja Merilendas kibedrošības eksperts Ričards Forno.
“Apple” un “Google” atjauninājumu iespējas
“Apple” piedāvā divas opcijas – vai nu ļaut telefonam atjaunināties automātiski, vai arī to darīt manuāli. “Android” telefoniem parasti ir trīs iespējas – automātiskā, manuālā un atliktā. Tomēr visas paredz agri vai vēlu atjaunināt tālruni. Automātiskie atjauninājumi tiek instalēti brīdī, kad ir pieejams jauns atjauninājums, manuālā iespēja ļauj izvēlēties konkrētu atjauninājuma instalēšanas laiku un atliktā iespēja – uz 30 dienām atlikt atjauninājumu. Pēc šo 30 dienu paiešanas lietotājs saņem ziņu, ka nepieciešams atjaunot telefonu.
Eksperti neiesaka gaidīt 30 dienas.
“Normālam lietotājam tas ir jāizdara dažu dienu līdz nedēļas laikā. Ir lietotāji, kas saskaras ar lielākiem riskiem, tāpēc viņi nedrīkst ignorēt šos paziņojumus,” pauž Ņujorkas Universitātes Tendona skolas datorzinātnes profesors Džastins Kaposs.
Hakeri koncentrējas uz nepilnībām
Vidēji reizi galā operētājsistēmu izstrādātāji laiž klajā lielu atjauninājumu klāstu, kurā uzsvars likts ne tikai uz jaunām funkcijām, bet arī uz drošības aspektiem, tāpēc lietotājiem pēc iespējas ātrāk jāpāriet uz jaunāku sistēmas versiju.
Mazāka mēroga atjauninājumi, kas tiek laisti klajā vidēji reizi mēnesī, ir paredzēti, lai veidotu drošības “ielāpus”, tas ir, labotu dažādas ievainojamības, ko ļaunprātīgi izmanto hakeri.
Tie lietotāji, kuri ignorē atjauninājumus, riskē, ka hakeri var izmantot sistēmas ievainojamības savā labā un padarīt ierīci pat nelietojamu, tajā pašā laikā nozogot svarīgu un personisku informāciju.
“Neatjaunojot telefonu, tu riskē kļūt ievainojams pret uzbrukumiem. Ja ir kļuvis zināms par ievainojamību un ir atjauninājums, kas šo situāciju labo, tas arī ir jādara. Pretējā gadījumā hakeri ātri izmantos šīs nepilnības savā labā,” pauž eksperte Katlīna Moriati.
Viņa brīdina, ka hakeru rokās var nonākt īpaši sensitīvi dati, piemēram, paroles un piekļuve dažādām lietotnēm, piemēram, sociālajiem tīkliem. Paroles nokļūšana nepareizajās rokās var radīt arī situāciju, ka lietotājs vairs nevar piekļūt dažādiem rīkiem, kas iepriekš izmantoti.
Atjauninājumi kļūst arvien “vieglāki”
Pirms vairākiem gadiem programmatūras atjauninājumi bija “smagnēji” - tie aizņēma daudz atmiņas, tāpēc arī instalācijas process bija ilgāks. Arī atjauninājumi bija retāki, tāpēc hakeri biežāk varēja “uzlauzt” lietotāja ierīces.
Tomēr “Apple” un “Samsung” pēdējo gadu laikā ir parūpējušies, lai atjauninājumi būtu “vieglāki” - tie ir mazāka izmēra un biežāki, tādējādi hakeriem ir sarežģītāk uzlauzt lietotāju ierīces.
“Atjauninājumiem ir augstāks uzticamības līmenis, jo arī šī norise ievērojami progresē. Atjauninājumi rada mazāk problēmu nekā pirms pieciem vai desmit gadiem,” sacīja Moriati.
Gan “Apple”, gan “Samsung” ir attīstījušas jaunu sistēmu, kas ārkārtas gadījumos (kad atklāta liela ievainojamība) ļauj atjaunināt tālruni bez tā restartēšanas. “Apple” ierīcēm tas pieejams, sākot no iOS 16.2 versijas, bet “Android” ierīcēm – no sistēmas 10. versijas.
“Šādi ārkārtas atjauninājumi faktiski netraucē lietotājam dzīvot, jo lietotājs ātri saņem jaunākos drošības risinājumus un nav nepieciešamības restartēt ierīci. Tāpat lietotājs saņem detalizētu informāciju par īstenoto atjauninājumu,” saka Forno.
Viedtālruņa akumulatora problēmas
Viens no iemesliem, kādēļ lietotāji izvairās no atjauninājumiem, ir uzskats, ka “atjauninājumi samazina akumulatora kalpošanas ilgumu un bremzē telefona darbību”. Jā, atjauninājuma lejupielādes laikā var būt lielāks akumulatora patēriņš un telefona darbība var kļūt lēnāka, taču pēc atjauninājuma instalēšanas šādām problēmām nav jābūt.
“Telefons patērē akumulatora enerģiju, kad instalē atjauninājumu, veic visus nopieciešamos verifikācijas procesus. Pirmajās divās dienās pēc liela atjauninājuma ir normāli, ka telefons “ēd” vairāk enerģijas, jo sistēmai nepieciešams ilgāks laiks, lai varētu pilnvērtīgi turpināt darbību arī pēc atjauninājuma,” saka Forno.
Gadījumā, ja pēc atjauninājuma akumulatora darbības laiks tik tiešām ir būtiski samazinājies, operētājsistēmu veidotāji to zina, tāpēc ātri tiek laists klajā kārtējais atjauninājums, ar kuru šī problēma tiek labota.
Lielākā problēma potenciāli varētu būt ierīcē pieejamā atmiņa. Ņemot vērā, ka daži atjauninājumi patērē vairāk datu, lietotājam varētu nākties kaut ko dzēst, lai telefonā būtu pietiekami daudz vietas tālruņa atjauninājumam.
“Parastam lietotājam ir regulāri jāpārliecinās, lai telefonā ir kāda rezerve gadījumā, ja kādā brīdī tuvojas lielāks atjauninājums, un to nevajadzētu atlikt,” pauž Forno.
Vecumam ir nozīme
Programmatūras atjauninājumi negarantē, ka telefons būs drošībā mūžīgi. Ņemot vērā, ka gan “Apple”, gan “Samsung”, gan citi tālruņu ražotāji regulāri laiž klajā jaunas ierīču sērijas, vecās ierīces ar laiku zaudē programmatūras atbalstu. Piemēram, iOS 16. versija ir pieejama visos “iPhone” modeļos kopš astotās paaudzes. “Samsung” jaunākajām ierīcēm garantē vismaz četru gadu ilgu “Android” atjauninājumu atbalstu un vismaz piecus gadus ilgus drošības atjauninājumus.
Programmatūra ir viens faktors, taču svarīgi ir pievērst uzmanību arī “dzelžiem” jeb fiziskajām komponentēm, kā, piemēram, mikročipiem, kas arī var ietekmēt ierīces drošību.
Skaidrs, ka jaunāks modelis nodrošina lielāku drošības līmeni nekā vecāks tālrunis. Taču tas nenozīmē, ka tagad vecāku telefonu lietotājiem jāskrien uz veikalu un jāpērk jauna ierīce. Atliek uzticēties telefonu un operētājsistēmu veidotājiem – jāizbeidz kaitīgais ieradums atlikt atjauninājumus, un jāļauj tālrunim saņemt jaunākos atjauninājumus. Tad arī ierīce būs drošībā, neatkarīgi, vai tā pirkta šodien no rīta vai arī pirms trim gadiem.
