Pakāpeniski mazinoties augstās inflācijas spiedienam un sākoties jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda aktivitātēm, sagaidāms, ka būvniecības nozare atgriezīsies pie pozitīviem izaugsmes tempiem, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta ekonomists Jānis Ušpelis.
Vienlaikus paredzams, ka būvniecības nozari ietekmējošie faktori turpinās apgrūtināt attīstību arī tuvākajos mēnešos, prognozē Ušpelis.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 11,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Būvniecības apjoma kritums bija inženierbūvniecībā par 13,1%, specializētajos būvdarbos par 11,3% un ēku būvniecībā par 9,8%.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 8,3%.
Visos 2022.gada ceturkšņos nozarē bija vērojama lejupslīde, mazinoties investīcijām būvniecībā. Jau 2021.gadā nozari negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmijas radītais globālais izmaksu pieaugums, īpaši būtiski palielinoties kokmateriālu un metālu cenām. Pērn spiedienu uz būvniecības izmaksām pastiprināja Krievijas invāzija Ukrainā, kuras rezultātā būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība, kā arī ievērojami sadārdzinājās energoresursi, skaidro Ušpelis.
Visās būvniecības pamatgrupās aizvadītajā gadā bija vērojama lejupslīde, bet negatīvā ietekme izteiktāk bija vērojama nedzīvojamo ēku būvniecības segmentā. To viņš skaidro ar privāto investoru nogaidošo nostāju attīstīt komerciālos objektus šajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos.
