Krievijai ir izdevies izvairīties no ekonomikas sabrukuma, kāds tika prognozēts pēc sankciju ieviešanas. Tomēr tas nemaina faktu, ka Krievijas ekonomikā tuvākajos gados situācija kļūs arvien sarežģītāka, jo valsts ekonomika līdz 2026. gadam no sava IKP zaudēs līdz 190 miljardiem dolāru, vēsta aģentūra “Bloomberg”.
Krievijas diktators Vladimirs Putins pirms vairākiem gadiem paziņoja, ka vēlas panākt Krievijas ekonomikas nonākšanu piecu lielāko pasaules ekonomiku vidū. Salīdzinot ar pirmskara ekonomikas rādītājiem, 2026. gadā Krievijas IKP būs par 190 miljardiem dolāru mazāks. Salīdzinājumam – aptuveni 190 miljardi dolāru ir tādu valstu kā Ungārijas un Kuveitas IKP.
Tiek norādīts, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Krievijas ekonomikas kritums varētu būt pastiprinājies, un arī šī gada pirmais ceturksnis nebūs diez cik spīdošs, ņemot vērā Eiropas Savienības noteikto embargo naftas un tās produktu importam, kā arī Rietumvalstu noteiktos cenu griestus. Tiek lēsts, ka ceturtajā ceturksnī Krievijas ekonomika varētu būt sarukusi par 4,6%.
“Uz sankciju efektu ir jāraugās ilgtermiņā. Sankciju process ne tuvu nav beidzies, un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas,” sacīja bijušais Krievijas Centrālās bankas augsta ranga ierēdnis Oļegs Vjuhins, kurš pašlaik strādā Finanšu ministrijā.
Sākotnēji sankcijas gan netika noteiktas pret Krievijai svarīgākajiem eksporta sektoriem, taču pēdējo mēnešu laikā arvien aktīvāk sankcijas tiek noteiktas arī pret šīm nozarēm.
Krievijas ekonomikas noturīgums liecina par to, ka Putins ir centies panākt, lai ekonomika būtu bijusi gatava Rietumvalstu sankcijām, tomēr finansiālā situācija Krievijā sāk pasliktināties, un to jūt arvien vairāk iedzīvotāju.
Putinam un viņa valdībai uzdevums saglabāt ekonomisko noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem šogad būs grūtāks, jo naftas ieņēmumi ievērojami krītas, bet izdevumi (tostarp arī par karu) turpina pieaugt. Arī mobilizācija, kas no darba tirgus ir izņēmusi simtiem tūkstošu darbspējīgu vīru, atstāj ļoti negatīvu ietekmi uz darba tirgu.
Krievijas ekonomika sākotnēji spēja ļoti veiksmīgi noturēties pretī sankcijām – arī pēc tam, kad Rietumvalstis iesaldēja 300 miljardus dolāru vērtās Krievijas ārējās rezerves dolāros un eiro. Naftas cenas ļoti strauji kāpa, un tas Krievijai ļāva nopelnīt vairāk, pārdodot mazāk naftas. Arī lielās ekonomikas kā Ķīna un Indija atteicās noteikt sankcijas un stiprināja savas tirdzniecības saites ar Krieviju, kas cenšas restrukturizēt savu ekonomiku un orientēt to uz “draudzīgām” valstīm.
Tāpat Krievijas Centrālā banka noteica vairākus ārkārtas pasākumus, kas ļāva izvairīties no finanšu sistēmas sabrukuma. Tika ieviesta kapitāla kontrole, ļoti strauji tika celtas procentu likmes. Tas gan ievērojami samazināja aktivitāti patēriņā un pieprasījumā pēc kredītiem.
Gadu pēc kara sākuma sankcijas tomēr jūtami dzeļ Krievijas ekonomikai, taču Putina militāros plānus tas vispār nav mainījis. 2023. gadā Krievijas ekonomika arvien vairāk pārslēgsies uz “izdzīvošanas režīmu”, un darba tirgū gaidāmas lielas pārmaiņas, jo jau pašlaik, it īpaši rūpnīcās, sāk trūkt darbaspēka.
Karš ilgtermiņā ietekmēs arī demogrāfisko situāciju. Paredzams, ka tuvākās desmitgades laikā darbspējīgā vecumā esošo cilvēku skaits varētu sarukt par vismaz 6,5%.
“Bloomberg Economics” aplēses liecina, ka spiediens Krievijas ekonomikā pieaugs un 2026. gadā Krievijas ekonomika būs par 8% mazāka nekā tad, ja Putins nebūtu pavēlējis sākt karu Ukrainā.
“Importa apjoma samazināšanās mazina izaugsmes potenciālu ilgtermiņā. Mēs šeit nerunājam par vienreizējiem notikumiem, kas īstenojas gada laikā – sankcijām ir ilgtermiņa sekas,” norādīja “BCS Financial Group” vecākā ekonomiste Natālija Lavrova.