Krievijas valsts statistikas birojs “Rosstat” dienu pirms diktatora Vladimira Putina uzrunas Federālajai sapulcei publiskojis datus par Krievijas ekonomisko izaugsmi. Kā vēsta “The Moscow Times”, pēc “Rosstat” datiem, Krievijas ekonomika pagājušajā gadā zaudējusi vien 2,1% IKP.
Relatīvi nelielais ekonomikas kritums noticis, ņemot vērā rekordlielo sankciju skaitu, tirdzniecības blokādi un tehnoloģisko izolāciju.
“Rosstat” sākotnēji šos datus plānoja publiskot pagājušajā piektdienā, 17. februārī, taču pēc tam šī iecere tika pārcelta uz 22. februāri, taču – dati tika negaidīti publiskoti pirmdienas pievakarē.
Kara pirmajos mēnešos tika prognozēts, ka Krievijas ekonomikas kritums varētu būt pat par 8-12%, bet Starptautiskais finanšu institūts pieļāva, ka gaidāms kritums par 15%.
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija aprīlī prognozēja IKP kritumu līdz 8% robežās, taču pēc tam prognozes tika uzlabotas līdz 4,2% kritumam. Janvārī Putins paziņoja, ka kritums Krievijas ekonomikā bijis vien 2,5%.
“Rosstat” rādītājs, kas publiskots vien dienu pirms Putina uzrunas, ir par 0,4% labāks nekā Putina iepriekš nosauktais skaitlis. Ekonomisti norāda, ka Krievijas ekonomikas rādītāji ir koriģēti ar “atpakaļejošu datumu”, līdz ar to ticamība tiem ir zema.
“Decembrī “Rosstat” Krievijas lauksaimniecības nozares izaugsmi novērtēja ar 4,7% gada pirmajos 11 mēnešos. Pēc tam, jau janvārī, šis rādītājs pieauga divas reizes, kas ļāva audzēt IKP par 0,2-0,3%,” sacīja “Centrokredit” ekonomists Jevgeņijs Suvorovs.
Oktobrī un novembrī “Rosstat” fiksēja mīklainu “būvniecības bumu” - būvniecības apjoms valstī šajos mēnešos pēkšņi pieauga par teju 10%, lai gan realitātē mājokļu būvniecība ievērojami saruka.
“Iespējams, ka “Rosstat” bija saņēmis uzdevumu iekļauties mīnus 2,5%, taču nedaudz pārcentās,” ironizēja Suvorovs.
Būvniecība un lauksaimniecība, ņemot vērā “Rosstat” datus, kļuva par nozīmīgākajām nozarēm, kas devušas lielāko pienesumu IKP. Tāpat strauji pieaudzis arī militārās drošības sektors (+4,1% no IKP), uz ko attiecas izdevumi armijai un aizsardzības rūpnīcām, kas strādā trīs maiņās. Vislielākais kritums novērots vairum- un mazumtirdzniecības jomās (-12,7%).
“Dati, ko publiskoja “Rosstat”, ir ļoti labs rezultāts, taču tā ir pagātne. Tas, kas ir ļoti svarīgi – tā ir nākotne. Pamata ekonomikas atlabšanai tikpat kā nav,” brīdina “Loko-Invest” investīciju direktors Dmitrijs Poļevojs, kurš norādīja, ka 2023. gadā labākajā gadījumā Krievijas IKP saruks par vēl 1-2%.
“Bloomberg Economics” iepriekš vēstīja, ka salīdzinot ar pirmskara ekonomikas rādītājiem, 2026. gadā Krievijas IKP būs par 190 miljardiem dolāru mazāks. Salīdzinājumam – aptuveni 190 miljardi dolāru ir tādu valstu kā Ungārijas un Kuveitas IKP.
“Uz sankciju efektu ir jāraugās ilgtermiņā. Sankciju process ne tuvu nav beidzies, un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas,” sacīja bijušais Krievijas Centrālās bankas augsta ranga ierēdnis Oļegs Vjuhins, kurš pašlaik strādā Finanšu ministrijā.
