“Alfa-Bank” galvenā ekonomiste Nataļja Orlova Putina solījumus vērtē zemāk – ap 500 miljardiem rubļu, no kuriem 200 miljardi varētu tikt novirzīti okupētajām teritorijām. Orlova gan norāda, ka realitātē Krievijas varasiestādes meklēs iespējas, kā izvairīties no vēl lielākiem budžeta izdevumiem.
Ņemot vērā to, ka Krievijas budžets ir sastādīts, ņemot vērā naftas cenu 70 dolārus par barelu un ar nebūtisku dabasgāzes piegādi Eiropai, budžets nav gatavs jaunām sankcijām, kas jau Krievijas ekonomikai ir liegusi saņemt ap 500 miljonus dolāru dienā, norādījusi “Deutsche Bank”.
“Kādi būs Putina iniciatīvu finansēšanas avoti, nav skaidrs. Budžets jau tā ir sastādīts ar trīs triljonu rubļu (37,5 miljardu eiro) deficītu, un janvārī deficīts jau bija sasniedzis 60% no gada summas,” saka Poļevojs.
Krievijas Finanšu ministrija fiksējusi divkārtīgu naftas un gāzes ienākumu kritumu, kā arī citu nodokļu ieņēmumu krišanos par 44%. Tāpat arī ienākumi no Federālā muitas dienesta sarukuši četras reizes. Kopumā Krievijas budžeta ienākumi ir kritušies par trešo daļu, bet izdevumi pieauguši teju par 60%. Tā rezultātā janvārī Krievijas budžeta deficīts sasniedza 1,8 triljonus rubļu.
Ekonomisti lēš, ka jēlnaftas markas “Urals” cenas krišanās un piegāžu pārtraukšana Eiropai budžetam nozīmēs vēl vismaz divus triljonus rubļu zaudētu ienākumu, kas rezultātā budžeta deficītu var palielināt līdz pat pieciem triljoniem rubļu (63 miljardiem eiro).
Poļevojs neizslēdz, ka daļu no Putina solījumiem varētu finansēt no lielā biznesa vienreizējām iemaksām, kas varētu sasniegt 300 miljardus rubļu. Tomēr kopumā nav skaidrs, kā Putina solījumus realizēt, tāpēc pastāv iespēja, ka šie solījumi tā arī paliks skaisti vārdi.