Piederības valsti maina kā uzņēmumi, tā cilvēki. Kā Krievijas investīcijas "aizplūst" no Latvijas (1)

- Pagājušā gada novembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) spriedumā tika atzinusi, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 5. direktīvas norma par patieso labuma guvēju (PLG) datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā. Tādējādi radot bažas, ka būtiski mainīsies tikai salīdzinoši nesen ieviestais pienākums uzņēmumiem norādīt PLG un līdz ar to iespēja sabiedrībai tos viegli noskaidrot. Vai jūs varat apskaidrot, ko tieši šis lēmums paredz un kā tas varētu mainīt visu, kas ir iepriekšējos gados izdarīts šajā jomā?

Šis lēmums pasaka to, ka tāds pieejamo datu apjoms, kāds ir bijis praktizēts saskaņā ar tā saucamo AML piekto direktīvu, ir pārmērīga datu apstrāde. Vienlaikus lēmums nosaka, ka ir svarīgi katrai dalībvalstij paskatīties un vērtēt informācijas pieejamību no leģitīmo interešu puses. Proti, vai ir leģitīms pamats šādas informācijas pieejamībai un apstrādei.

Mūsu situācija pretēji dažām citām Eiropas valstīm, kas, piemēram, jau strauji pēc šī sprieduma publicēšanas aizvēra PLG datu neierobežotu pieejamību, ir nedaudz cita. Mēs PLG datu atvēršanu veicām vēl tad, kad bija spēkā AML direktīva Nr. 4, un atsaucamies uz to. Tādā veidā mums nav references uz šo 5. direktīvu. Direktīva nozīmē, ka nacionālajā līmenī katrai dalībvalstij pašai precīzi ir jāpasaka, kādi dati būs pieejami. Tas nenozīmē tiešu piemērošanu, kā tas būtu regulas gadījumā. Ja regula ir tiešā veidā piemērojama katrā dalībvalstī, tad direktīvas gadījumā nacionālajos likumos izsvēršanas pienākums katrai dalībvalstij ir individuāls. Paralēli jāsaka, ka dažas ES dalībvalstis, kuras pēc sprieduma publicēšanas ierobežoja PLG datu pieejamību, tomēr tos ir atvērušas – piemēram, Francija.

Cik mums zināms, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Uzņēmumu reģistrs šobrīd apkopo informāciju, vai pieejamie dati var palikt tādā pašā apjomā, kā tas ir bijis līdz šim. Publiskajā telpā ir pieejamas vairākas juristu publikācijas par tēmu, un tās ir ļoti atšķirīgas. Ir viedokļi, ka dati jāsaglabā līdzšinējā apjomā, bet ir arī juristi, kas runā par par pieejamās informācijas apjomu pārskatīšanu un par to, ka var būt arī kaut kādi riski nākotnē un iespējamas tiesvedības.

Uzņēmumu reģistrs ir aicinājis galvenokārt nevalstisko sektoru sniegt par šo savu pozīciju un viedokli. Ņemot vērā to, ka mēs kā uzņēmums “Lursoft” vienlaikus esam arī pakalpojumu sniedzējs un šādu informāciju sniedzam, mēs patiešām pievienojamies Uzņēmumu reģistra retorikai, ko viņi līdz šim uzsvēruši, komentējot spriedumā pausto, proti, par leģitīmo interesi - ka tas ir svarīgākais, uz ko jāfokusējas. Mūsu līgumos ar klientiem arī ir norāde, ka datu apstrādes likumīgums balstīts uz leģitīmu interesi vai no likuma izrietošu uzdevumu.