Cik ilgi Krievija var atļauties karot? (16)

Cik daudz naudas ir Krievijas rīcībā?

Rietumvalstu noteikto sankciju mērķis pret Krieviju – liegt diktatoram Vladimiram Putinam saņemt regulārus ienākumus, ar ko turpināt finansēt karu. Līdz šim ASV un sabiedrotie ir nogājuši garu ceļu – ir bloķētas ārējās valūtas rezerves dolāros un eiro, tāpat Krievijai nav pieejama puse zelta rezervju.

Tāpat sarautas dažāda veida biznesa un loģistikas saites, kas nu tiek pārkārtotas. Galvenais punkts – Kremlis zaudējis Eiropas tirgu, kas nu vairs nav pieejams naftas un gāzes eksportam. Naftas embargo, kā arī cenu griesti samazina “Urals” jēlnaftas cenu – pašlaik Krievija spiesta pārdot naftu par 45-50 dolāriem par barelu, un ar atlaidēm – par vēl zemāku cenu, kas atkarīga no pircēja.

Nesen spēkā stājās arī embargo naftas produktiem. Tas arī ir ļoti nepatīkams Krievijas tirgum, jo Āzijā nav pieprasījuma Krievijas dīzeļdegvielai un mazutam. Krievijas budžets jau janvārī saskāries ar lielu deficītu, un pašlaik Krievijā par budžeta pārpalikumu (kā tas bija līdz kara sākumam) neviens nerunā. Galvenais jautājums ir – cik liels būs budžeta deficīts gada beigās?

Ir arī slikta ziņa – pat šajos apstākļos Putins atrod pietiekami daudz līdzekļu, lai karu turpinātu. Domājams, ka līdzekļu karam pret Ukrainu varētu pietikt vēl trīs gadus. Tas ar nosacījumu, ka ārējā situācija saglabāsies esošajā līmenī – naftas cenas kritums nebūs dramatisks un Krievija saglabās esošās zelta rezerves, kā arī ārējās rezerves juaņās.

Pat ja arī izdevumus būs nepieciešams samazināt, militārie izdevumi tiks samazināti tikai ārkārtīgi galējā gadījumā – šie izdevumi Krievijas budžetā ir teju “svētā un neaizskaramā” līmenī. Iepriekšējo krīžu laikā – 2014.-15. un 2020. gadā Finanšu ministrija pārliecināja Putinu samazināt izdevumus, un tas arī tika darīts – taču citās nozarēs, bet ne militārajā jomā. Nauda aizsardzības jomai tika atrasta arī gadījumā, ja naftas cena bija zemāka par 30 dolāriem par barelu.

Kā Krievija aizsargā militāros izdevumus?

Krievijas budžets ir veidots tā, lai “aizsargājamie izdevumi” tiktu segti no naftas un gāzes ieņēmumiem. Tas ir ļoti paredzams un stabils finansējuma veids, kas ir mazāk atkarīgs no ārējiem faktoriem nekā izejvielu eksports. Galvenie ienākumu avoti ir pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodevas un akcīzes.

2023. gadā Finanšu ministrija prognozē, ka naftas un gāzes ieņēmumu apjoms pieaugs par aptuveni 17,2 miljardiem rubļu (2,15 miljardiem eiro). Ņemot vērā prognozes, šie ieņēmumi būs līdzvērtīgā līmenī 2024. un 2025. gadā.

Militārie izdevumi Krievijā tiek plānoti 9,5 triljonu rubļu (118,7 miljardu eiro) apmērā ik gadu. Sociālajai politikai atvēlēti 7,3 triljoni rubļu (91,3 miljardu eiro) apmērā. Naftas un gāzes ieņēmumi šīs summas nosedz. Pats Putins decembrī tieši paziņoja, ka militārie izdevumi netiks samazināti.

Krievijas ekonomisti norāda, ka Krievijas valdība ņem vērā ārējos faktorus un iespējamas problēmas budžetā. Tāpat ir acīmredzama gatavība mazināt izdevumus, taču tas attieksies uz sociālo sfēru – drīzāk tiks samazinātas sociālās garantijas, pensijas, izdevumi veselības aprūpei utt., bet izdevumi armijai tiks saglabāti esošajā līmenī.

Kas notiek ar naftas un gāzes ieņēmumiem?

2022. gadā pret Krieviju tika noteiktas bezprecedenta sankcijas. Neraugoties uz tām, Krievija joprojām eksportē būtisku daļu derīgo izrakteņu. Tomēr ienākumi acīmredzami krītas, un kritums ir straujāks, nekā rudenī prognozēja Krievijas amatpersonas.

Pirmkārt, prognozes un tajās esošie rādītāji nepilnīgi atspoguļo aktuālo makroekonomisko situāciju. Piemēram, 2023. gada budžetā noteikts, ka Krievija gūs 1,7 triljonus rubļu lielus ienākumus no 125 miljardu kubikmetru gāzes eksporta. “Bloomberg Economics” ekonomists Aleksandrs Isakovs vērš uzmanību, ka tik liels eksporta apjoms noteikti netiks īstenots.

“Budžetā nav ņemti vērā sprādzieni “Nord Stream” gāzesvados. Ja tiks eksportēti 90 miljardi kubikmetru gāzes, būs labi,” spriež Isakovs.

Otrkārt, Krievijas budžetā nav ņemta vērā naftas cenu griestu ietekme. Tāpat Krievija piekrīt pārdot naftu par lielām atlaidēm. Piemēram, Turcija noslēgusi vienošanos par 25% lielu atlaidi. Tātad 2022. un 2023. gadā Turcijai piegādātā nafta tiks piegādāta ar 18 miljardu dolāru lielu atlaidi, kas nozīmē – šī summa līdz budžetam nenonāks, lai gan tā jau ir ierēķināta budžetā.

Cik liels būs budžeta deficīts?

Pašreizējais budžets paredz, ka 2023. gadu Krievija noslēgs ar deficītu 2% no IKP apmērā (apmēram 3 triljoni rubļu). Šie rādītāji aprēķināti, ņemot vērā naftas cenu 70 dolāri par barelu. Vidējās naftas gada cenas kritums par katriem 10 dolāriem Krievijas budžetam maksās 15 miljardus dolāru. “Bloomberg Economics” prognoze liecina, ka pie 50 dolāriem par barelu Krievijas budžeta deficīts būs 3% no IKP.

Ārējo rezervju zeltā un juaņās Krievijai ir pietiekami, lai sadzīvotu ar šādu deficītu aptuveni trīs gadus. Finanšu ministrija janvārī jau sāka pārdot juaņas. Tomēr, lai piespiestu Krieviju pilnībā izpārdot juaņu rezerves (aptuveni 45 miljardu dolāru vērtas), “Urals” cenai jānokrītas līdz 25 dolāriem. Tas ir mazticams scenārijs.

Ko tas viss nozīmē?

Neraugoties uz Rietumvalstu pūliņiem un acīmredzamām problēmām Krievijas budžetā, Putina rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai karu turpinātu vēl vismaz trīs gadus. Pat ja arī Krievija vēl vairāk zaudēs naftas un gāzes ienākumus, Krievijas iedzīvotājiem būs jārēķinās ar mazākiem ienākumiem un pabalstiem, jo Kremlim prioritāte ir militārā, nevis sociālā joma.