Pesteļu cienītāju bieds - retrogrādais Merkurs

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Merkurs Saules priekšā
Merkurs Saules priekšā Foto: AP/Scanpix

Īpašo brīdi, kad Merkurs šķērso Sauli, iemūžināt izdevās jau janvāra sākumā ar kosmosa kuģi, kas nodarbojas ar Saules pētīšanu. Jāatzīmē, ka pesteļu cienītāji šo brīdi dēvē par retrogrādo Merkuru, uzskatot, ka tas ir vainīgs pie viņu ķibelēm.

Šāda veida parādības norisinās, kad mazāks objekts, piemēram, planēta vai mēness uz mirkli nonāk zvaigznes priekšā, nobloķējot nelielu gaismas daudzumu. Šis brīdis mums patiesībā var atklāt daudz ko jaunu. Lūk, piemēram, tādā veidā ir iespējams atklāt jaunas planētas ārpus Saules sistēmas vai eksoplanētas.

VIDEO: MERKURS SAULES PRIEKŠĀ

Ar dažādiem teleskopiem zvaigznes tiek novērotas ilgu laiku, tās priekšā meklējot tumšās iespējamo planētu ēnas. Neticami, bet tādā veidā iespējams uzzināt ne tikai pašu planētas eksistences faktu, bet arī noskaidrot šo to par tās sastāvu. Kad planēta nonāk zvaigznes priekšā, tās gaisma “izskrien” cauri planētas atmosfērai. Izanalizējot šo gaismu un izpētot, kā tā atšķiras no zvaigznes gaismas, kas līdz teleskopa acij nonākusi bez šķēršļiem, astronomi var uzzināt, no kā sastāv attiecīgās planētas atmosfēra.

Šo paņēmienu zinātnieki ir izmantojuši, lai pētītu Veneras un vairāku eksoplanētu atmosfēru.

Lai arī tā varētu pētīt arī Merkura atmosfēru, tomēr kosmosa zonde šoreiz šo brīdi izmantoja, lai kalibrētu savus instrumentus.

Saulei tuvākā planēta Merkurs ir viena no Saules sistēmas vismazāk pētītajām planētām, un tai netrūkst savu noslēpumu. Mums nav zināms, kā un kur tā radās. Kāpēc tai ir tik liels kodols un vai planētas iekšienē norisinās ģeoloģiskā aktivitāte. Kā arī: kāpēc Merkuram ir magnētiskais lauks, bet Venerai vai Marsam nav.

VIDEO: MERKURS ŠĶĒRSO SAULI

Kas ir retrogrādais Merkurs?

Lai arī mūsdienās jezga ap retrogrādo Merkuru ir lielāka nekā jebkad, nepastāv neviens pierādījums, ka tas kaut kādā veidā mūs var ietekmēt. Pat tādi apgalvojumi, ka Merkura gravitācija ietekmē ūdeni mūsu organismā līdzīgi kā Mēness, zinātniski ir viegli atspēkojami. Piemēram, automašīnai, kas atrodas dažu metru lielā attālumā, ir lielāks gravitācijas spēks nekā Merkuram.

Lai saprastu, cik maz retrogrādais Merkurs var ietekmēt dzīvi uz Zemes, ir nepieciešams saprast fizikālos procesus, kas ir šā fenomena pamatā. Kad Saulei tuvākā planēta ir retrogrādā, izskatās, ka tā virzās pretējā virzienā – no austrumiem uz rietumiem, nevis kā ierasts. Tomēr tā ir tikai ilūzija.

Iedomājies Zemi un Merkuru apriņķojam Sauli kā automašīnas sacīkšu trasē. Gads uz Merkura ir īsāks nekā uz Zemes (88 Zemes dienas), kas nozīmē, ka viena Zemes gada laikā Merkurs piedzīvo četrus savus gadus.

Kad planētas atrodas viena otrai blakus vienā un tajā pašā Saules pusē, vērotājam no Zemes izskatās, ka Merkurs virzās uz austrumiem. Tomēr, kad Merkurs apsteidz Zemi un turpina virzību savā orbītā, tā trajektorija šķiet maināmies. Tomēr tas ir tikai perspektīvas triks.

“Tas pats notiek, kad mēs uz lielceļa pabraucam garām citai automašīnai. Tā nesāk braukt atpakaļgaitā, bet gan attālinās no mums, jo mēs braucam ātrāk par to,” izdevumam “Mental Floss” stāstīja astronoms Marks Hammergrīns.

Zemes orbīta nav vienāda ar jebkuras citas planētas orbītu Saules sistēmā. Tas nozīmē, ka attiecīgajā brīdī visas planētas izskatās virzāmies pretējā virzienā.

Hammergrīns saka, ka Merkuru un astroloģiju kopumā ir saindējusi māņticība, kas neļauj cilvēkiem domāt loģiski.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu