ES vēlas izveidot karteli kopīgiem gāzes iepirkumiem (4)

Kā vēsta “Bloomberg”, atsaucoties uz Šefčoviču, 27 ES dalībvalstis, kā arī trīs Eiropas valstis, kuras nav ES sastāvā, vēlas kopīgi iepirkt 24 miljardus kubikmetru gāzes tuvāko trīs gadu laikā. Pēc amatpersonas teiktā, aptuveni 50 lielākie gāzes ražotāji visā pasaulē jau izrādījuši interesi par tenderi, kas notiks aprīlī. ES cer, ka jau jūnijā izdosies noslēgt pirmos ilgtermiņa līgumus ar kompānijām no ASV, Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas.

Karteļa galvenais uzdevums – samazināt energoresursu cenas, kas ļautu samazināt inflācijas spiedienu uz biznesu un iedzīvotājiem. Tam jāļauj samazināties inflācijai un jāatvieglo sagatavošanās nākamajai apkures sezonai. Tāpat Eiropas Komisija pieļauj, ka lēmums par enerģētikas jautājumu ļaus ES uzlabot ekonomisko situāciju un atjaunot izaugsmi.

“Es uzskatu, ka radīsim jaunu sistēmu, kas pastiprinās konkurenci, piesaistīs jaunus gāzes piegādātājus un samazinās energoresursu cenas. Kopš sākām šo procesu, starptautiskie piegādātāji ir izrādījuši lielu interesi,” sacīja Šefčovičs.

Karteļa radīšana ir viens no pasākumiem, ko ES plāno īstenot, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes, kā arī lai cīnītos ar enerģētikas krīzes radītajām sekām, ar ko kontinents saskārās Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Šefčovičs ir pārliecinās, ka karteļa radīšana ļaus samazināt cenu spiedienu uz Eiropas biznesu un mājsaimniecībām. Pēc viņa teiktā, idejas attīstību rūpīgi vēro arī lielo ražošanas nozaru pārstāvji, kur gāze ir īpaši svarīgs energoresurss.

Ja šis projekts būs veiksmīgs, tad ES varētu to izmantot regulāri, veicot jaunus un papildu tenderus. Eiropas Komisija vēlas nodrošināt, lai Eiropai gāzes ir pietiekami un lai iekšējā tirgū nerodas deficīts.

Pašlaik Eiropas gāzes krātuvju aizpildījums ir vidēji 61%. Tik augstu rādītāju līdzēja sasniegt siltā ziema, tomēr Eiropas varasiestādes neplāno atslābināties un ir gatavas rīkoties, lai arī nākamajā ziemā nebūtu bažu par enerģijas pārrāvumiem.

“Esmu kategoriski pret jebkādu gulēšanu uz lauriem un sajūtām, ka grūtākais jau ir aiz muguras. Mēs nezinām, kas būs šā gada turpinājumā, tāpēc ir svarīgi spert daudzus svarīgus soļus jau tagad. Mēs nevarēsim atbalstīt mūsu konkurētspēju ar augstām gāzes cenām, un tāpēc zaudēsim gan ASV, gan Ķīnai, ja sēdēsim uz lauriem un neko nedarīsim,” teica Šefčovičs.

Iepriekš vēstīts, ka pērn ES bija spiesta pieņemt virkni dažādu enerģijas taupības pasākumu. To vidū bija cenu griestu noteikšana Krievijas gāzei, vienošanās par gatavību elektrības atslēgumiem, kā arī citi taupības pasākumi, kas paredzēja gāzes patēriņa apjoma samazināšanu par 15%.

Par līderiem šajā jomā pērn kļuva Somija, Lietuva un Zviedrija, bet ES valstis kopumā spēja gāzes patēriņu samazināt par vidēji 20%.