• Smart-ID lietotne prasa ievadīt PIN1 vai PIN2. Pirms PIN2 ievadīšanas vienmēr dziļi ieelpojiet, un izlasiet informatīvo ziņojumu uz ekrāna. Ziņojumā, kas tiek nosūtīts par uzsāktu darbību, vienmēr ir informācija par to, kādu darbību jūs apstiprināt – būs redzama gan summa, gan daļa no saņēmēja konta numura. Diemžēl bieži vien cilvēki cenšas visu izdarīt ļoti ātri, un, ievadot PIN1 un PIN2 kodus, paši vienkārši atdod savu naudu krāpniekiem. Steiga šeit ir īstais ienaidnieks.
• Jūs saņēmāt zvanu no bankas, Valsts policijas, Valsts Ieņēmumu dienesta, Krāpniecības izmeklēšanas iestādes, Naudas atmazgāšanas novēršanas dienesta utt. Jo nopietnāks izklausās nosaukums, jo grūtāk cilvēkiem ir neuzķerties un neizpaust visu prasīto informāciju. Tiklīdz jums ir aizdomas, ka no jums prasa privātu informāciju – vienkārši nolieciet klausuli. Nekādā gadījumā neatklājiet datus, kas varētu aizvest citu cilvēku pie jūsu naudas. Uzdodiet jautājumus, prasiet, ar ko tieši nodarbojas “dienests”, pārprasiet vēlreiz un vēlreiz nosaukumu. Un tad sazinieties ar to pats (ja tāds “dienests” patiešām eksistē), izmantojot oficiālos kanālus.
• Jūs esat saņēmis negaidīti labu investīciju piedāvājumu no svešinieka. Ja tas izklausās pārāk labi, lai būtu taisnība, iespējams, tās ir lamatas. Labākais risinājums šajā gadījumā – izbeigt sarunu, neiesaistoties diskusijās. Pieredzējuši krāpnieki ir labi trenēti, un gaida, ka jūs turpināsiet sarunu – viņi ir ļoti labi psihologi un spēj viegli pierunāt un pārliecināt. Pat, ja jūs reāli meklējat iespēju, kā pasargāt naudu no inflācijas, atrodiet citus viedus, kā ieguldīt – neatdodiet to krāpniekiem. Arī ja esat pazaudējis kādu summu investīciju platformās, un jūs uzrunā kāds svešinieks, stādoties priekšā kā organizācija, kas palīdzēs jums atgūt pazaudēto summu, bet jums tikai jāsamaksā pakalpojuma komisijas maksa – arī šīs ir krāpnieku triks jeb mēģinājums izvilināt no jums vēl vairāk naudas.