Finanšu krāpnieku aktivitāte nemazinās – vidēji mēnesī četru lielāko banku klientiem tiek izkrāpti ap miljons eiro. Populārākie krāpnieku saziņas kanāli joprojām ir telefona zvans un īsziņas. Krāpnieki pielāgojas arī tirgus situācijai un aktuāliem notikumiem, piemēram, gada ienākumu deklarācijas iesniegšana, ziedojumi Ukrainai vai kādu vienreizēju pabalstu izmaksa.
Pateicoties izglītojošām aktivitātēm, klienti arvien biežāk spēj atpazīt gan krāpnieku zvanus, gan e-pastus, gan īsziņas. Liela daļa zina, ka nedrīkst atvērt nezināmas saites, kas atsūtītas e-pastā vai īsziņā. Tāpat zina, ka nedrīkst zvanītājiem nosaukt savus internetbankas piekļuves datus un ļaut attālināti pieslēgties savam datoram, lai it kā palīdzētu veikt maksājumus uz investīciju platformām.
“Tāpēc krāpnieki kļūst arvien radošāki, pielāgojas tirgus situācijai un mēģina sasaistīt uzbrukumu ar kādu aktuālo notikumu,” norāda SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
“Piemēram, šobrīd ir aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta īsziņas it kā no Valsts ieņēmumu dienesta kontekstā ar iedzīvotāju iesniedzamajām gada ienākumu deklarācijām.
Īsziņā ir aicinājums pārbaudīt informāciju par nodokļu atmaksu un, klikšķinot uz saites, atveras SEB internetbankai līdzīga lapa. Būtībā šī krāpšanas metode ir pikšķerēšana – tās mērķis ir iegūt bankas klienta datus, kamēr viņš mēģina ielogoties viltotā internetbankā, un paralēli veikt krāpnieciskas darbības īstajā klienta internetbankā.”
“Izveidot viltotu lapu internetā ir ļoti vienkārši, tāpēc krāpnieki to dara regulāri. Mēs vienmēr sekojam līdzi – tiklīdz parādās informācija par viltotu SEB internetbankas lapu, mēs uzreiz reaģējam, lai to nobloķētu. Klientus aicinām nekad neklikšķināt uz saitēm, kas it kā ved uz internetbanku, ja tās saņemtas e-pastā, īsziņā vai atrastas Google meklētājā. Drošākais veids, kā pieslēgties SEB internetbankai, ir ievadīt adresi – ibanka.lv vai arī izvēlēties pogu “Internetbanka” SEB bankas mājaslapā. Vienmēr būtiski pievērst uzmanību internetbankas adresei – vai tā tiešām ir “ibanka.seb.lv”, nevis, piemēram, “iibaanka.seb.lv”," skaidro Pelcis.
• Jūs saņemat īsziņu ar saiti un tā atrodas iepriekšējā sarakstē ar banku. Diemžēl viedtālruņi ir tik gudri, ka grupē īsziņas atbilstoši sūtītāja norādītajam. Internets ir pilns ar vietnēm, kas sniedz šādu servisu – iespējams nosūtīt ziņu no sūtītāja "mamma" un adresāta telefonā pie reālajām mammas ziņām tiks parādīts viltus ziņojums. Iespējams, ka draugi var izspēlēt šādu joku, taču šī tehnoloģija diemžēl tiek izmantota arī noziedzīgām shēmām.
• Jūs pārdodat preci sludinājumu portālā un potenciālais pircējs jautā, kāds ir jūsu konta atlikums. Pircējs skaidro, ka it kā kontā var būt ierobežojums, cik liela summa var tikt ieskaitīta. Nebaidieties – summa, ko pircējs maksā par preci, tiks ieskaitīta kontā, jo saņemtajai summai nav ierobežojumu. Krāpnieku jautājums ir vien tāpēc, lai noskaidrotu, cik lielu summu no jums var izvilināt. Lai saņemtu naudu par preci, pietiek vien ar jūsu konta numuru, un šis princips nav mainījies jau daudzus gadus. Nav nepieciešami papildu apstiprinājumi no Smart-ID vai kodu kalkulatora.
• Jūs pārdodat preci un no potenciālā pircēja saņemat saiti uz pakomātu pakalpojumu lapu. Padomājiet – vai tiešām, pārdodot preci, jums būtu jāievadā savi dati saitē, ko saņēmāt no sveša cilvēka? Ja pircējs patiešām gatavojas pirkt preci, nevis iztukšot jūsu kontu, lai samaksātu par preci, pietiks ar jūsu konta numuru. Neticiet pasakām par kurjeriem un tam, ka, ievadot kartes datus, saņemsiet naudu, bet prece tiks piegādātā pie pircēja durvīm. Šāds "pircējs" ātri iztukšos jūsu karti un kontu.
• Smart-ID lietotne prasa ievadīt PIN1 vai PIN2. Pirms PIN2 ievadīšanas vienmēr dziļi ieelpojiet, un izlasiet informatīvo ziņojumu uz ekrāna. Ziņojumā, kas tiek nosūtīts par uzsāktu darbību, vienmēr ir informācija par to, kādu darbību jūs apstiprināt – būs redzama gan summa, gan daļa no saņēmēja konta numura. Diemžēl bieži vien cilvēki cenšas visu izdarīt ļoti ātri, un, ievadot PIN1 un PIN2 kodus, paši vienkārši atdod savu naudu krāpniekiem. Steiga šeit ir īstais ienaidnieks.
• Jūs saņēmāt zvanu no bankas, Valsts policijas, Valsts Ieņēmumu dienesta, Krāpniecības izmeklēšanas iestādes, Naudas atmazgāšanas novēršanas dienesta utt. Jo nopietnāks izklausās nosaukums, jo grūtāk cilvēkiem ir neuzķerties un neizpaust visu prasīto informāciju. Tiklīdz jums ir aizdomas, ka no jums prasa privātu informāciju – vienkārši nolieciet klausuli. Nekādā gadījumā neatklājiet datus, kas varētu aizvest citu cilvēku pie jūsu naudas. Uzdodiet jautājumus, prasiet, ar ko tieši nodarbojas “dienests”, pārprasiet vēlreiz un vēlreiz nosaukumu. Un tad sazinieties ar to pats (ja tāds “dienests” patiešām eksistē), izmantojot oficiālos kanālus.
• Jūs esat saņēmis negaidīti labu investīciju piedāvājumu no svešinieka. Ja tas izklausās pārāk labi, lai būtu taisnība, iespējams, tās ir lamatas. Labākais risinājums šajā gadījumā – izbeigt sarunu, neiesaistoties diskusijās. Pieredzējuši krāpnieki ir labi trenēti, un gaida, ka jūs turpināsiet sarunu – viņi ir ļoti labi psihologi un spēj viegli pierunāt un pārliecināt. Pat, ja jūs reāli meklējat iespēju, kā pasargāt naudu no inflācijas, atrodiet citus viedus, kā ieguldīt – neatdodiet to krāpniekiem. Arī ja esat pazaudējis kādu summu investīciju platformās, un jūs uzrunā kāds svešinieks, stādoties priekšā kā organizācija, kas palīdzēs jums atgūt pazaudēto summu, bet jums tikai jāsamaksā pakalpojuma komisijas maksa – arī šīs ir krāpnieku triks jeb mēģinājums izvilināt no jums vēl vairāk naudas.
