/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2023/03/12/15194341t1h9560.jpg)
Naftas un dabasgāzes cenu kritums samazina mājsaimniecību izdevumus, vairo uzticību un mazina spiedienu uz valstu budžetiem, kā arī varētu par aptuveni 1,5% palielināt eirozonas IKP pieaugumu, vēsta “The Wall Street Journal”.
Energoresursu cenu kritums palīdz izskaidrot šā gada negaidīti spēcīgo ekonomisko sniegumu ASV un Eiropā. Piegādes ķēžu vadītāji abās Atlantijas okeāna pusēs šobrīd ir optimistiskāki nekā pēdējos mēnešos, liecina “S&P Global” biznesa apsekojumi, kas tiek uzskatīti par uzticamiem nākotnes izaugsmes vērtējumos.
Ieguvumi mājsaimniecībām, uzņēmumiem un valdībām arī kompensēs pieaugošās aizņemšanās izmaksas, jo centrālās bankas paaugstinās procentu likmes, lai atdzesētu vēsturiski augsto inflāciju.
Naftas barela cena kopš pagājušā gada vidus ir samazinājusies par vairāk nekā trešdaļu no 121 līdz aptuveni 77 ASV dolāriem, kas ir zem pirmskara līmeņa, jo tirgi pielāgojās Rietumu embargo Krievijas piegādēm un nafta tajos iepludināta no ārkārtas rezervēm.
Eiropā pamatā esošās dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas kopš pagājušās vasaras ir samazinājušās par gandrīz 90%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021. gada, pateicoties siltajam laikam, ietaupījumiem un pieaugošajam importam.
Zemākas dabasgāzes cenas nozīmē milzīgus izmaksu ietaupījumus Eiropai, kas ir līdzvērtīgi aptuveni 3,5% no iekšzemes kopprodukta šogad Itālijai un aptuveni 2% no IKP Vācijai, Portugālei un Spānijai, liecina “Capital Economics”.
Kopumā “Capital Economics” un “Berenberg Bank” lēš, ka enerģētikas stimulēšana varētu palielināt eirozonas ražošanas apjomus par aptuveni 1,5%, kas aptuveni atbilst ikgadējam pieaugumam.
Patērētāju uzticība pēdējos mēnešos ir ievērojami palielinājusies abās Atlantijas okeāna pusēs, pretstatā kritumam pagājušajā gadā. Tas varētu nozīmēt, ka mājsaimniecības tērē vairāk pandēmijas laikā ietaupītās naudas, kas veicinās turpmāku izaugsmi, uzskata ekonomisti.