Saules paneļi daudzdzīvokļu ēkās: eksperti skaidro, kāpēc tas ir izdevīgi

TVNET
Foto: Gold Picture/shutterstock

Vai saules paneļus ir iespējams uzstādīt arī daudzdzīvokļu ēkās? Kāpēc tas ir izdevīgi? Cik aktīvi daudzdzīvokļu namu īpašnieki izmanto šo iespēju? Kādi ir lielākie šķēršļi un kādas ir iespējas saņemt valsts atbalstu? Uz šiem un citiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem un īpašniekiem būtiskiem jautājumiem sarunā ar TVNET atbild biedrības “Zaļā brīvība” atjaunīgās enerģijas politikas veidošanas eksperte Krista Pētersone un Jurģis Vinniņš, AS "Sadales tīkls" korporatīvo klientu attiecību vadītājs.

Mēs arvien biežāk runājam par atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Kāda būs to nozīme nākotnē?

Krista Pētersone: Eiropas Savienībā ēku sektora daļa enerģijas galapatēriņā ir ļoti būtiska - ap 40%. Šobrīd tiek pilnveidota Ēku energoefektivitātes direktīva, kurā tiek iestrādāti gan samērā augsti enerģijas ietaupījuma un vides kvalitātes kritēriji jauniem būvniecības projektiem, gan pienākums veikt ēku renovāciju.

Galvenie apsvērumi pārejai uz atjaunīgiem energoresursiem ir atteikšanās no fosilā kurināmā izmantošanas klimata krīzes dēļ, kā arī centieni atrast ekonomiski izdevīgāko elektroenerģijas un siltumapgādes risinājumu.

Paredzams, ka nākamajā desmitgadē dabasgāzes izmantošana individuālajā siltumapgādē tiks pakāpeniski ierobežota vai aizliegta.

Visplašāk izmantotais atjaunīgais energoresurss Latvijā ir pavisam ierasts - tā ir koksnes biomasa centralizētajā un individuālajā apkurē. Malkas apkurei blīvāk apdzīvotās teritorijās gan ir būtisks mīnuss - nekvalitatīvas sadedzināšanas iekārtas rada gaisa piesārņojumu, kas negatīvi ietekmē veselību.

No mājsaimniecības kopējā patēriņa ap 80% enerģijas tiek izmantots apkurei un siltajam ūdenim. Tāpēc siltumenerģija un elektroenerģija ir savstarpēji saistītas, bet bieži arī atsevišķas mājsaimniecību “enerģijas groza” sadaļas. Lai gan enerģijas cenu krīzes dēļ pagājušajā gadā mājsaimiecības īpaši centās mazināt enerģijas patēriņu,

ilgtermiņā virzība uz elektrifikāciju siltumapgādē un arī transportā palielinās pieprasījumu pēc arvien vairāk atjaunīgās elektroenerģijas, kā arī tās uzkrāšanas risinājumiem.

Foto: Publicitātes foto

Elektroenerģijas jomā pilsētvide ir ļoti piemērota dažādu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju - saules paneļu, siltumsūkņu - integrācijai. Galvenais “jaunais” atjaunīgās enerģijas avots droši vien ir saule, bet tikpat būtiski ir izmantot iespējas, ko sniedz atlikumsiltums no ūdensapgādes vai apkures sistēmām un mūsdienīgas ventilācijas sistēmas. Droši vien ēkas tehniskais stāvoklis un investīcijas energoefektivitātē ir prioritāte, lai ēka lieki nepatērē enerģiju, neatkarīgi no tās avota.

Ne vienmēr atjaunīgās enerģijas izmantošanai ir nepieciešami risinājumi tieši uz vietas - ilgtspējīgi ir arī izmantot no atjaunīgiem resursiem iegūtu elektroenerģiju no sadales sistēmas un īpaši centralizēto siltumapgādi, kas bieži vien ir efektīvākais risinājums.

Jurģis Vinniņš
Jurģis Vinniņš Foto: Publicitātes foto

Atjaunīgās enerģijas avotu izmantošana ir gana plaši apspriesta privātmāju kontekstā, bet salīdzinoši daudz retāk ir runāts par to, vai saules paneļus u.c. ir iespējams uzstādīt arī daudzdzīvokļu ēkās.

Jurģis Vinniņš: Uz daudzdzīvokļu mājām saules paneļus var uzstādīt gan ēkas kopējo telpu elektroenerģijas patēriņa segšanai, gan arī kāds individuāls dzīvokļa īpašnieks, ja to saskaņo ar pārējiem. Ja daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam ir viens kopējs pieslēgums sadales sistēmai un iedzīvotāji ir apakšlietotāji, tad iespējams saules paneļu saražoto enerģiju izmantot arī patēriņam dzīvokļos

Krista Pētersone: Jā, daļēji tas ir iespējams jau šobrīd. Daudzdzīvokļu mājas ir ļoti svarīgs posms energosistēmas pārkārtošanā - tās ir apdzīvojuma stuktūrai raksturīgs elements, kurās dzīvo lielākā daļa pilsētnieku. Taču arī daudzdzīvokļu mājas ir dažādas - gan arhitektūras, gan tehniskā stāvokļa un īpašuma attiecību ziņā.

Pāreja uz zaļo enerģiju neizdosies, ja jaunie risinājumi būs pieejami tikai sabiedrības daļai, kas dzīvo privātmājās vai jaunajos projektos.

Tātad saules paneļu uzstādīšana nav vienlīdz efektīvs risinājums visām daudzdzīvokļu ēkām?

J.V.: Energoefektīvāk ir saules paneļus ieviest jaunajos vai renovētajos projektos, jo šie nami ir "svaigi" izbūvēti vai atjaunoti un nosiltināti, attiecīgi tiem ir mazāki enerģijas zudumi.

Papildus jāuzsver drošības aspekts. Runājot par pirmskara un padomju laiku ēkām – pirms mikroģeneratora uzstādīšanas ir būtiski piesaistīt elektrospeciālistu nama elektroinstalācijas pārbaudei.

Lai elektroenerģijas ražošana noritētu droši, svarīgi, lai nama elektroinstalācija atbilstu jaunākajiem standartiem, būtu atbilstošā tehniskā stāvoklī un kvalitatīvi ierīkota. Pirms uzstādīšanas noteikti vērts pārliecināties arī, vai jumta segums ir labā stāvoklī un drīzumā nebūs nepieciešams tā remonts.

Cik aktīvi daudzdzīvokļu namu īpašnieki līdz šim ir izmantojuši iespēju uzstādīt saules paneļus?

K.P.: Kopš pagājušā gada medijos bijušas dažādas ziņas par saules paneļu instalācijām uz ēku fasādēm un balkoniem. Renovācijas projektu, kuros tiktu iekļauti arī saules paneļu risinājumi, vēl ir maz, bet tas varētu mainīties tuvākajos gados. Arvien lielāku interesi par atjaunīgo enerģiju izrāda nekustamo īpašumu attīstītāji.

2022.gada decembrī ALTUM atvēra jaunu valsts atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei, un šī jaunā programma paredz arī mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanu. Tā kā šī ir jauna iespēja un šobrīd tikai tiek saņemti pirmie pieteikumi, ir pāragri spriest par iedzīvotāju aktivitāti izmantot arī mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanas iespēju.

Jaunā programma paredzēta mājām, kurās ir vismaz trīs dzīvokļi un kuras pēc projekta pabeigšanas var sasniegt atbalsta saņemšanai nepieciešamo energoefektivitātes uzlabojumu mērķi – primārās enerģijas ietaupījumu 30% un uz katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu pieciem tūkstošiem eiro ir jāsasniedz primārās enerģijas ietaupījums – 1 MWh/gadā. Energoefektivititāti uzlabojošie darbi šajā programmā ir primārie, jo ļauj sasniegt siltumenerģijas samazinājuma kritēriju. Kā jau minēts, programma atbalsta arī mikroģenerācijas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas piegādi pašpatēriņam.

Programma sedz līdz 49% no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa. Atlikušo finansējuma daļu iedzīvotāji segs no bankas aizdevuma resursiem un/vai mājas uzkrājumiem. Obligāts programmas nosacījums ir bankas aizdevums vismaz plānotā atbalsta jeb kapitāla atlaides apmērā, savukārt bankas aizdevumam var saņemt ALTUM garantiju. Atbalsts jeb kapitāla atlaide tiks izmaksāta pēc tam, kad mājā būs pilnībā pabeigts energoefektivitātes paaugstināšanas projekts. Šīs programmas kopējais apjoms ir 57 miljoni eiro, un tā tiek finansēta no ES Atveseļošanas fonda resursiem.


 

J.V.: AS "Sadales tīkls" apkopotā informācija liecina, ka

Latvijā daudzdzīvokļu mājas ar mikroģeneratoriem aprīko ne vairāk kā 5% gadījumu. Attiecīgi pašlaik šāda iespēja tiek izmantota salīdzinoši reti,

un mājsaimniecību vidū ar saules paneļiem visbiežāk tiek aprīkotas privātmājas.

Elektroenerģijas ražošanas avotu ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW un ar mērķi ražot elektrību savam pašpatēriņam dēvē par mikroģeneratoru (to lielākoties izvēlas mājsaimniecības). Savukārt elektroenerģijas ražošanas sistēma ar jaudu, kas pārsniedz 11,1 kW, tiek dēvēta par elektrostaciju (to kā risinājumu biežāk izvēlas juridiskas personas ar mērķi ražot elektroenerģiju pašu vajadzībai vai tirdzniecībai). Par mikroģeneratoru var kalpot gan saules paneļi, gan, piemēram, mazs vēja ģenerators, tomēr Latvijā mājsaimniecības 99% gadījumu izvēlas tieši saules paneļu risinājumu.

Kādi ir lielākie šķēršļi, kas kavē saules paneļu u.c. uzstādīšanu daudzdzīvokļu ēkās?

K.P.: Regulējums elektroenerģijas kopīgošanai un energokopienu veidošanai vēl nav izstrādāts līdz galam - trūkst Ministru kabineta noteikumu un vadlīniju. Droši vien arī saglabāsies lēmumu pieņemšanas šķēršļi, kas ilgstoši ir kavējuši daudzdzīvokļu namu atjaunošanu un apsaimniekošanu.

J.V.: Izvēloties uzstādīt mikroģeneratoru uz daudzdzīvokļu nama jumta, klientiem jārēķinās ar laikietilpīgāku saskaņošanas procesu, jo

saules paneļu uzstādīšanai daudzdzīvokļu namos nepieciešams visu dzīvokļu īpašnieku saskaņojums.

Papildus var būt nepieciešami saskaņojumi arī no pašvaldības iestādēm.

Kas jāmaina, lai daudzdzīvokļu namu īpašnieki aktīvāk izmantotu šo iespēju?

J.V.: Te ir vairāki aspekti. Piemēram, dzīvojamā fonda atjaunošanas pasākumi – veco namu renovēšana, siltināšana, aktīva jaunu projektu attīstīšana. Arī

atviegloti nosacījumi par kopīpašuma pārvaldīšanu potenciāli varētu atvieglot saules paneļu uzstādīšanas procesu uz daudzdzīvokļu namu jumtiem.

Sagaidāms, ka šāda risinājuma aktīvāku izmantošanu varētu sekmēt arī pērn veiktie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka vadlīnijas jaunas neto norēķinu sistēmas ieviešanai un energokopienu veidošanai. Plašāk par neto sistēmām uzzini šeit.

K.P.: Atbalsta programmās ēku renovācijai tiek iekļauti arī atjaunīgās enerģijas pasākumi. Tiek plānotas atsevišķas programmas energokopienu veicināšanai, arī no Modernizācijas fonda. Tiks izveidota arī vienas pieturas aģentūra raitākai projektu sākšanai un tehniskajai palīdzībai.

Gan iepriekšējā ES fondu atbalsta programmā, gan jaunajā Atveseļošanas fonda atbalsta programmā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes celšanai ir pieejams atbalsts atjaunīgās enerģijas avotu, t.sk. saules paneļu, uzstādīšanai. Jaunajā atbalsta programmā - MK Noteikumi Nr.460 31.4. apakšpunktā noteikts, starp energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas atbalstāmām darbībām un to attiecināmām izmaksām ir arī:

• Mikroģenerācijas enerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas piegādi pašpatēriņam. Šā apakšpunkta izpratnē par pašpatēriņu uzskatāma vismaz 80 % no koplietošanas iekārtu saražotās enerģijas izmantošana pašpatēriņam gada griezumā, ko var piemērot tādi dzīvokļu īpašnieki, kas:

• Savu īpašumu neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai, tai skaitā iznomāšanai;

• Savu īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, tai skaitā nekustamo īpašumu attīstītāji, un tie kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicēji.

Atbalsta apmērs saules paneļiem ir tieši tāds pats kā visiem pārējiem darbiem – 49%. Savukārt iepriekšējās atbalsta programmas (MK noteikumi Nr.160 33.3. apakšpunkts) ietvaros bija noteikts, ka starp energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu attiecināmām izmaksām ir arī atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un ūdens sildīšanas avotu iegāde un uzstādīšana. Atbalsta apmērs 50% - tieši tāpat kā visiem citiem darbiem šo MK noteikumu ietvaros.

Kāpēc saules paneļu uzstādīšana daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir izdevīga ?

K.P.: Plašāka iespēja izmantot atjaunīgo enerģiju, neatkarīgi no īpašuma statusa - arī īrniekiem. Mūsdienīgākas mājošanas formas, viedākas ēkas, jaunas zināšanas un interešu kopienas, augstāka vides kvalitāte.

J.V.: Ieviešot saules paneļus mājsaimniecībā – vai tā būtu privātmāja, vai daudzdzīvokļu nams –

lielākais ieguvums ir ietaupījums izmaksās par patērēto elektroenerģiju (šī klasiski ir lielākā pozīcija kopējā ikmēneša elektrības rēķinā), kā arī neatkarība no elektroenerģijas cenas svārstībām tirgū.

Tā kā nepieciešamo elektroenerģiju klientam turpmāk ražos saules paneļi, tad par tūlītēji patērēto elektroenerģiju papildus nebūs jāmaksā nekas, bet par to elektroenerģiju, ko neto sistēmas ietvaros klients nodod kopējā tīklā, lai saņemtu atpakaļ un patērētu tad, kad nepieciešams, – tikai sistēmas (sadales) pakalpojumi.

Kā jau iepriekš minēju,

liels potenciāls ir energokopienām. Klasisks energokopienas piemērs būtu daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju vienošanās par elektrostacijas izbūvi uz nama jumta ar mērķi ražot elektroenerģiju nama iemītnieku vajadzībām.

Pērn ir veikti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka vadlīnijas jaunas neto norēķinu sistēmas ieviešanai un energokopienu veidošanai. Detalizētākus noteikumus pašlaik izstrādā atbildīgā ministrija.

Kāda soli pa solim varētu būt rīcības shēma, lai daudzdzīvokļu namā uzstādītu saules paneļus? Ar ko sākt?

J. V.: Pirms ķeršanās pie saules paneļu iegādes un uzstādīšanas, rūpīgi jāapsver šādi aspekti:

  • Elektrības ražošanas mērķis;
  • Nepieciešamais elektrības apjoms;
  • Piemērotākais saules paneļu sistēmas risinājums;
  • Ēkas tehniskā atbilstība iekārtu izvietošanai;
  • Pašvaldības nosacījumi;
  • Dzīvokļu īpašnieku tiesiskās iespējas rīkoties ar kopīpašumu.

No elektrības ražošanas mērķa un vēlamā apjoma būs atkarīga iekārtu ražošanas jauda, izmaksas un pieslēguma veids, bet dzīvokļu īpašnieku viedoklis dos tiesības uzstādīt saules paneļu sistēmu tiklab vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai pilnvarotai personai, piemēram, apsaimniekotājam (pārvaldniekam).

Otrs solis ir vienošanās ar kaimiņiem. Detalizēti ieteikumi soli pa solim sagatavoti un pieejami šeit.

Lai investīcijas saules paneļos atmaksātos iespējami drīzā laikā, ir svarīgi izvēlēties vajadzībām (patēriņam) atbilstošu ražošanas jaudu. Lai to aprēķinātu, jāizpēta ikmēneša elektroenerģijas patēriņš. Detalizēti (ikstundas) elektroenerģijas patēriņa dati "Sadales tīkla" klientiem ir pieejami klientu apkalpošanas portālā e-st.lv.

Attiecīgi

jāizvērtē, cik izmaksās atbilstošas jaudas saules paneļu sistēma un tās uzstādīšana, tad varēs arī aprēķināt, cik ilgā laikā investīcijas atmaksāsies.

Kopumā ir tā – jo augstāka ir elektroenerģijas cena biržā, jo īsāks būs saules paneļu atmaksāšanās laiks. Atkarībā no elektroenerģijas cenas un elektroenerģijas izmantošanas paradumiem tie var būt gan 5, gan 10 un vairāk gadi.

***

Raksts tapis sadarbībā ar biedrību “Taureņa efekts" informatīvās kampaņas "Gribu dzīvot efektīvi!” ietvaros.

Informatīvā kampaņa "Gribu dzīvot efektīvi!" tiek realizēta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni, skaidrojot ēku atjaunošanas efektivitāti un nepieciešamību, kā arī ēku energoefektivitātes jautājumu risināšanu atbilstoši valsts piedāvāto līdzfinansējumu iespējām.

Svarīgākais
Uz augšu