Ķīna atteikusies parakstīt jaunu gāzes līgumu ar Putinu; "Gazprom" lielas problēmas

Neraugoties uz to, ka smagos noziegumos apsūdzētais Krievijas diktators Vladimirs Putins vairākkārt nosauca Sji par “dārgu draugu” un centās runāt ķīniešu valodā, Ķīnas delegācija tomēr neparakstīja jaunu līgumu par Krievijas gāzes piegādēm un “Sila Sibiri-2” gāzes cauruļvada izbūvi.

Putins piedāvāja Ķīnai veikt 100 miljardu kubikmetru gāzes piegādes ik gadu (kas ir sešas reizes vairāk, nekā “Gazprom” piegādā Ķīnai pašlaik). Diktators paziņoja, ka “Sila Sibiri-2” gāzesvada projekts, kas ļaus piegādāt 50 miljardus kubikmetru gāzes gadā, faktiski ir saskaņots. Tomēr kopīgajā ziņojumā, kuru parakstīja Sji, par šo gāzesvadu nav teikts ne vārda, vien par “partnerības nostiprināšanu enerģētikas jomā”.

Paziņojumā presei Sji par Krievijas gāzi arī neko neteica. Līgums ar Ķīnu uzņēmumam “Gazprom” ir ļoti svarīgs, jo kompānija zaudējusi Eiropas tirgu un zaudējusi teju pusi no pagājušā gada eksporta apjoma. Gāzes piegādes Eiropai pērn nokritās līdz PSRS pēdējo gadu līmenim, bet šogad kritums turpināsies, sasniedzot Brežņeva un Andropova laikus.

“”Gazprom” ir katastrofāli eksporta rādītāji,” aģentūrai “Reuters” sacīja “Gazprom” pietuvināts avots. Ķīna šogad iepirks 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir septiņas reizes mazāk, nekā pirms kara iepirka Eiropa. Šo līgumu vērtība ir 290 dolāru par 1000 kubikmetriem, bet līgumi ar Eiropas Savienību bija vairāk nekā trīs reizes vērtīgāki.

“Atlaides sasniedz 70%, bet problēma ir tajā, ka Ķīnai papildu gāze nemaz nav vajadzīga,” norāda “Foreign Policy Research Foundation” analītiķis Bets Odgerels. Ķīna nevēlas atkārtot Eiropas kļūdas, tādēļ plāno diversificēt gāzes piegāžu avotus, un Ķīnai ar to problēmu nav – ASV, Katara un Austrālija ir gatavas piegādāt gāzi.

“Tas ir pircēju tirgus. Ja Krievija nenāks klajā ar ārkārtīgi pievilcīgu piedāvājumu, Ķīna var gaidīt tik, cik vajag,” sacīja Odgerels.