Kad pie Mēness salūst kosmosa kuģis: "Apollo 13" astronautu neticamā izglābšanās

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
"Apollo 13" komanda. No kreisās: Freds Heiss, Džeks Svaigerts un Džims Lovels.
"Apollo 13" komanda. No kreisās: Freds Heiss, Džeks Svaigerts un Džims Lovels. Foto: AP/Scanpix

“Apollo 13” bija NASA trešais mēģinājums uz Mēness virsmas nogādāt cilvēku, tomēr astronauti tā arī nekad nespēra kāju uz Zemes dabiskā pavadoņa. Kas īsti notika?

Dramatisku notikumu virkne un skābekļa tvertnes eksplozija teju 56 stundas pēc pacelšanās no Zemes piespieda misijas astronautus atmest cerības izkāpt uz Mēness. Kosmosa kuģis bija bojāts, liekot komandai bēgt, saspiežoties kapsulā, kas beigu beigās skarbi piezemējās okeānā.

Šī misija mūsdienās tiek izmantota par piemēru tam, cik bīstama ir ceļošana kosmosā, kā arī cik inovatīvi un vienoti spēj strādāt NASA, kad astronauti nonākuši briesmās. Dramatisko notikumu ekranizējumu iespējams vērot spraiga sižeta filmā “Apollo 13”, kas skatāma LMT Viedtelevīzijā.

VIDEO: FILMAS "APOLLO 13" KACEKLIS

“Apollo 13” astronautu komandas kapteinis bija Džeimss Lovels, savukārt Mēness moduļa pilots bija Freds Heiss. Komandmoduļa pilots bija Džeks Svaigerts. 42 gadu vecumā, pievienojoties “Apollo 13” misijas komandai, Lovels kļuva par rekordistu – astronautu, kurš veicis visvairāk misiju kosmosā. Viņš piedalījās arī “Apollo 8” misijā, kuras laikā astronauti apriņķoja Mēnesi.

Pirms “Apollo 13” misijas 36 gadus vecais Heiss strādāja par Mēness moduļa rezerves pilotu “Apollo 8” un “Apollo 11” misijā. Heiss bija iznīcinātāja pilots ASV armijā, līdz pievienojās NASA. 1966. gadā viņš tika izvēlēts kā kosmosa misiju dalībnieks. “Apollo 13” bija Heisa vienīgais lidojums kosmosā.

Arī Svaigertam 38 gadu vecumā tā bija pirmā reize kosmosā. Pirms tam viņš bija daļa no “Apollo 7” atbalsta misijas, kā arī sākotnēji bija paredzēts kā “Apollo 13” rezerves pilots. Pievienoties misijai kā pilotam viņam palūdza 48 stundas pirms pacelšanās, jo pirmais pilots Kens Metinglijs sasirga ar masaliņām.

“Apollo 13” misija sākās 1970. gada 11. aprīlī. Kosmosa kuģis sastāvēja no diviem ar tuneli savienotiem kosmiskajiem aparātiem: orbitālā aparāta “Odyssey” un nolaišanās aparāta “Aquarius”. 13. aprīļa vakarā, kad astronauti atradās gandrīz 322 000 kilometru tālu no Zemes un tuvojās Mēnesim, vadības centra darbinieki pamanīja iedegamies brīdinājuma signālu, kas vēstīja par zemu spiedienu kosmiskā aparāta “Odyssey” ūdeņraža tvertnē.

"Apollo 13" astronauti pirms došanās kosmosā.
"Apollo 13" astronauti pirms došanās kosmosā. Foto: AP/Scanpix

Signāls varēja norādīt uz kādu problēmu vai arī vienkārši to, ka ūdeņradis jānosēdina, uzsildot un izpūšot gāzi tvertnē. Šo procedūru dēvē par “kriomaisīšanu”, un tā ir paredzēta, lai ārkārtīgi aukstā gāze nenoslāņojas.

Svaigerts sāka rutīnas procedūru, kad pēkšņi viss kosmosa kuģis nodrebēja. Ieslēdzās avārijas signāli un gaismas, bet kabīnē strauji nokritās skābekļa līmenis un beigu beigās pazuda strāva. Tieši tajā brīdī Svaigerts izteica nu jau leģendāro frāzi: “Hjūstona, mums bija problēma.” (Filmā šī frāze tika nomainīta uz “Hjūstona, mums ir problēma” un to izteica Džeimss Lovels).

Vēlāk NASA izmeklēšanā atklājās, ka dzirkstele skābekļa tvertnē izlekusi no atkailinātiem vadiem, kas tādi bijuši ražošanas un testēšanas kļūmju dēļ. Rezultātā tvertnē izcēlās ugunsgrēks, saraujot gabalos vienu skābekļa tvertni un bojājot otru.

Tā kā skābeklis darbināja arī kosmosa kuģa degvielas kapsulas, samazinājās strāvas padeve. Kuģa augstuma kontroles dzinēji, skābeklim strauji izplūstot, centās nostabilizēt lidaparātu, tomēr tas neizdevās, jo arī tie bija bojāti eksplozijā.

Par laimi, astronautiem bija glābiņš – kosmiskais aparāts “Aquarius”, kuru gan nebija plānots iedarbināt, pirms nav sasniegts Mēness un komanda gatava uz tā nolaisties. Heiss un Lovels nervozi centās iedarbināt nolaišanās aparātu – centās to izdarīt ātrāk nekā paredzēts. Tam nebija karstuma vairoga, tāpēc, kamēr Heiss un Lovels darbojās, Svaigers palika bojātajā modulī, slēdzot ārā sistēmas, lai saglabātu enerģiju nolaišanās brīdim.

Astronautiem bija nepieciešams saglabāt pietiekami daudz enerģijas modulī, tomēr reizē būt drošiem, ka tās pietiks, lai atgrieztos mājās. Arī ūdens bija jātaupa, jo tas bija nepieciešams ne tikai dzeršanai, bet arī kosmosa kuģa dzesēšanas sistēmām. Visu vēl sarežģītāku un neērtāku padalīja šaurība, jo modulis bija paredzēts diviem, nevis trīs cilvēkiem.

Enerģijas taupīšanas dēļ modulī valdīja arī bargs aukstums – teju sals. Tādēļ viens otrs pārtikas produkts kļuva pilnībā neēdams.

Uz Zemes tikmēr misijas vadība darīja visu, lai palīdzētu nelaimē nokļuvušajiem astronautiem. Viena zinātnieku komanda deva padomus, kā taupīt ēdienu un enerģiju, kamēr cita palīdzēja astronautiem tikt galā ar ikdienas aktivitātēm.

Tas bija ilgs un grūts mājupceļš. Visi trīs astronauti ievērojami zaudēja svaru, turklāt Heiss iedzīvojās nieru infekcijā. Tomēr nelielais kosmosa kuģis astronautus spēja mājās nogādāt dzīvus. Dažas stundas pirms iegāšanās okeānā pārgurušie astronauti ielīda atpakaļ orbitālajā aparātā un atkal to iedarbināja. 17. aprīlī viņi veiksmīgi nolaidās Klusajā okeānā netālu no Samoas.

Astronauti veiksmīgi nolaižas okeānā.
Astronauti veiksmīgi nolaižas okeānā. Foto: Wikimedia Commons

Nākamajās “Apollo” misijās moduļiem tika veikta virkne uzlabojumu un izmaiņu. Tika pievienota vēl viena skābekļa tvertne, kas bija domāta tikai apkalpes vajadzībām. Tika izolēti tvertņu vadi un fēni, kā arī no tām aizvākti termostati un izmainīta apsildāmā caurule. Nolaišanās modulis tika aprīkots ar bateriju, bet komandmodulis ar rezerves ūdens maisiem.

Runājot par astronautiem, Heiss tika nozīmēts kā “Apollo 19” misijas vadītājs, tiesa, šī un divas citas misijas tika atceltas NASA budžeta samazināšanas dēļ.

1982. gadā Svaigerts tika ievēlēts ASV Kongresā, tomēr kampaņas laikā viņam tika diagnosticēts kaulu vēzis un viņš nomira, vēl pirms paspēja dot zvērestu.

1994. gadā Lovels un žurnālists Džefrijs Klūgers kopā uzrakstīja grāmatu “Lost Moon: The Perilous Voyage of Apollo 13” par Lovela astronauta karjeru, kurā galvenokārt fokusējās uz “Apollo 13” misijā piedzīvoto.

Laika gaitā radītas daudzas filmas un grāmatas, kurās atspoguļoti dramatiskie notikumi “Apollo 13” misijas laikā, tomēr zināmākā, visticamāk, ir augstākminētā Holivudas filma.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu