Kremlis turpina centienus maldināt Krievijas sabiedrību, ka karš Ukrainā lielu ietekmi uz ekonomiku neatstās un ka “Rietumu sankcijas nāks tikai par labu”, vēsta Kara izpētes institūts (ISW).
Melos, meklēs vainīgos, taču savu vainu neatzīs jeb kā Kremlis turpina maldināt par ekonomisko situāciju valstī (2)
Otrdien smagos noziegumos apsūdzētais Krievijas diktators Vladimirs Putins apmeklēja Tulas dzelzceļa mašīnbūves rūpnīcu un uzrunāja rūpnīcas strādniekus. Vēlāk Putins uzrunāja Valsts domes prezidiju, uzsverot, ka “sankcijām ir pozitīva ietekme uz Krievijas kompānijām”, kas efektīvāk izmantojot iespējas aizstāt importa preces.
Naratīvs, ka “no sankcijām Krievijai tikai labāk” ir izplatīts jau kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Savās uzrunās Putins uzsvēris, ka Krievijas ražošanas sektoram būs tādas pašas izaugsmes iespējas, kādas bija lauksaimniecības sektoram 2014. gadā.
Putins jau ilgāku laiku uzsver “2014. gada lauksaimniecības veiksmes stāstu” kā piemēru Krievijas iedzīvotājiem, ka Rietumvalstu sankcijām pret Krieviju nav nozīmes. Tomēr realitātē Putinam nav reālu pamatojumu, kā arī citās nozarēs panākt līdzvērtīgu izaugsmi, kā tas bija lauksaimniecībā.
ISW jau iepriekš vērsa uzmanību, ka Kremlim būs problēmas pārliecināt Krievijas iedzīvotājus par to, ka “karš Ukrainā Krievijai ilgtermiņā radīs ekonomiskus labumus”. Problēmas rada fakts, ka karš ir ieildzis un ir mobilizēta būtiska daļa rūpniecības nozarē strādājošo.
Tāpat kļuvis skaidrs, ka Kremlis centīsies novelt atbildību par ekonomiskajām neveiksmēm no sevis uz reģionālajām vietvarām. Putins uzsvēris nepieciešamību izstrādāt reģionālos fondus, lai veicinātu ražošanu, kā arī lai atbalstītu Krievijas ražošanas nozari, un pauda, ka Krievijas valdībai būtu nepieciešams refinansēt reģionus, kuri vēlas aktīvāk iesaistīties ražošanas jomā.
Finanšu ministrs Antons Siluanovs arī centies apgalvot Krievijas sabiedrībai, ka “ar budžetu, tā saistību pildīšanu un rezervēm nekādu problēmu nav” un ka naftas un gāzes eksporta apjoma kritums tiks ātri kompensēts.
Siluanovs arī uzsvēris, ka Krievijas varasiestādes šogad diez vai atjaunos Nacionālā Labklājības fonda rezerves. Krievijas pārmērīgā paļaušanās uz šajā fondā esošajiem līdzekļiem var radīt ļoti nepatīkamas sekas, piemēram, veicināt arī tālāku ekonomisko nestabilitāti.
Jāatgādina, ka janvārī un februārī Krievijas budžetā izveidojies lielākais deficīts kopš deviņdesmitajiem gadiem, ko veicinājušas Rietumvalstu sankcijas. Lai budžeta robus aizlāpītu, Kremlis liek lietā Nacionālā labklājības fonda rezerves.