No investīciju krāpniekiem jāuzmanās pat tiem, kam nav uzkrājumu (2)

"Lielās" peļņas iespējas

Ierastā krāpnieku shēma ir sarunas laikā potenciālajam upurim piedāvāt ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību.

"Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju," atklāj "Luminor" pārstāvis.

Tāpat nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā.

Šmits aicina ņemt vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.

Mērķis – investori iesācēji. Arī tie, kuriem nav brīvu līdzekļu

Īpaši iecienīts krāpnieku mērķis esot investori iesācēji, kuriem nav iepriekšējas pieredzes investēšanā un praktisku iemaņu darījumu veikšanai un risku atpazīšanai. Izmantojot upura pieredzes trūkumu, krāpnieki pārliecina par ātriem rezultātiem un piedāvā iespēju konsultēties ar pieredzējušu ekspertu pirmā darījuma veikšanai, un

sliktākajā gadījumā jau sarunas beigās upura datorā ir instalēta programma, ar kuras palīdzību noziedznieki var attālināti darboties ar cietušā ierīci un brīvi veikt darījumus.

Vienlaikus "Luminor" bankas pārstāvis atklāj, ka pat apstāklis, ka upurim var nebūt pietiekami daudz līdzekļu, krāpniekiem nav šķērslis.

"Upuri nereti tiek pierunāti ieguldīt aizņemtu naudu, t.sk. izmantojot tā saucamos ātros kredītus. Krāpnieki pārliecina upurus, ka, lai iegūtu tūlītēju peļņu, ir jāiegulda nekavējoties un vēlāk, kad bagātība būs iegūta, upuris varēs visus kredītus atmaksāt," klāsta Šmits.

Kā pasargāt sevi no krāpniekiem?

Kā norāda eksperts, ir trīs būtiski faktori, kam jāpievērš uzmanība un kas var liecināt par iespējamu krāpšanas mēģinājumu:

1) Kritiski jāraugās uz piedāvājumiem, kur tiek solīta neierasti ātra peļņa vai ļoti augsta investīciju atdeve.

2) Tāpat kritiski jāizvērtē mudinājumi nekavējoties pieņemt lēmumu un tādi piedāvājumi, par kuriem nedrīkst stāstīt un konsultēties ar tuviniekiem vai draugiem. Šmits uzsver, ka jebkura investīciju piedāvājuma izskatīšanai ir nepieciešams laiks pārdomām, kā arī jābūt iespējai pārbaudīt informāciju pirms investīciju veikšanas. Ja tas nav iespējams, ieteicams iespējami ātri sarunas ar piedāvājuma sniedzēju pārtraukt.

3) Lielākā daļa krāpniecisko zvanu Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumiem ieguldīt tiek veikti no ārvalstīm, un galvenokārt krāpnieki sarunājas krievu valodā. Zvani no ārvalstīm nozīmē sarežģītu krāpnieku notveršanas procesu, kas nereti var nozīmēt arī salīdzinoši ierobežotu iespēju atgūt izkrāptos finanšu līdzekļus. Vienlaikus Šmits atzīst, ka ne vienmēr krāpnieciskie zvani tiek veikti no ārvalstīm un zvanītājs runā svešvalodā – noziedznieki nereti izmanto Latvijas iedzīvotājus kā starpniekus savām krāpnieciskajām darbībām, tādējādi vieglāk iegūstot upura uzticību.

Eksperts arī atgādina, ka gadījumā, ja ir radušās aizdomas, ka esat kļuvis par krāpnieku upuri, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, pērn investīciju krāpšanas gadījumu skaits Latvijā pieauga par vairāk nekā 50% salīdzinoši ar gadu iepriekš, kopumā iedzīvotājiem nodarot zaudējumus vairāk nekā 5 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus aizvadītajā gadā ir izdevies arī novērst divas reizes vairāk krāpšanas mēģinājumu, tādejādi pasargājot vai atgūstot iedzīvotājiem izkrāptos naudas līdzekļus.