Latvijā šogad pirmajā ceturksnī saražoti 2460 gigavatstundu (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 71,3% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Tostarp Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotas 1563 GWh elektroenerģijas, kas ir par 77,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr mazajās HES saražotās elektroenerģijas apmērs pieaudzis par 4,8% - līdz 30 922 megavatstundām (MWh).
Termoelektrostacijās (TEC) šogad pirmajos trijos mēnešos saražotas 618 437 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
Savukārt ar biomasu šogad pirmajos trijos mēnešos saražotaa 90 951 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, koģenerācijā saražotas 7243 MWh elektroenerģijas, kas ir par 83,9% mazāk, bet ar biogāzi saražotas 57 636 MWh elektroenerģijas, kas ir iepriekšējā gada līmenī.
Vēja elektrostacijās šogad pirmajā ceturksnī saražotas 90 926 MWh elektroenerģijas, kas ir par 90,6% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražotas 993 MWh elektroenerģijas, kas ir par 87,4% vairāk nekā gadu iepriekš.
Elektroenerģijas patēriņš šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā veidoja 1872 GWh, kas ir par 3,4% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā.
Elektroenerģijas tirgus apskatā norādīts, ka martā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 87,77 eiro par MWh, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021. gada jūnija. Martā fiksētā vidējā cena ir par 23% zemāka nekā februārī. Savukārt salīdzinājumā ar 2022. gada martu cena ir par 48% zemāka.
2023. gada martā Latvijas turpinājās pali un par 57% pieauga Daugavas HES saražotās elektroenerģijas daudzums salīdzinājumā ar februārī, kamēr salīdzinājumā ar 2022. gadu pieaugums bija par 61%.
Kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apmērs martā pieauga par 23% salīdzinājumā ar februāri un par 84% salīdzinājumā ar 2022. gada martu, savukārt patēriņš samazinājās par 6% salīdzinājumā ar februārī un par 5% salīdzinājumā ar 2022. gada martu.
Trešo mēnesi pēc kārtas Latvijā saražots vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts. Martā Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 137% apmērā, un pāri palikušās 229 GWh elektroenerģijas tika eksportētas uz kaimiņvalstīm. Februārī eksportētas 104 GWh, bet janvārī - 274 GWh elektroenerģijas.
Kopš gada sākuma gan Latvijā un Baltijā, gan arī Eiropā vērojama elektroenerģijas cenu kritums un konsolidācija. Martā elektroenerģijas biržas "Nord Pool" cenu zonās elektroenerģijas vidējā cena bija no 74,17 eiro par MWh Somijā līdz 120,44 eiro par MWh Polijā, kamēr vēl 2022.gada decembrī cenas svārstījās no 170,78 eiro par MWh Polijā līdz 270,89 eiro par MWh Francijā.
"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij.
