Valsts kase: Latvijas vispārējās valdības parāds - joprojām viens no zemākajiem ES

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Atjaunotais Latvijas Bankas zināšanu centrs "Naudas pasaule".
Atjaunotais Latvijas Bankas zināšanu centrs "Naudas pasaule". Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 40,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.

Vienlaikus Valsts kase atzīmē, ka Latvijas vispārējās valdības parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir krietni zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja, kas ir 84% no IKP.

Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2022.gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 16,8 miljardus eiro, kopš 2021.gada beigām pieaugot par 1,5 miljardiem eiro.

Valsts kasē skaidro, ka valsts parāda pieauguma tendences kopš 2020.gada sākuma noteica visaptverošu atbalsta pasākumu īstenošana Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai un no 2022.gada valsts atbalsta pasākumi energoresursu cenu strauja pieauguma kompensēšanai.

Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 74% - veido starptautiskajos finanšu tirgos emitētās obligācijas, kuru papildu laidieni tiek regulāri piedāvāti arī iekšējā tirgū, teikts Valsts kases pārskatā.

Parādoties lielākai aktivitātei sākotnējā starptautiskajā finanšu tirgū, tostarp kaimiņvalstu parāda vērtspapīru emisijām, Latvija 2022.gada 20.oktobrī izmantoja iespēju piesaistīt resursus 850 miljonu eiro apmērā, emitējot eiroobligācijas ar dzēšanas termiņu 2027.gada 25.martā, fiksēto procentu (kupona) likmi 3,875% gadā un ienesīgumu 4,198%.

Darījumā tika sasniegts lielākais investoru pieprasījums starp Baltijas valstu emisijām attiecīgajā periodā - 2,1 miljards eiro, kas 2,5 reizes pārsniedza emitēto vērtspapīru apmēru.

Būtisku pienesumu investoru atktivitātei šajā darījumā sniedza iespēja investoriem attālināti tikties ar Latvijas puses pārstāvjiem un pārrunāt aktuālos jautājumus par Latvijas tautsaimniecību, valsts fiskālo politiku, enerģētisko neatkarību un valsts drošību, skaidro Valsts kasē.

Papildus finanšu tirgos veiktajiem aizņēmumiem Latvija 2020. un 2021.gadā izmantoja finansiāli izdevīgas aizņemšanās iespējas no Eiropas Komisijas, SURE finanšu instrumenta ietvaros piesaistot finansējumu 305,2 miljonu eiro apmērā. 2022.gadā, saglabājoties izdevīgiem finanšu nosacījumiem, Latvija trešo reizi izmantoja Eiropas Komisijas SURE instrumentu, piesaistot aizņēmumu 167 miljonu eiro apmērā uz 15 gadiem ar fiksētu procentu likmi 2,75% gadā.

Valsts kase arī norāda, ka, elastīgi pielāgojoties aktuālajai finanšu tirgus situācijai, līdzīgi kā citas ES valstis, arī Latvija izmantoja iekšējā tirgus kapacitāti un atbalstu, lai 2022.gadā palielinātu aizņēmumu apmerus regulārajās valsts parāda vērtspapīru izsolēs, nodrošinot investoriem ieguldījumu iespējas likvīdos Latvijas valsts vērtspapīros.

Aizņemšanās pasākumi iekšējā tirgū tika organizēti, izmantojot Latvijas apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienus ar dzēšanas termiņiem 2024., 2025., 2026., 2028., 2029. un 2031.gadā. Pēc ģeopolitiskās situācijas Eiropā saasināšanās, investoru interese galvenokārt koncentrējās uz eiroobligāciju laidieniem ar īsākiem dzēšanas termiņiem, bet periodos, kad situācija tirgos stabilizējās, palielinājās interese arī par garāka termiņa vērtspapīriem.

Pērn valsts vērtspapīru emisija (bruto) iekšējā tirgū sasniedza 1,195 miljardus eiro, savukārt valsts vērtspapīru dzēšanas apmērs bija 622,22 miljonu eiro apmērā.

Investoru pieprasījums pēc valsts vērtspapīriem izsolēs 2022.gadā saglabājās augsts, ļaujot īsā laikā iekšējā tirgū piesaistīt vēsturiski lielāko resursu apjomu un uzturēt augstu likviditāti Valsts kases kontos, teikts pārskatā. Konkurējošās daudzcenu izsolēs pieprasījums vidēji 2,3 reizes pārsniedza Valsts kases pārdoto vērtspapīru apmēru.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu