Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Premjers paziņojis, ka viņa mērķis neesot iet prom no koalīcijas, bet iesaistīt tajā papildspēkus.
Kariņš: Mērķis nav iet prom no koalīcijas (1)
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsver, ka viņa mērķis nekādā gadījumā nav iet prom no koalīcijas, bet, paturot abus koalīcijas partnerus, iesaistīt tajā vēl papildu spēkus, šodien pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja premjers.
Pašlaik valdošajā koalīcijā strādā «Jaunā vienotība» (JV), Nacionālā apvienība (NA) un «Apvienotais saraksts» (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, premjers Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un «Progresīvajiem».
Kariņš skaidroja, ka koalīcijas paplašināšanas mērķi ir gūt līdzīgas sekmes kā, piemēram, vēja elektroenerģijas parku regulējuma virzībā, kurā šķēršļi pārvarēti un tuvākajās nedēļās tiks pieņemti nepieciešamie lēmumi.
Premjers atkārtoti norādīja, ka koalīcijas paplašināšana nepieciešama, lai panāktu vienošanās par vairāku valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, par papildu darbspēka piesaisti, kā arī par Stambulas konvencijas ratificēšanu un kopdzīves jautājumu sakārtošanu, lai ievērotu Satversmes tiesas spriedumu, skaidroja valdības vadītājs.
Premjers arī apņēmies virzīt sarunas ar ārpus koalīcijas esošām partijām par to, kādā veidā viņi būtu gatavi sadarboties, - tas varētu sākties šonedēļ.
Vaicāts par JV paziņojumu par nesadarbošanos ar smagos noziegumos apdūzētiem, Kariņš uzsvēra, ka nedz JV, nedz viņš nemainīs pamatvērtības un tajās neies uz kompromisu plašākas koalīcijas labad.
Premjers uzsvēra, ka «vispār var aizmirst» šādas domas, jo attieksme pret smagos noziegumos apsūdzētiem nemainīsies un sankciju režīma mīkstināšana arī nebūs.
Valdības vadītājs arī atzina, ka jebkuras sarunas prasa laiku un ka svarīgākais rezultāts -, lai rīcība ir līdz galam izdomāta, izsvērta un visiem iesaistītajiem acīmredzama.
Arī atbildot uz jautājumu par JV paziņojumu par nesadarbošanas ar attiecīgi apsūdzētajiem, NA politiķis Jānis Dombrava norādīja, ka vērts paturēt prātā, ka smagos noziegumos apsūdzētās personas ietekme var tikt pausta caur starpniekiem, un esot jāizlemj, vai tas ir akceptējami.
Jautājumā par koalīcijas paplašināšanu NA pozīcija paliek nemainīga, uzsvēra Dombrava, norādot, ka šis ir «veiksmīgs koalīcijas formāts un valdības darbs ir straujš un dinamisks». Reizē, ja esot kādi jautājumi, kas ir precizējami un pārrunājami, tad partneriem ir jāsēžas pie sarunu galda, sacīja NA politiķis.
Dombrava pauda gandarījumu, ka gadu vēlāk JV skaidri pasaka, ka iestājas par nacionālu valsti. NA politiķa ieskatā, tas ir ļoti būtiski šajā laikā, tādēļ esot kopīgi jāsaprot, kā nostiprināt nacionālu valsti. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs retoriski vaicāja, vai nacionālu valsti nostiprinās, masveidā uzaicinot uz Latviju trešo valstu iedzīvotājus.
Kā ziņots, Saeimā pārstāvēto partiju politiķi pagaidām sagaida esošās valdības darba turpināšanu, liecina politiķu gan neoficiāli, gan oficiāli aģentūrai LETA paustie viedokļi.
AS un NA pret izmaiņām valdībā joprojām ir noraidoša attieksme. Pēc Kariņa vārdiem, viņa vadītā valdība pašlaik esot stabila, tikmēr publiskajā telpā jau nopludināts iespējamais atbildības lomu sadalījums nākamajā valdībā, kuru veidotu JV, ZZS un «Progresīvie», premjers būtu Arvils Ašeradens (JV), bet Kariņš kļūtu par ārlietu ministru.
AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars pēc koalīcijas sanāksmes rādīja pie pašreizējās valdības izveidošanas parakstītos dokumentus un uzsvēra, ka pievienojas Kariņa un Dombravas paustajam tādā kontekstā, ka visas trīs partijas ir parakstījušas sadarbības līgumu un valdības deklarāciju.
Arī AS atbalstītu lielāku dinamiku valdības darbā, un partiju apvienība ir gatava «nopietni sēsties pie sarunu galda», lai saprastu, kas ir šķēršļi kādu ieceru īstenošanai. Piemēram, lai novērstu risku, ka kapitālsabiedrību kotēšana biržā palielinātu iedzīvotāju maksājumus.
«Mums nav tabu tēmu (..) Saistībā ar darba spēku - tik tālu, cik tas neapdraud Latvijas nacionālo drošību un mūsu latvisko identitāti,» akcentēja Tavars. Politiķis pieļauj, ka Saeimā «jārunā ar visiem» nepieciešamo uzdevumu īstenošanai.