Ilgtspējīga ieguldīšana – kā tai līdz šim ir klājies?

Vispārīgi runājot, ilgtspējīgi ieguldījumi ņem vērā rādītājus vides, sociālajā un pārvaldības (ESG) jomā ar mērķi pelnīt ētiski, turklāt nevis īstermiņā, bet ilgtermiņā un ar mazāku risku. Galvenie ESG integrācijas veidi ieguldījumu jomā ir iekļaušana, izslēgšana un iesaistīšanās. Iekļaušana ir investīcijas uzņēmumos ar augstiem ilgtspējības parametriem, piemēram, saules paneļu ražotājos ar augstiem ilgtspējas (ESG) reitingiem. Izslēgšana ir izvairīšanās no investīcijām ar zemiem ilgtspējības parametriem, piemēram, neieguldīšana tabakas, ieroču vai naftas ražotājos. Savukārt iesaistīšanās ir uzņēmumu uzrunāšana ar mērķi uzlabot ilgtspējības parametrus.

Kā ieguldījumu joma vērtē ESG parametrus?

"E" ir vides faktors, un galvenais indikators šeit ir uzņēmuma tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte – parasti skatās uz uzņēmuma CO2 (ekvivalenta) tonnām uz 1 miljonu ASV dolāru ienākumiem. Taču svarīgi ir arī citi faktori, piemēram, uzņēmuma klimata, atkritumu apsaimniekošanas, dabas resursu politika. "S" ir sociālais faktors, un šajā gadījumā tiek vērtēta uzņēmuma politika pret darbiniekiem, klientiem, piegādātajiem un sabiedrību kopumā. Piemēram, cik droša ir darba vide, vai ir ētiska attieksme pret klientiem, vai piegādātāji atbilst ESG standartiem, vai uzņēmums palīdz risināt sociālās problēmas? Savukārt "G" ir pārvaldības faktors, un ieguldītāji šeit skatās uz uzņēmuma korporatīvās pārvaldības aspektiem. Cik neatkarīga ir uzņēmuma valde un padome, vai tā ir iekļaujoša, cik liela proporcija ir sieviešu un minoritāšu pārstāvjiem, kāda ir valdes atalgojuma politika un uzņēmuma pretkorupcijas un riska pārvaldīšanas politika? Tie ir tikai daži parametri, kas tiek vērtēti.

Jāatzīmē gan, ka finanšu tirgos vispopulārākais ESG integrācijas veids ir izslēgšana. Prakse rāda, ka visbiežāk tiek atfiltrēti 5% līdz 75% no visiem uzņēmumiem tirgū vai indeksā, atkarībā no tā, cik lielu ilgtspējības pakāpi izvēlās investors. Pārējos emitentos tad attiecīgi tiek ieguldīts, un tie tiek uzskatīti par ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Katru gadu šādu ieguldījumu apmērs pieaug, bet Eiropā, pēc tirgus dalībnieku vārdiem, praktiski visa jaunā nauda ieplūst ilgtspējīgās investīcijās. Ja aplūkojam Eiropas ETF tirgu, tad šobrīd jau katrs trešais ETF ņem vērā ilgtspējības faktorus: no 1900 UCITS ETF jau 600 ir ar ESG filtriem. Savukārt parastie fondi (ne ETF) vēl tikai steidzās nomainīt mandātu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

Kā parasti tiek veidots ilgtspējīgs fonds?

Viss sākas ar ESG metodoloģiju jeb pieeju uzņēmumu filtrēšanai. Katram emitentam tiek iedots ESG reitings, un tad uzņēmumi (vai pat veselas nozares) ar zemu reitingu tiek izslēgti, savukārt emitentiem ar augstiem reitingiem tiek dota priekšroka. Populārākie ESG reitingu piegādātāji ir MSCI un "Sustainalytics". Tādā veidā "vismaigākais" MSCI ESG-filtrēts indekss – ESG Screened – izslēdz ap 7% no visiem uzņēmumiem, bet "visstingrākais" – SRI (sociāli atbildīgas investīcijas) – izslēdz 75% no visiem emitentiem. Indeksu metodoloģija parasti mēģina saglabāt nozaru savstarpējus svarus (izņemot naftas un gāzes nozari, kuru bieži pilnībā izslēdz). Tomēr rezultātā, ilgtspējīga ieguldīšana parasti nozīmē lielāku ieguldījumu īpatsvaru tehnoloģiju un veselības aprūpes lielajos uzņēmumos, un mazāku īpatsvaru naftas un gāzes ražotājos, kā arī mazajos uzņēmumos.

Cik finansiāli izdevīgi līdz šim izrādījušies ilgtspējīgi ieguldījumi?

Spriežot pēc MSCI ESG akciju tirgus indeksiem, līdz 2018. gadam ilgtspējīgu investīciju dinamika bija praktiski vienlīdzīga ar tā saucamajiem parastajiem indeksiem. Taču līdz ar 2018. gadu ESG investīcijas sāka apsteigt plašos tirgus indeksus. Piemēram, "viszaļākais" un šajā jomā populārākais MSCI indekss World SRI (kas atfiltrē 75% no visiem uzņēmumiem pēc ESG parametriem) no 2017. gada beigām līdz šodienai ir apsteidzis parasto MSCI World indeksu par 9%. 2022. bija vienīgais gads, kad "zaļajiem" ieguldījumiem gāja grūti. Tas bija gads, kad kājām gaisā apgriezās vairākas finanšu tirgus tendences - vislielāko kritumu vēsturē uzrādīja obligāciju tirgi, nogāzās tehnoloģiju nozares akcijas, bet vislabāk gāja naftas un gāzes ieguves uzņēmumiem (MSCI World Energy +55% EUR izteiksmē, kad MSCI World -13%).

Visdrīzāk līdzšinējā pozitīvā dinamika ESG ieguldījumiem bija saistīta ar jaunas naudas ienākšanu šajā investīciju idejā, un tagad daudzi uzdod jautājumu - vai tā ir palikusi "dārga"? Spriežot pēc P/E radītājiem (uzņēmuma korporatīvā peļņa dalīta ar uzņēmuma tirgus vērtību), MSCI World SRI indekss ir par 18% dārgāks nekā MSCI World. Bet šeit jāņem vērā, ka, ieguldot ilgtspējīgi, jebkurā gadījumā sanāks vairāk ieguldīt tehnoloģiju nozarē, kur P/E novērtējumi ir augsti, jo uzņēmumu sagaidāmā izaugsme ir augstāka.

Jāņem vērā, ka jebkurai jaunai pozitīvai tendencei ir arī negatīvi aspekti.

Ilgtspējīgiem ieguldījumiem tie ir:

1. samazināta diversifikācija;
2. neatbilstība realitātei (izvairāmies no ieguldīšanas CO2 intensīvos uzņēmumos, bet paši braucam ar privāto transportu, lidojam ar lidmašīnām);
3. neētisko un piesārņojošo uzņēmumu aiziešana prom no publiskiem tirgiem uz privātiem;
4. finanšu tirgus politizēšana.

Runājot par diversifikāciju, tiešām, izslēdzot no 5% līdz 75% no uzņēmumiem, diversifikācija cieš. Tomēr vēsture rāda, ka, neskatoties uz emitentu izslēgšanu, ESG un SRI indeksiem svārstīgums nav bijis lielāks par plašiem indeksiem. Runājot par "neilgtspējīgo" uzņēmumu aiziešanu no publiskiem tirgiem, jebkurā gadījumā, šādiem uzņēmumiem finansējumu piesaistīt būs grūti, jo arī privātās bankas, mēģinot uzlabot savus ilgtspējas parametrus, finansējumu nepiedāvās. Tirgus politizēšana – paliek atvērts jautājums, cik ESG tendence ir kreiso politisko spēku nopelns un kā tā attīstīsies, kad ASV un citur pasaulē pie varas turpinās nākt labējās partijas.

Kopumā līdz šim ieguldīt ilgtspējīgi ir bijis ne tikai ētiski, bet arī finansiāli izdevīgi. Visdrīzāk tas bija saistīts ar investoru lielo interesi un naudas ieplūšanu šajā investīciju idejā. Jāatceras, ka ilgtspējīgas ieguldīšanas finansiālais mērķis nav pelnīt īstermiņā, bet ilgtermiņā un ar mazāku risku. Turklāt ilgtspējīga ieguldīšana ir joprojām jauns ieguldīšanas veids, kas ātri attīstās. Tāpēc to norakstīt pie pirmajiem kritumiem ienesīgumu rādītājos nevajadzētu. Piemēram, tikai salīdzinoši nesen Eiropas Savienība nāca klajā ar saviem standartiem un prasībām ilgtspējīgo investīciju jomā. Popularitāti sāka gūt jauni fondi, kas atbilst ANO Parīzes klimata nolīguma principiem. Šādi fondi parasti atfiltrē aptuveni pusi no visiem tirgus emitentiem un lielāku uzsvaru liek uz klimata aspektiem. Nākotne rādīs, vai pozitīva dinamika ilgtspējīgiem ieguldījumiem turpināsies, bet noteikti skaidrs ir tas, ka ilgtspējīgas ieguldīšanas tendence ir uz palikšanu kā jaunais ieguldīšanas standarts.