Video ⟩ Latvenergo grib ziedot vairāk nekā pusmiljonu eiro, atļauju tam nesaņem (8)

Pēc kādas valdības sēdes maija beigās finanšu, ekonomikas un kultūras ministri aizkavējās sēžu zālē, ieslīgstot visai asā vārdu apmaiņā. Strīda iemesls bija valstij piederošā uzņēmuma “Latvenergo” ziedojums. Jau vairākus gadus šādiem ziedojumiem ir jāsaņem Finanšu ministrijas akcepts. Lai gan pēc gadumijas neveiksmīgā "Latvijas valsts mežu" ziedošanas mēģinājuma politiķi teica, ka šāda valsts uzņēmumu prakse jāizbeidz, aprīlī atļauju ziedot nepilnus 600 tūkstošus lūdza “Latvenergo”.

“Toreiz mēs pietiekami skaidri norunājām, ka citu ziedojumu nebūs. Biju ļoti pārsteigts, ka parādījās šis ziedojums. Tā nu katrā ziņā tik tālu mēs esam tikuši. Mani vismaz sarunās ar Kultūras ministriju pārliecināja, ka mums tomēr būtu Dziesmusvētku process jānodrošina, un tas ir vienīgais veids, kā to var darīt. Es no savas puses būtu gatavs izņēmuma kārtībā piekrist šim te un tikai šai daļai, lai nokārtotu šo Dziesmusvētku lietu. Tas būtu svarīgi. Pārējie gan ne,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

“Latvenergo” plānoja ziedot ap 200 000 eiro biedrībai “Iespējamā misija” - fizikas kabinetu aprīkošanai skolās Latvijas reģionos, ap 100 000 Latvijas komandu sporta spēļu asociācijai - jauniešu sportam, 200 000 nodibinājumam “Svētku fonds” - dažādiem ar Dziesmu svētkiem saistītiem izdevumiem, kā arī aptuveni 50 tūkstošus fondam Ziedot.lv. Plāni līdzīgi kā ziedojums pērn, klāt nākuši izdevumi Dziesmu svētkiem.

“Mēs esam nobažījušies, jo tiešām gribam turpināt iesāktās atbalsta programmas, un, protams, var jau saprast arī Dziesmu svētku organizatorus, viņi arī ir plānojuši, un Dziesmusvētki jau tūlīt, tūlīt klāt. Tā ka tur jau arī ir dažādas komunikācijas aktivitātes un arī mēs bijām plānojuši komunikāciju aktivitātes, bet, protams, mēs nevaram slēgt nekādus līgumus, kamēr nav ziedojumu līguma,” Latvenergo Korporatīvās sociālās atbildības un starptautisko attiecību direktore Ingrīda Lāce.

“Latvenergo” koncerna vidējā termiņa stratēģija no 2022. līdz 26. gadam paredz, ka šajos piecos gados kopējā ziedojumu summa nedrīkst pārsniegt divus miljonus eiro. Pērn uzņēmums jau ziedojis 590 242 eiro. Lielākā daļa no tā aizgāja izglītībai un sportam (313 819 un 100 000 eiro) un pārējais sociāliem mērķiem (176 423), bet kultūras projektiem pēdējo reizi ziedots 2020. gadā. Plašāka informācija pieejama šeit.

“Mums jāskatās, teiksim, līdz stratēģijas perioda beigām, ko mēs varam atļauties, ko ne, nu izglītību un zinātni mēs esam lēmuši, ka mēs noteikti turpināsim. Tur projekti ir pamainījušies. Bet kultūras jomā mēs sapratām, ka tomēr sadarbību ar Valsts Kultūrkapitāla fondu neturpināsim, bet atstāsim kā vienīgo prioritāti, kā mēs sakām, lielos un mazos Dziesmu svētkus, tas ir, Vispārējos Dziesmu un deju svētkus un Skolu jaunatnes Deju svētkus,” stāsta Ingrīda Lāce.

Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis uzskata, ka nav nekāda pamata pārmetumiem par “Latvenergo” ziedojumiem un neredz argumentus šo praksi pārtraukt. “No mūsu puses domāju, ka tas darbs ir izdarīts ļoti kvalitatīvi. Mēs arī neesam saņēmuši nekādus pārmetumus, un finanšu resurss, ar ko mēs strādājam, tiešām ir salīdzinoši maziem līdzekļiem mēģinājums sasniegt lielus rezultātus,” saka Valantis.

Gan plānotajā šā gada ziedojumā, gan pērn un aizpērn simt tūkstoši bija atvēlēti arī Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijai. Iepriekš tās izsludinātajos projektu konkursos lauvas tiesu no ziedojuma (70 tūkstošus pirmajā reizē un 50 tūkstošus otrajā) saņēma Latvijas Basketbola savienība.

Ziedojumu saraksts saskaņošanu gaidīja no aprīļa, bet tikai šonedēļ politiķi vienojās, ka būs kompromisa lēmums - ka uzņēmumam “Latvenergo” ziedot neatļaus, bet būs viens izņēmums – tomēr tiks ļauts pārskaitīt 200 000 eiro ziedojumu nodibinājumam “Svētku fonds” Dziesmu svētku organizēšanai.

“Tas [ziedojuma neesamība] mums radītu nopietnus sarežģījumus, jo mēs visi zinām, ka budžets tika pieņemts tikai martā. Līdz ar to arī mēs esam ierobežoti termiņos, turklāt konkrētais “Latvenergo” ziedojums jau ir tradicionāls Dziesmu svētku procesam, un mēs bijām ar to rēķinājušies. Bet mēs esam panākuši kompromisu, un šis ziedojums būs. (..) Kompromiss ir tāds, ka ziedojumu mēs saņemsim izņēmuma kārtā, tikai un vienīgi Dziesmu svētki saņems šo iecerēto ziedojumu, un patiešām tās citas ieceres, kas ir Ekonomikas ministrijai, tad šobrīd mēģinām risināt savādāk. Bet Dziesmusvētkiem šis ziedojums būs,” saka kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Latvenergo” pirmoreiz Svētku fondam ziedojis 2015. gadā, kad tas sācis sadarboties ar Dziesmusvētku organizētājiem, pēc tam arī 17. un 18. gadā. No iesaistīto pušu skaidrojumiem saprotams, ka nevalstiskā organizācija piesaistīta gan ziedojumu vākšanai, gan arī organizatoriskiem pasākumiem brīžos, kad valsts iestādei jāturas pie iepirkumu rāmja, bet tādiem nav īsti laika - biedrības iespējas ir operatīvākas.

“Ir šīs operatīvās daļas, ko mēs nevaram palīdzēt un nevaram paredzēt, - vai nu tas ir ūdens, vai savulaik ir bijis Skolēnu dziesmu svētkos, es zinu tādu gadījumu, kas ir bijis, ledus, kas ir bijis nepieciešams ātrās palīdzības šīm teltīm, un ka tas bijis ātri jānopērk, summa ir virs šī te iepirkumu sliekšņa, un fonds to operatīvi ātri var izdarīt vienas dienas laikā, piemēram,” saka XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova.

Biedrības “Svētku fonds” valdes locekle Evita Kļaviņa savus komentārus atsūta rakstiski. Viņa norāda, ka sadarbības līgums ar Dziesmu svētku organizētājiem noslēgts pēc fonda iniciatīvas 2015. gadā. Viņi ir vienīgais šāda veida sadarbības partneris svētku rīkotājiem.

Nodibinājuma “Svētku fonds” valdes locekle Evita Kļaviņa: “Apzinoties, ka Dziesmu svētku organizēšanai nepieciešami ziedotāju līdzekļi, nodibinājums “Svētku fonds” uzrunāja Dziesmu svētku organizatorus un aicināja uz sadarbību. Izvērtējot ieguvumus, Dziesmu svētku organizatori aicināja Fondu noslēgt sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru nodibinājums “Svētku fonds” bez atlīdzības no svētku organizatoriem piesaista partnerus svētku norises nodrošināšanai.”

“Latvenergo” ziedotos 200 000 fonds paredzējis izmantot svētku gājiena noformēšanai, deju lielkoncerta scenogrāfijai, vairāku koncertu producēšanai, arī naudas balvām laureātiem, kā arī lai dokumentētu daļu no svētku pasākumiem. Organizatori uzskata, ka ne visus Dziesmu svētku izdevumus var ieplānot un arī izlietot, darbojoties piešķirtā valsts budžeta ietvaros un, ja nebūtu fonda un ziedojumu, viss būtu daudz sarežģītāk.

“Tagad mēs varam teorētiski izdomāt, ka mēs varam svētkus sākt rīkot divus vai trīs gadus iepriekš, bet mēs nekad nevaram paredzēt kaut kādas neparedzētas situācijas, kādas mums šoreiz gadījās. Nu jā, un, otrkārt, tas ir ļoti liels laiks, manuprāt, tīri radošam procesam trīs gadus iepriekš ieplānot precīzi. Ļoti, ļoti precīzi, punktuāli katru scenogrāfijas sadaļu,” skaidro Markova.

Procesa ietvaros gan apsvērta iespēja arī pārdalīt Dziesmu svētkiem trūkstošos līdzekļus no neparedzēto gadījumu budžeta, lai nebūtu jāpieļauj izņēmumi attiecībā uz ziedošanu. Taču tas izrādījies neiespējami. “Mēs bijām spiesti konstatēt, ka attiecīgā biedrība, kas ir parastais šādu ziedojumu saņēmējs, jau rēķinājusies ar šādu ziedojumu. Un, tā sakot, uzņēmusies zināmā mērā saistības jau ir. Nu lūk, šajā situācijā es vienkārši piekritu, ka to daļu, kas attiecas uz Dziesmu svētkiem, es esmu gatavs atbalstīt, un par to attiecīgi tātad Kultūras ministrija virzīs ziņojumu uz valdības sēdi, un tad skatīsimies, kas tajā ziņojumā būs iekšā, un, ja es dabūšu valdības rīkojumu, ka es to varu parakstīt, tad tas tā notiks,” saka Ašerādens.

Dziesmu svētku kopējais budžets ir vairāk nekā 17 miljoni eiro, tai skaitā gandrīz desmit miljoni ir budžeta dotācija.

Savukārt “Latvenergo” uzskata, ka liegums ziedot viņus nostāda sliktākā pozīcijā pret konkurentiem, jo nav iespējas šādā veidā uzlabot savu reputāciju.