/nginx/o/2023/06/13/15386877t1h03fd.jpg)
Mazā tuksneša pilsētiņā vairāki desmiti cilvēku pēkšņi sasirgst un nomirst no noslēpumainas slimības. Infekcijas izraisītājs ir atceļojis no kosmosa. Pret to nav zāļu, un ASV valdībai ātri jāizdomā, kā sērgu ierobežot, lai tā neiznīcinātu cilvēci.
Tāds ir sižets 1969. gadā izdotajam rakstnieka Maikla Kraitona zinātniskās fantastikas romānam “Andromedas celms”. Grāmata tika izdota vien divus mēnešus pirms cilvēks pirmo reizi spēra savu kāju uz Mēness, izraisot plašu paniku par to, ka “Apollo 11” astronauti uz Zemes varētu nogādāt bīstamus mikroorganismus. Par laimi, NASA bija izstrādājusi karantīnas protokolu, tiesa, visi pieņemtie mēri, visticamāk, bija tikai šovs. Tā vēstīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Isis”.
Kas astronauti pirmo reizi atgriezās no Mēness 1969. gadā, NASA baidījās, ka viņi varētu līdzi sev nest noslēpumainus kosmiskos mikrobus. Līdz tam nevienam vēl nebija izdevies iegūt Mēness iežu paraugus, tāpēc neviens nezināja, vai uz Mēness valda kāda mikroskopiska dzīvība.
Tāpēc NASA Hjūstonā izveidoja karantīnas laboratoriju “Lunar Receiving Laboratory”, kur “Apollo 11” astronautiem pēc atgriešanās no Mēness bija jāpavada trīs nedēļas. Karantīnā doties bija spiesti arī 24 NASA darbinieki, kas palīdzēja astronautiem nonākt mājās un bija saskārušies ar Mēness paraugiem.
No ārpuses karantīnas protokols izskatījās visai saprātīgs, tomēr jaunajā pētījumā atklāts, ka par spīti milzīgajām naudas summām, kas tika iztērētas karantīnas laboratorijas izveidē, tas viss lielākoties bija tikai šova pēc.
“Karantīnas protokols izskatījās izdevies tikai tāpēc, ka tas nebija vajadzīgs,” pētījumā raksta tā autors Dagomars Degrots.
Turklāt pētījums arī pierāda, ka NASA zināja, ka protokols, visticamāk, ir bezjēdzīgs. Piemēram, misijas kosmosa kuģis nebija veidots tā, lai neļautu potenciālajiem Mēness mikroorganismiem nonākt uz Zemes. Kad tas iegāzās Klusajā okeānā, kabīne bija pilnībā jāatver, lai astronauti varētu no tās izkāpt. Kapsulai ielidojot Zemes atmosfērā, tā arī tika ventilēta ar Zemes gaisu, lai astronauti nesaindētos ar oglekļa dioksīdu.
Tiesa, NASA arī zināja, ka iespēja, ka astronauti no Mēness atvedīs kaut kādu kosmosa mēri, ir ļoti maza. Viss karantīnas protokols lielākoties bija izrāde, lai sabiedrībā neizceltos panika.
Ja arī “Apollo 11” astronauti būtu uz Zemes atveduši kādus mikrobus, nav zināms, vai tie apdraudētu cilvēkus. Lielākā daļa mikrobu uz Zemes cilvēkam ir pilnībā nekaitīgi. Daudzi no tiem pat mums ir vitāli nepieciešami. Uz Mēness evolucionējuši mikrobi, visticamāk, nemaz nespētu ielauzties mūsu šūnās.
Lai nu kā, karantīnas protokola izgāšanās ir laba mācība mums, jo cilvēks gatavojas pavisam drīz spert savu kāju uz Marsa, uz kura iespēja atrast mikrobus ir krietni lielāka nekā uz Mēness.
2020. gadā NASA uzlaboja procedūru, kas ļautu savaldīt svešus mikrobus, tiesa, to vēl nav nācies izmantot.